Žitomira

Žitomira
pilsēta
Житомир
Karogs Ģerbonis
Žitomira Žitomira
Koordinātas: 50°15′16″N 28°39′28″E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Žitomiras apgabals
Rajons	Žitomiras rajons
Dibināta	9. gadsimtā
Platība
• Kopējā	61 km2
Augstums	221 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	261 624
• blīvums	4 288,9/km²
Pasta indekss	10000—10036
Tālruņu kods	+380 412
Mājaslapa	zt-rada.gov.ua
Žitomira Vikikrātuvē

Žitomira (ukraiņu: Жито́мир) ir pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Žitomiras apgabala centrs. Izvietojusies apgabala dienviddaļā 130 km no valsts galvaspilsētas Kijivas. Žitomiras rajona administratīvais centrs. Pilsēta administratīvi iedalās divos rajonos. Ukrainas Tautas Republikas pagaidu galvaspilsēta 1919. gadā.

Žitomira ir nozīmīgs transporta mezgls. Pilsēta atrodas uz vēsturiskā ceļa starp Kijivu un rietumiem caur Brestu. Mūsdienās tas savieno Varšavu ar Kijivu, Minsku ar Izmajilu un vairākām lielām pilsētām Ukrainā.

Vēsture

Pilsētas pirmsākumi saistāmi ar austrumslāvu cilšu apdzīvoto teritoriju periodu 9. gadsimtā. Leģenda vēsta, ka Žitomiru dibinājis karavīrs vārdā Žitomirs no drevļanu cilts ap 884. gadu, kas arī devusi nosaukumu pilsētai. Pastāv arī cita etimoloģiska versija, ka pilsētas vārds cēlies no vārdiem žito (“rudzi”) un mir (“miers” vai “pasaule”), kas simbolizētu “rudzu pasauli” jeb “lauku mieru”.

Rakstos Žitomira pirmo reizi minēta 13. gadsimtā. 1240. gadā tā tika nopostīta mongoļu–tatāru iebrukuma laikā, līdzīgi kā daudzas citas Kijivas Krievzemes pilsētas. 1320. gadā Žitomira nonāca Lietuvas Lielkņazistes sastāvā, kļūdama par vienu no nozīmīgākajiem šī reģiona centriem.

1444. gadā Žitomirai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības, kas nodrošināja pašpārvaldes un tirgus privilēģijas, padarot pilsētu par nozīmīgu tirdzniecības un amatniecības centru. Pēc 1569. gada Ļubļinas ūnijas tā kļuva par Polijas–Lietuvas kopvalsts sastāvdaļu.

Pēc Otrās Polijas dalīšanas 1793. gadā Žitomira tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā un kļuva par Volīnijas guberņas administratīvo centru. 19. gadsimta gaitā pilsēta piedzīvoja strauju saimniecisko un kultūras izaugsmi: tika attīstīts tirdzniecības tīkls, izveidota dzelzceļa stacija, uzstādīta elektrība, bet 1899. gadā sāka kursēt tramvajs.

Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas un Ukrainas neatkarības mēģinājumiem 1918.–1920. g. Žitomira īslaicīgi kalpoja par Ukrainas Tautas Republikas valdības rezidenci. Padomju vara pilsētā nostiprinājās 1920. gadā, un tā kļuva par Ukrainas PSR sastāvdaļu.

Otrā pasaules kara laikā, no 1941. līdz 1943. gadam, Žitomira atradās vācu okupācijas spēku kontrolē. Kara rezultātā pilsēta tika būtiski postīta, gāja bojā ievērojams iedzīvotāju skaits, tostarp gandrīz visa vietējā ebreju kopiena. Pēc kara Žitomira tika atjaunota, kļuva par nozīmīgu rūpniecības, izglītības un kultūras centru.

Žitomira bija mājvieta Aukstā kara laikā nozīmīgajai Ozernes aviobāzei, kas atrodas 11 kilometrus uz dienvidaustrumiem no pilsētas.

Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas 1991. gada 24. augustā Žitomira kļuva par neatkarīgās Ukrainas Žitomiras apgabala centru.

Iedzīvotāji

Ievērojamas personības

• Sergejs Koroļovs (1907–1966), padomju kosmiskās tehnikas konstruktors.
• Svjatoslavs Rihters (1915–1997), padomju pianists.
• Jaroslavs Dombrovskis (poļu: Jarosław Dąbrowski, 1836—1871), poļu virsnieks

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žitomira.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)