Žozefīne de Boarnē (franču: Joséphine de Beauharnais; dzimusi kā Marī Roza Žozefa Tašē de Lapažerī (franču: Marie Rose Josepha Tascher de La Pagerie) 1763. gada 23. jūnijā, mirusi 1814. gada 29. maijā) bija Francijas militārā un politiskā līdera, imperatora Napoleona pirmā sieva un Francijas imperatore.
Dzimusi Martinikā, cukurniedru plantatora ģimenē. 1779. gadā kopā ar tēvu ieradās Francijā un decembrī apprecējās ar savu pirmo vīru - ģenerāli un politiķi Aleksandru de Boarnē, no kura piedzima divi bērni - Ežēns un Hortenzija. Aleksandrs de Boarnē gāja bojā Franču revolūcijas Terora laikā, bet Žozefīne kādu laiku pavadīja ieslodzījumā.
1795. gadā viņa iepazinās ar Napoleonu un 1796. gadā pāris apprecējās. 1804. gada 2. decembrī Parīzes Dievmātes katedrālē Napoelons tika kronēts par Francijas imperatoru, bet Žozefīne - par imperatori. Tā kā izrādījās, ka Žozefīne vairs nevar būt par māti, Napoleons 1810. gada 10. februārī no Žozefīnes šķīrās, bet tā paša gada 11. martā apprecējās ar Austrijas Mariju Luīzi. Pēc šķiršanās no Napoleona Žozefīne dzīvoja Malmezonas pilī, kur iekopa pirmšķirīgu rožu dārzu. Mira 1814. gadā īsi pēc tikšanās ar Krievijas caru Aleksandru I, kad Napoleons bija trimdā Elbas salā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žozefīne de Boarnē.
