Žokļi (filma)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par filmu. Par citām jēdziena žokļi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Žokļi
JAWS Movie poster.jpg
Filmas plakāts.
Oriģinālais
nosaukums
Jaws
Žanrs Šausmu filma
Trilleris
Režisors Stīvens Spīlbergs
Producents Deivids Brauns
Ričards D. Zanuks
Scenārija autors Pīters Benčlijs
Karls Gotlībs
Hovards Heklers
Galvenajās
lomās
Rojs Šeiders
Roberts Šovs
Ričards Dreifuss
Loreina Gērija
Mūzika Džons Viljamss
Operators Bils Batlers
Montāža Verna Fīldsa
Studija Universal Pictures
Izdošana 1975. gada 20. jūnijā
Ilgums 124 minūtes
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda Angļu
Budžets 9 miljoni dolāru
Kopējie ienākumi 470 653 000 dolāru
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Žokļi" (angļu: Jaws) ir 1975. gada Stīvena Spīlberga šausmu filma/trilleris. Filma balstīta uz Pītera Benčlija (Peter Benchley) bestselleru, kura pamatā ir 1916. gada haizivju uzbrukumi pie Ņūdžersijas krastiem. Filma ieguva trīs "Oskarus".

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas darbība norisinās piecās dienās - Amitijas salā, kur atrodas neliela kūrortpilsēta. Šajā klusajā un saulainajā vietā notiek šausmīgi traģiski atgadījumi, kuri iesākas agrā rītā, kad vietējās policijas šefs Mārtins Brodijs (Rojs Šeiders) un viņa palīgs atrod krastā meitenes ķermeņa atliekas. Viņa bija kļuvusi par pirmo lielās baltās haizivs upuri, kas parādījusies Amitijas krastos. Ar katru dienu asinskārās haizivs upuru skaits pieaug. Policijas priekšnieks mēģina aizsargāt pludmales apmeklētājus no milzīgas haizivs, cenšoties slēgt pludmali, bet to var izdarīt tikai pilsētas valdība, kas to darīt nevēlas, jo no tūristiem tiek gūti lieli ienākumi. Policijas priekšnieks lūdz palīdzību drošsirdīgajam haizivju medniekam, Otrā pasaules kara veterānam, zvejniekam Kvintam (Roberts Šovs), kas ar savu kuģi dodas notvert un nogalināt haizivi-cilvēkēdāju. Bīstamajā jūras ekspedīcijā kopā ar Kvintu dodas arī Mārtins Brodijs un uz salu atbraukušais nacionālā okeanogrāfijas institūta eksperts Mets Hūpers (Ričards Dreifuss).

Galvenajās lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1976 - Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā "Labākā montāža" (Verna Fīldsa)
  • 1976 - Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā "Labākā mūzika filmai" (Džons Viljamss)
  • 1976 - Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā "Labākā skaņa" (Roberts L. Hoits, Rodžers Himens-jaunākais, Erls Mederī, Džons R. Kārters)

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ainai, kurā haizivs uzbrūk krātiņā sēdošajam Hūperam, zemūdens filmēšanas operatori Rons un Valērija Teilori (Ron & Valerie Taylor), izmantoja dzīvu haizivi. Tā kā dzīvā haizivs bija daudz mazāka par mehānisko, tika izveidots mazāks krātiņš, kurā atradās maza auguma sieviete. Pirmsākuma variantā haizivij nebija jālaužas krātiņā, bet pēc tā, kad plēsoņa sāka lauzties krātiņā un tika uzņemti šie retie kadri, tika mazliet pārrakstīts scenārijs un šie skati tika pievienoti filmai.
  • Epizodiskās lomās piedalījušies arī Stīvens Spīlbergs (pludmales ainā, kur orķestrī viņš spēlēja klarneti) un Pīters Benčlijs (televīzijas reportieris, kas vada reportāžu no Amitijas salas).
  • Pēc filmas iznākšanas atsevišķu pludmaļu īpašnieki vērsās tiesā ar sūdzībām par pludmales apmeklētāju skaita samazināšanos.
  • Filmas darba nosaukums bija "Klusums ūdenī" (angļu: Stillness in the Water).
  • Mehānisko haizivs modeli, kas tika izveidots priekš filmas, filmēšanas laukumā sauca par "Brūsu". Šo faktu izmantoja multfilmas "Meklējot Nemo" veidotāji, kurā haizivi arī sauc Brūss.
  • Multfilmas "Haizivs stāsts" veidotāji, filmas sākumā izmantojuši populāro muzikālo tēmu no "Žokļiem", kas vienmēr skanēja plēsoņas uzbrukuma brīdī.

Turpinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]