Džons Heršels

Vikipēdijas lapa
Džons Heršels
John Herschel
Džons Heršels
Personīgā informācija
Dzimis 1792. gada 7. martā
Slau, toreiz Bekingemšīra, tagad Bārkšīra, Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miris 1871. gada 11. maijā (79 gadi)
Kolingvuda (Collingwood), Kenta, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība anglis
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika, astronomija, ķīmija
Alma mater Kembridžas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Juliāna dienas ieviešana, fotogrāfijas attīstība
Apbalvojumi Kopleja medaļa

Sers Džons Frederiks Viljams Heršels, Pirmais baronets Heršels (angļu: Sir John Frederick William Herschel, 1st Baronet Herschel, dzimis 1792. gada 7. martā, miris 1871. gada 11. maijā) bija angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis. Astronoma Viljama Heršela dēls un 12 bērnu tēvs.

Ierosinājis Juliāna dienas lietošanu astronomijā. Nosaucis vārdā septiņus Saturna pavadoņus un četrus Urāna pavadoņus. Devis ieguldījumu fotogrāfijas attīstībā. Pētījis daltonismu un ultravioletā starojuma ķīmisko iedarbību.

Studējis Kembridžas Universitātē, kuru beidza 1813. gadā. Sadraudzējās ar Čārlzu Bebidžu. No 1833. līdz 1838. gadam bija pētniecības ceļojumā uz Dienvidāfriku, kur 1836. gadā tikās ar Čārlzu Dikensu, kurš ceļoja ar kuģi Beagle.

Pēc atgriešanās dzimtenē deva ieguldījumu fotogrāfijas attīstībā - izgudroja cianotipiju un ierosināja izmantot nātrija tiosulfātufiksāžu, par ko informēja Viljamu Telbotu un Luī Dageru.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]