Minska

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Minska
Мінск, Минск
Baltkrievijas galvaspilsēta
Minska
Karogs: Minska
Karogs
Ģerbonis: Minska
Ģerbonis
Minska (Baltkrievija)
Minska
Minska
Minska (Eiropa)
Minska
Minska
Koordinātas: 53°55′N 27°33′E / 53.917°N 27.550°E / 53.917; 27.550Koordinātas: 53°55′N 27°33′E / 53.917°N 27.550°E / 53.917; 27.550
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals apgabala līmeņa pilsēta
Pirmoreiz minēta 1067. gadā
Magdeburgas tiesības
  • 1499. gadā
  • (vai 1496. gads)
Platība
 • Baltkrievijas galvaspilsēta 409,5 km2
Augstums 280 m
Iedzīvotāji (2020. gada 1. janvārī)
 • Baltkrievijas galvaspilsēta 2 020 600
 • blīvums 4 934,3/km²
 • aglomerācija 2 645 500
Laika josla FET (UTC+3)
Pasta indeksi 220001–220141
ISO 3166 kods BY-HM
Pilsētas svētki septembra otrajā sestdienā
Mājaslapa www.minsk.gov.by
Minska Vikikrātuvē

Minska (baltkrievu: Мінск, agrāk Менск, krievu: Минск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī. Tā ir arī Minskas apgabala un Minskas rajona administratīvais centrs, lai gan neiekļaujas šo administratīvo vienību sastāvā. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 2,02 miljoni iedzīvotāju. Minska atrodas valsts centrālajā daļā pie Svislačas upes. Valsts saimniecības, kultūras un politiskais centrs. Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) Izpildu komitejas mītnes pilsēta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz rakstos pieminēta 1067. gadā kā kaujas vieta starp diviem senkrievu kņaziem. Domājams, ka apdzīvota vieta eksistējusi jau agrāk, tomēr šo mūsdienās uzskata par pilsētas dibināšanas gadu.

Ietilpa Polockas kņazistes sastāvā, pēc lielkņaza Vseslava Bračislaviča nāves viņa valsti 1101. gadā sadalīja dalienās, par pirmo Minskas kņazu kļuva viņa dēls Gļebs. 1249. un 1258. gadā Minskas apkārtni postīja Zelta Ordas sirotāji, pēc tam Minskas kņazi bija Lietuvas lielkņazistes vasaļi. 1499. gadā Minska ieguva Magdeburgas tiesības. 1565. gadā kļuva par Minskas vaivadijas centru.

1793. gadā, saistībā ar Polijas—Lietuvas kopvalsts Otro dalīšanu, nonāca Krievijas Impērijas sastāvā, kļūstot par Minskas guberņas centru. 19. gs. pilsēta strauji auga, jo kļuva par dzelzceļa līniju Liepāja—Romni un MaskavaBresta mezglu.

1918. gada 25. martā Minskā tika deklarēta Baltkrievijas Tautas Republika, bet 1919. gada 1. janvārī — Baltkrievijas PSR. Pēc Rīgas miera līguma Minska iekļāvās Baltkrievijas PSR sastāvā. Otrā pasaules kara laikā, no 1941. gada 22. jūnija līdz 27. jūnijam, Minska tika bombardēta, kā rezultātā tā gandrīz pilnībā tika nopostīta. Pēc kara pilsēta tika atjaunota. 1974. gada 26. jūnijā Minskai tika piešķirts Padomju Savienības goda tituls “Pilsēta varone”.

1984. gadā pilsētā tika atklāts Minskas metro.

1991. gadā tā kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas galvaspilsētu.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minska atrodas Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē. Vidējais augstums virs jūras līmeņa 220 metri. Visaugstākais punkts virs jūras līmeņa (283 m) atrodas Ļešinska ielā, bet zemākais punkts (181,4 m) ir pilsētas dienvidaustrumos, kur atrodas Čižas ūdenskrātuve.

Minskā valdā mēreni kontinentāls klimats. Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 700 mm. Vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir +18,5 °C, bet janvārī tā ir -4,5 °C.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Administratīvi Minska sīkāk dalās 9 rajonos — Centralajā rajonā, Padomju rajonā, Pirmā maija rajonā, Partizāņu rajonā, Rūpnīcu rajonā, Ļeņina rajonā, Oktobra rajonā, Maskavas rajonā un Frunzes rajonā.

Oktobra rajonā ietilpst arī Minskas Nacionālā lidosta, kas atrodas 42 km uz austrumiem no Minskas centra.

Iedzīvotāju skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gadā Minskā dzīvoja 2,02 miljoni iedzīvotāju.

Gads Iedzīvotāji
1450 5 000
1654 10 000
1667 2 000
1790 7 000
1811 11 000
1813 3 500
1860 27 000
1897 91 000
1917 134 500
1941 300 000
1944 50 000
Gads Iedzīvotāji
1959 509 500
1970 907 100
1972 1 000 000
1979 1 276 000
1986 1 500 000
1989 1 607 000
1999 1 680 000
2007 1 814 000
2009 1 838 000
2014 1 921 807
2020 2 020 600

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minskā ir bāzētas vairākas hokeja komandas — Kontinentālajā hokeja līgā spēlē Dinamo, bet Baltkrievijas EkstralīgāKeramin un Yunost.

Minskā bāzēti arī septiņi Baltkrievijas Premjerlīgas futbola klubi — Dinamo, Torpedo, Luč, Lokomotiv, FK Minsk, Energetik-BGU, Krumkačy.

Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minskā ir dzimuši un auguši futbolists Aļaksandrs Hļebs (1981), ebreju šahists Boriss Gelfands (1968), amerikāņu kino darbinieks Luijs B. Maijers (1882—1957), dziedātājs Aleksandrs Ribaks (1986), politiķis Staņislavs Šuškevičs (1934), padomju fiziķis Jakovs Zeļdovičs (1914-1987).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]