Akantodes
| Akantodes Acanthodii Owen, 1846 | |
|---|---|
 Dažādu grupu akantodes. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Akantodes (Acanthodii) |
| Iedalījums | |
| |
 Akantodes Vikikrātuvē | |
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam. Dzīvoja pārsvarā saldūdenī un barojās ar planktonu.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Akantodes parasti nelielas vārpstveidīgas zivis. Galvaskauss — tropibazāls. Pakauša daļa gara, purns īss, noapaļots. Uz galvaskausa un pie plecu joslas ādas kauli. Acis lielas, nobīdītas pie galvas priekšējās malas. Ap acīm 4—6 vai vairāki acu kauli. Nāsis izvietotas augstu un cieši satuvinātas. Endokrānijs no skrimšļa vai arī viss klāts ar plānu perihondrālu kaula slāni, vai arī pārkaulojas ar vairākiem perihondrāliem kauliem, kas nodalīti ar skrimsli. Katrs žoklis pārkaulojas ar vienu vai vairākiem kauliem, un tiem nav segkaulu. Mandibulārais loks ar žaunu stariem nodalīts no hioīdā loka ar pilnīgu žaunu spraugu. 3—5 branhiālie loki. Dažām silūra un devona formām žaunu spraugas apakšdaļa pārsedzas ar vienu mandibulāro žaunu vāku, bet augšējā daļa — ar vairākiem vākiem, kas atiet no katra žaunu loka. Pārējām akantodēm visa žaunu atvere pārsedzas ar vienu mandibulāro žaunu loku. Akantodu galvā atrodas samērā lieli otolīti.
Dažām akantodēm muguras stiegra ir pārkaulota. Akantodēm ir viena vai divas muguras peldspuras un viena anālā peldspura. Aste ir heterocerkāla. Starp krūšu un vēdera peldspurām primitīvajām formām ir papildus dzelkšņi. Visas peldspuras, izņemot astes peldspuru, ir ar labi attīstītu peldspuras dzelksni (no osteodentīna). Peldspuru membrāna tiek saturēta ar ceratotrihijām. Ķermenis klāts ar blīvām un slīpām sīku, četrstūrainu, ganoīdu tipa zvīņu rindām. Zvīņas parasti klāj arī peldspuras. Pterigopodiju akantodēm nav.
Saglabāšanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fosilā veidā veselas akantodes sastopamas ļoti reti. Parasti saglabājas akantodu zvīņas un dzelkšņi. Pēc tiem arī tiek aprakstītas sugas. Bieži vien vienai sugai piederošas zvīņas un dzelkšņi var tikt aprakstīti kā atsevišķas sugas. Lodes māla raktuvēs ir atrasti arī unikāli veselu akantodu eksemplāri, turklāt dažādās vecuma stadijās. Pēc šiem atradumiem var spriest arī par akantodu augšanas īpatnībām. Latvijā zināmas 4 kārtas, 6 dzimtas, 14 ģintis ar apmēram 40 akantodu sugām. Tagad parasti Gyracanthidae dzimtu vairs neizdala atsevišķā kārtā, bet pievieno klimatiju kārtai, līdz ar to klasē ir tikai 3 kārtas.