Žokļaiņi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Žokļaiņi
Gnathostomata (Gegenbaur, 1874)
Atlantijas smilšu haizivs (Carcharias taurus)
Atlantijas smilšu haizivs (Carcharias taurus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomata)
Sinonīmi
  • Ectobranchiata
Iedalījums
Žokļaiņi Vikikrātuvē

Žokļaiņi, āržauņi (Gnathostomata) ir hordaiņu tipa (Chordata) infratips. Šajā grupā ietilpst visi mugurkaulnieki ar žokļiem,[1] bet apaļmutnieki un tiem radniecīgie izmirušie dzīvnieki apvienoti bezžokļaiņu infratipā. Zinātniskais nosaukums Gnathostomata atvasināts no grieķu valodas un nozīmē "žokļu mute" (gnathos — "žokļi", στόμα (stoma) — "mute").

Žokļaiņi ir dominējošā mugurkaulnieku grupa.[2] Tie apdzīvo gan ūdeņus, gan sauszemi. Primitīvākie žokļaiņi ir zivis (skrimšļzivis un kaulzivis), no kurām vēlāk izveidojās sauszemes žokļaiņi (abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji). Žokļaiņu grupā ir apmēram 60 000 dzīvnieku sugu, kas sastāda 99% no visiem mugurkaulniekiem pasaulē.[3]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barības tveršana žaunu lokus laika gaitā transformēja par īstiem žokļiem
Raksturīga žokļaiņu iezīme ir vertikāli kustīgs žokļu aparāts

Raksturīga žokļaiņu iezīme ir vertikāli kustīgs žokļu aparāts, kas sastāv no tveršanai pielāgotiem žokļiem — barības satveršanai un bieži vien arī tās sasmalcināšanai.[2] Valda uzskats, ka žokļi veidojušies no žaunu lokiem, kuru pārveidošanos stimulēja aktīva ūdens sūknēšana cauri žaunu spraugām, aizverot un atverot muti. Tādējādi mute attīstījās arvien lielāka un platāka, radot iespēju satvert arvien lielāku barības kumosu. Atšķirībā no bezžokļaiņiem, kuriem ir priekšmutes sūcējpiltuve, žokļaiņiem mutes atvere ir spraugveidīga. Barības tveršana žaunu lokus laika gaitā transformēja par īstiem žokļiem.

Horda žokļaiņiem balsta funkcijas parasti izpilda vienīgi dīgļa un kāpura stadijā, pēc tam tā daļēji vai pilnīgi reducējas, un tā nomainās ar mugurkaulu. Izņēmums ir tikai dažas zivju grupas, kurām mugurkaula skriemeļi attīstīti vāji vai to nemaz nav. Balsta funkcijas tām visu dzīves laiku pilda horda, kuras blīvais un biezais apvalks bieži vien ir piesātināts ar sāļiem. Skeletu veido kaula vai skrimšļa audi.[2]

Smadzeņu kapsula (skrimšļa vai kaula) galvas smadzenes apņem no visām pusēm. Žokļi, kas izveidojušies no pārveidotā žaunu loka, ar smadzeņu kapsulu savienojas dažādos veidos. Žaunu loki ir posmoti.

Galvas priekšējā daļā ir ožas maisu pāris. Katrs no tiem atveras uz āru caur patstāvīgu deguna atveri (pāra nāsis). Iekšējās auss kapsulā vienmēr ir trīs pusloka kanāli, kas ir orientēti trijās savstarpēji perpendikulārās plaknēs. Ūdenī dzīvojošiem žokļaiņiem (zivīm) līdztekus mazaktīvām spurām (muguras, anālajai un astes) attīstās kustīgas pāra krūšu un vēdera spuras, kas sauszemes žokļaiņiem pārveidojas par priekšējām un pakaļējām ekstremitātēm (nedaudzām sugām tās sekundāri reducējušās).

Ūdenī dzīvojošiem žokļaiņiem žaunu spraugās, kuru skaits parasti nepārsniedz 5 (dažām haizivīm seši vai septiņi), žaunu loka ārpusē no ektodermas veidojas krokots veidojums — žaunas (tāpēc žokļaiņus sauc arī par āržauņiem). Dažām zivīm paralēli žaunām veidojas īpaši orgāni — plaušas, kas ļauj elpot ar gaisu. Sauszemes žokļaiņiem žaunu spraugas aizaug agrās embrionālās attīstības stadijās un žaunas neattīstās; to elpošanas orgāni ir plaušas.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tasmanijas velnu (Sarcophilus harrisii) raksturo spēcīgākais sakodiens no visiem plēsējiem pasaulē, ņemot vērā sakodiena spēku uz vienu plēsēja ķermeņa masas kilogramu

Žokļaiņu infratips (Gnathostomatha)

(†) - izmirušu organismu grupa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Science: Gnathostomata
  2. 2,0 2,1 2,2 TolWeb: Gnathostomata
  3. Cooper MD, Alder MN (February 2006). "The evolution of adaptive immune systems". Cell. 124 (4): 815–22. doi:10.1016/j.cell.2006.02.001. PMID 16497590.
  4. Phylogenetic classification of bony fishes, 2016

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]