1036 Ganimēds
- Šis raksts ir par asteroīdu. Par citām jēdziena Ganimēds nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
 Ganimēda orbīta (zila), planētu orbītas (sarkanas), Saule (centrā), ārējā planēta – Jupiters | |
| Atklāšana un nosaukšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Valters Bāde |
| Atklāšanas datums | 1924. gada 23. oktobrī |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums | (1036) Ganymed |
| Citi nosaukumi [1] | 1924 TD, 1952 BF, 1954 HH |
| Mazo planētu kategorija | Amora tipa asteroīds |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1] | |
| Afēlijs | 4,084 AU [1] |
| Perihēlijs | 1,2411256 AU [1] |
| Lielā pusass (rādiuss) | 2,6627145 AU [1] |
| Ekscentricitāte | 0,5338871[1] |
| Apriņķojuma periods | 4,34 a [1] |
| Slīpums | 26,69365°[1] |
| Uzlecošā mezgla garums | 215,55775°[1] |
| Pericentra arguments | 132,49277°[1] |
| Fiziskie raksturlielumi | |
| Dimensijas | ~ 31,66 km [2] |
| Ģeometriskais albedo | 0,2926[2] |
| Asteroīdu spektru tipi | S |
| Redzamais spožums | 13,64 [3] |
| Absolūtais spožums | 9,45 H [1] |
Ganimēds, arī 1036 Ganimēds ir asteroīds ar diametru apmēram 32 km. Objekts ir lielākais Zemei tuvais Amora tipa asteroīds.
Asteroīdu atklāja 1924. gada 23. oktobrī vācu astronoms Valters Bāde (Walter Baade) Hamburgas observatorijā, Bergedorfā. Tas bija sestais viņa atklātais asteroīds (kopā 10). Objektu nodēvēja par Ganimēdu. Ganimēds grieķu mitoloģijā ir trojiešu valdnieka Troja un nimfas Kallirojas dēls. Ganimēds dievu dzīrēs pildīja kausus ar nektāru.[4]
Ganimēda pietiekami lielais izmērs un īsais apriņķošanas periods ļāvis precīzi aprēķināt tā orbītu. Objekts regulāri pietuvojas Zemes orbītai. Zināms, ka 2024. gada 13. oktobrī tas pietuvosies Zemei tikai 0,374097 AU attālumā. [5] Atšķirībā no Zemes orbītas, kurai Ganimēds tikai pietuvojas, Marsa orbītu tas regulāri šķērso. Aprēķināts, ka 2176. gada 16. decembrī Ganimēds pietuvosies Marsam tikai 0,02868 AU attālumā. [5]
Ganimēds ir relatīvi spožs asteroīds, pieder S tipa asteroīdu grupai, tā virsmu klāj dzelzi un magniju saturoši silikātu minerāli, ortopiroksēni.
1998. gadā Ganimēds tika pētīts ar Aresibo radioteleskopu, uzņemot asteroīda radarattēlus. Tajos redzams, ka Ganimēdam ir sfēriska forma.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 (1036) Ganymed = A924TD = 1952 BF = 1954 HH
- ↑ 2,0 2,1 1036 Ganymede
- ↑ (1036) Ganymede
- ↑ Mitoloģijas vārdnīca, Avots, 2004, ISBN 9984-757-36-6
- ↑ 5,0 5,1 1036 Ganymed (1924 TD) Close-Approach Data
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1036 Ganimēds.- Ganimēda radarattēli Arhivēts 2012. gada 22. februārī, Wayback Machine vietnē.
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |