1036 Ganimēds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par asteroīdu. Par citām jēdziena Ganimēds nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ganimēds
AnimatedOrbitOf1036Ganymed.gif
Ganimēda orbīta (zila), planētu orbītas (sarkanas), Saule (centrā), ārējā planēta – Jupiters
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Valters Bāde
Atklāšanas datums 1924. gada 23. oktobrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (1036) Ganymed
Citi nosaukumi [1] 1924 TD, 1952 BF, 1954 HH
Mazo planētu kategorija Amora tipa asteroīds
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs 4,084 AU [1]
Perihēlijs 1,2411256 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2,6627145 AU [1]
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0,5338871[1]
Apriņķojuma periods 4,34 a [1]
Slīpums 26,69365°[1]
Uzlecošā mezgla garums 215,55775°[1]
Pericentra arguments 132,49277°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~ 31,66 km [2]
Ģeometriskais albedo 0,2926[2]
Asteroīdu spektru tipi S
Redzamais spožums 13,64 [3]
Absolūtais spožums 9,45 H [1]

Ganimēds, arī 1036 Ganimēds ir asteroīds ar diametru apmēram 32 km. Objekts ir lielākais Zemei tuvais Amora tipa asteroīds.

Asteroīdu atklāja 1924. gada 23. oktobrī vācu astronoms Valters Bāde (Walter Baade) Hamburgas observatorijā, Bergedorfā. Tas bija sestais viņa atklātais asteroīds (kopā 10). Objektu nodēvēja par Ganimēdu. Ganimēds grieķu mitoloģijā ir trojiešu valdnieka Troja un nimfas Kallirojas dēls. Ganimēds dievu dzīrēs pildīja kausus ar nektāru.[4]

Ganimēda pietiekami lielais izmērs un īsais apriņķošanas periods ļāvis precīzi aprēķināt tā orbītu. Objekts regulāri pietuvojas Zemes orbītai. Zināms, ka 2024. gada 13. oktobrī tas pietuvosies Zemei tikai 0,374097 AU attālumā. [5] Atšķirībā no Zemes orbītas, kurai Ganimēds tikai pietuvojas, Marsa orbītu tas regulāri šķērso. Aprēķināts, ka 2176. gada 16. decembrī Ganimēds pietuvosies Marsam tikai 0,02868 AU attālumā. [5]

Ganimēds ir relatīvi spožs asteroīds, pieder S tipa asteroīdu grupai, tā virsmu klāj dzelzi un magniju saturoši silikātu minerāli, ortopiroksēni.

1998. gadā Ganimēds tika pētīts ar Aresibo radioteleskopu, uzņemot asteroīda radarattēlus. Tajos redzams, ka Ganimēdam ir sfēriska forma.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ganimēda radarattēli