Minska

Minska
pilsēta
Мінск, Минск
Karogs Ģerbonis
Minska Minska
Koordinātas: 53°55′N 27°33′E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	apgabala līmeņa pilsēta
Pirmoreiz minēta	1067. gadā
Magdeburgas tiesības	1499. gadā (vai 1496. gads)
Platība
• pilsēta	409,5 km2
Augstums	280 m
Iedzīvotāji (2025)
• pilsēta	1 996 730
• blīvums	4 934,3/km²
• aglomerācija	2 645 500
Laika josla	FET (UTC+3)
Pasta indeksi	220001–220141
ISO 3166 kods	BY-HM
Pilsētas svētki	septembra otrajā sestdienā
Mājaslapa	www.minsk.gov.by
Minska Vikikrātuvē

Minska (baltkrievu: Мінск, agrāk Менск, krievu: Минск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī. Tā ir arī Minskas apgabala un Minskas rajona administratīvais centrs, lai gan neiekļaujas šo administratīvo vienību sastāvā. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 2,02 miljoni iedzīvotāju. Minska atrodas valsts centrālajā daļā pie Svislačas upes. Valsts saimniecības, kultūras un politiskais centrs. Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) Izpildu komitejas mītnes pilsēta.

Vēsture

Pirmoreiz rakstos pieminēta 1067. gadā kā kaujas vieta starp diviem senkrievu kņaziem. Domājams, ka apdzīvota vieta eksistējusi jau agrāk, tomēr šo mūsdienās uzskata par pilsētas dibināšanas gadu. Ietilpa Polockas kņazistes sastāvā, pēc lielkņaza Vseslava Bračislaviča nāves viņa valsti 1101. gadā sadalīja dalienās, par pirmo Minskas kņazu kļuva viņa dēls Gļebs. 1249. un 1258. gadā Minskas apkārtni postīja Zelta Ordas sirotāji, pēc tam Minskas kņazi bija Lietuvas lielkņazistes vasaļi. 1499. gadā Minska ieguva Magdeburgas tiesības. 1565. gadā kļuva par Minskas vaivadijas centru.

1793. gadā, saistībā ar Polijas—Lietuvas kopvalsts Otro dalīšanu, nonāca Krievijas Impērijas sastāvā, kļūstot par Minskas guberņas centru. 19. gadsimtā pilsēta strauji auga, jo kļuva par dzelzceļa līniju Liepāja—Romni un Maskava—Bresta mezglu. 1918. gada 25. martā Minskā tika deklarēta Baltkrievijas Tautas Republika, bet 1919. gada 1. janvārī — Baltkrievijas PSR. Pēc Rīgas miera līguma Minska iekļāvās Baltkrievijas PSR sastāvā. Otrā pasaules kara laikā, no 1941. gada 22. jūnija līdz 27. jūnijam, Minska tika bombardēta, kā rezultātā tā gandrīz pilnībā tika nopostīta. Pēc kara pilsēta tika atjaunota. 1974. gada 26. jūnijā Minskai tika piešķirts Padomju Savienības goda tituls “Pilsēta varone”. 1984. gadā pilsētā atklāja Minskas metro. 1991. gadā tā kļuva par Baltkrievijas Republikas galvaspilsētu.

1912. gada fotogrāfijas

Pirms 1812. gada kara simtgades krievu fotogrāfs Sergejs Prokudins-Gorskis Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II uzdevumā 1912. gada vasarā fotografēja vietas (arī Minsku), kas bija saistītas ar Napoleona karagājienu Krievijā. Šim nolūkam viņam piešķīra ar fotolaboratoriju aprīkotu dzelzceļa vagonu.

• 
• 

Ģeogrāfija

Minska atrodas Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē. Vidējais augstums virs jūras līmeņa 220 metri. Visaugstākais punkts virs jūras līmeņa (283 m) atrodas Ļešinska ielā, bet zemākais punkts (181,4 m) ir pilsētas dienvidaustrumos, kur atrodas Čižas ūdenskrātuve.

Minskā valdā mēreni kontinentāls klimats. Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 700 mm. Vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir +18,5 °C, bet janvārī tā ir -4,5 °C.

Administratīvais iedalījums

Centrālais rajons Padomju rajons Pirmā maija rajons Partizānu rajons Rūpnīcu rajons Ļeņina rajons Oktobra rajons Maskavas rajons Frunzes rajons

Administratīvi Minska sīkāk dalās 9 rajonos — Centralajā rajonā, Padomju rajonā, Pirmā maija rajonā, Partizānu rajonā, Rūpnīcu rajonā, Ļeņina rajonā, Oktobra rajonā, Maskavas rajonā un Frunzes rajonā.

Oktobra rajonā ietilpst arī Minskas Nacionālā lidosta, kas atrodas 42 km uz austrumiem no Minskas centra.

Iedzīvotāju skaits

2020. gadā Minskā dzīvoja 2,02 miljoni iedzīvotāju.

Gads Iedzīvotāji 1450 5 000 1654 10 000 1667 2 000 1790 7 000 1811 11 000 1813 3 500 1860 27 000 1897 91 000 1917 134 500 1941 300 000 1944 50 000

Gads Iedzīvotāji 1959 509 500 1970 907 100 1972 1 000 000 1979 1 276 000 1986 1 500 000 1989 1 607 000 1999 1 680 000 2007 1 814 000 2009 1 838 000 2014 1 921 807 2020 2 020 600

Sports

Minskā ir bāzētas vairākas hokeja komandas — Kontinentālajā hokeja līgā spēlē Dinamo, bet Baltkrievijas Ekstralīgā — Keramin un Yunost.

Minskā bāzēti arī septiņi Baltkrievijas Premjerlīgas futbola klubi — Dinamo, Torpedo, Luč, Lokomotiv, FK Minsk, Energetik-BGU, Krumkačy.

Ievērojami cilvēki

Minskā ir dzimuši un auguši futbolists Aļaksandrs Hļebs (1981), ebreju šahists Boriss Gelfands (1968), amerikāņu kino darbinieks Luijs B. Meiers (1882—1957), dziedātājs Aleksandrs Ribaks (1986), politiķis Staņislavs Šuškevičs (1934–2022), padomju fiziķis Jakovs Zeļdovičs (1914-1987).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Minska.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)