Ženēvas kantons
| Ženēvas kantons | |||
| Canton de Genève | |||
| — Šveices kantons — | |||
|
|||
 Ženēvas kantona atrašanās vieta Šveicē
|
|||
| Pārvaldes centrs | Ženēva | ||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Šveice
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 282,48 km² | ||
| Augstākais punkts | 516 m | ||
| Zemākais punkts | 332 m | ||
| Iedzīvotāji (29.12.2020.) | |||
| - Kopā | 506 343 | ||
| - Blīvums | 1 792,5/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
 Ženēvas kantons Vikikrātuvē | |||
Ženēvas kantons (franču: Canton de Genève, vācu: Kanton Genf) ir viens no Šveices 26 kantoniem. Kantona administratīvais centrs ir Ženēva. Ženēvas kantons robežojas ar Franciju un Vo kantonu.
Kopējā kantona platība ir 282 km², kas padara to par vienu no mazākajiem kantoniem valstī. Tomēr, pateicoties tā ekonomiskajai un starptautiskajai nozīmei, Ženēvas kantons ir viens no visblīvāk apdzīvotajiem Šveices reģioniem. 2020. gada decembrī kantonā dzīvoja aptuveni 506 343 iedzīvotāji.[1]
Administratīvi kantons dalās 46 komunās (communes), no kurām visapdzīvotākā un ekonomiski nozīmīgākā ir Ženēvas pilsēta. Kantona oficiālā valoda ir franču valoda, un tā tiek izmantota gan valsts pārvaldē, gan izglītības un kultūras jomā.
Ženēvas kantons ir pazīstams kā viens no pasaules vadošajiem diplomātijas un starptautisko organizāciju centriem. Tā teritorijā atrodas vairāk nekā 200 starptautisku institūciju, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas galvenā mītne, Pasaules Veselības organizācija, Pasaules Tirdzniecības organizācija un Sarkanais Krusts.
Ģeogrāfiski kantonu raksturo Ženēvas ezers (Lemanes ezers) un Ronas upe, kas tek cauri Ženēvas pilsētai. Reģions ir ar mērenu kontinentālu klimatu, ko ietekmē ezera tuvums, nodrošinot salīdzinoši maigas ziemas un siltas vasaras.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Ženēvas reģions kopš seniem laikiem bijis nozīmīgs tirdzniecības un kultūras centrs Rietumeiropā. Pirmie cilvēku apmetņu pierādījumi šajā teritorijā datējami ar neolīta laikmetu. Vēlāk Ženēvas apkārtnē apmetās ķeltu helvētu ciltis, kuras 2. gadsimtā p.m.ē. pakļāva Romas impērija. Romiešu periodā Ženēva (Genava) kļuva par nozīmīgu satiksmes un tirdzniecības punktu starp Galliju un Itāliju.
Pēc Romas impērijas sabrukuma teritoriju pārņēma Burgundijas karaliste, bet vēlāk tā tika iekļauta Svētās Romas impērijas sastāvā. No 11. līdz 16. gadsimtam Ženēvas pilsēta formāli bija bīskapijas centrs, taču reālo varu arvien vairāk pārņēma Ženēvas pilsētas padome, kas pakāpeniski nostiprināja pašpārvaldi.
16. gadsimtā Ženēva kļuva par reformācijas kustības vienu no nozīmīgākajiem centriem Eiropā. 1536. gadā pilsēta pieņēma protestantismu, un tajā apmetās Žans Kalvins, kurš pārvērta Ženēvu par teokrātisku republiku un protestantisma intelektuālo centru. Šajā laikā pilsēta ieguva segvārdu "Protestantu Roma".
Pēc Napoleona karu perioda 1815. gadā Ženēva oficiāli pievienojās Šveices Konfederācijai kā viens no tās kantoniem. Tajā pašā gadā kantons kļuva arī par neitrālās Šveices robežpunkta un starptautiskās diplomātijas centru. 19. gadsimta otrajā pusē Ženēva kļuva par Sarkanā Krusta kustības dzimteni — 1863. gadā to dibināja Anrī Dināns un Gistavs Muanjē.
20. gadsimtā Ženēvas kantons nostiprināja savu starptautisko nozīmi. Pēc Pirmā pasaules kara šeit tika izveidota Tautu Savienība, kas kļuva par priekšteci Apvienoto Nāciju Organizācijai.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ženēvas kantons.
 | Šis ar Šveici saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||
|