Žeimele

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Žeimele
Miests
Žeimelis
Žeimes luterāņu draudzes baznīca (2010)
Žeimes luterāņu draudzes baznīca (2010)
Ģerbonis: Žeimele
Ģerbonis
Žeimele (Lietuva)
Žeimele
Žeimele
Koordinātas: 56°16′N 23°59′E / 56.267°N 23.983°E / 56.267; 23.983Koordinātas: 56°16′N 23°59′E / 56.267°N 23.983°E / 56.267; 23.983
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Apriņķis Šauļu apriņķis
Iedzīvotāji (2011)
 • kopā 953
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Žeimele Vikikrātuvē

Žeimele (lietuviešu: Žeimelis, vācu: Scheimeln), arī Žeime, ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī. Atrodas valsts ziemeļu daļā, netālu no robežas ar Latviju. Līdz 16. gadsimtam bijusi Livonijas konfederācijas un Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, tāpēc šeit saglabājušās stipras luterāņu baznīcas tradīcijas un latviešu mazākumtautība.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi minēta 1500. gadā kā Žeimeles muiža, kas atradās Livonijas ordeņa iekarotajā zemgaļu Silenes novadā pie senā tirdzniecības ceļa, kas veda no Bauskas pils un Lietuvu. 1540. gadā dibināta evaņģēliski luteriskā baznīca, 1542. gadā pieminēts Žeimes miestiņš. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes nodibināšanas un robežas korekcijas Žeimeles apvidus 1585. vai 1587. gadā pārgāja Lietuvas dižkunigaitijas pakļautībā.

1596. gadā pie Žeimeles luterāņu baznīcas atvēra pirmo skolu. Līdz 1783. gadam Žeimeles luterāņu draudze ietilpa Kurzemes konsistorijas Bauskas diacēzē, pēc tam Lietuvas konsistorijā. 1826. gadā uzcēla Svētā Pētera un Pāvila katoļu baznīcu. 1920. gadā nodibināja vidusskolu, bet 1937. gadā lauksaimniecības skolu. 1993. gadā atklāja Žeimeles Zemgales novada muzeju.

Žeimeles nosaukuma maiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski vietas nosaukums ir stipri mainījies gadsimtu gaitā: Sheime, Žeime, Žeimeli, Žeimis, Scheimeln. Latviešu valodā vēl 19. gs. saukta par Žeimi, bet 20. gs. par Žeimeli. Uzskata, ka nosaukums žeimys cēlies no seno zemgaļu valodas „tas, kurš salst" vai "ziemelis“. Tādā gadījumā žeimė nozīmēja „salta vieta“.

Žeimelē dzīvojuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gothards Frīdrihs Stenders, Žeimes luterāņu mācītājs (1753—1759), rakstnieks, latviešu literārās valodas veidotājs.
  • Teodors Grothuss, fotoķīmijas pirmā likuma atklājējs, pirmās elektrolīzes teorijas izveidotājs, dzīvoja Geduču muižā (1808—1822)
  • Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, feldmaršals, Krievijas armijas pavēlnieks kara pret Napoleonu pirmajā etapā ticis kristīts Žeimes luterāņu baznīcā 1761. gada 27. decembrī
  • Ābrams Īzaks Kūks, Žeimes rabīns (1888—1901), vēlāk Bauskas rabīns, Palestīnas virsrabīns, reliģiskā cionisma pamatlicējs
  • Jozs Šļavs (Juozas Šliavas), vēsturnieks

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]