Eiropas arhitektūras un pilsētbūvniecības vēsturē unikāli ir tas, ka pilsētas būve uzsākta praktiski tukšā vietā, paredzot un saplānojot gan ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, gan atkritumu izvešanu, gan ēku un ielu izvietojumu tā, lai konkrētajā klimatiskajā vidē iedzīvotāji justos viskomfortablāk. Visu projektēja un vadīja viens arhitekts — Frančesko Laparelli (Francesco Laparelli), reizē ar būvniecības uzsākšanu tika izveidots Pilsētplānošanas departaments, kas stingri uzrauga un reglamentē pilsētas attīstību arī mūsdienās.
Reizē ar pilsētu tika būvēti tam laikam grandiozi un ultramoderni nocietinājumi. Valletu no pārējās salas atdalīja aptuveni 1000 m garš, 18 m dziļš un 20 m plats aizsarggrāvis.