1939. gada Pasaules čempionāts hokejā

1939. gada Pasaules čempionāts hokejā
Turnīra informācija
Rīkotājvalsts	Šveice
Pilsēta	Cīrihe un Bāzele
Norises laiks	3.—12. februāris
Komandas	14
Arēnas	2 (2 pilsētās)
Vietu sadalījums
Čempioni	Kanāda (11. tituls)
2. vieta	ASV
3. vieta	Šveice
4. vieta	Čehoslovākija
Turnīra statistika
Spēles	48
Gūtie vārti	267 (5.56 vidēji spēlē)
Skatītāji	299 600 (6 242 vidēji spēlē)
Rezultatīvākais	Josefs Malečeks; Piks Katini (12 vārti)
	; ← 1938 1947 →

1939. gada Pasaules čempionāts hokejā (arī 1939. gada Eiropas čempionāts hokejā) bija trīspadsmitais Pasaules čempionāts hokejā, kurš no 1939. gada 3. līdz 12. februārim norisinājās Šveices pilsētās Cīrihē un Bāzelē.

Šis bija pēdējais Pasaules čempionāts, kurš norisinājās pirms Otrā pasaules kara. Kara dēļ nākamais turnīrs norisinājās vien 1947. gadā.

Turnīrā jau savu vienpadsmito Pasaules čempiones titulu izcīnīja Kanādas hokeja izlase.

Šis bija ceturtais pasaules čempionāts, kurā piedalījas arī Latvijas hokeja izlase, turnīru noslēdzot 10. vietā.

Vietu sadalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

	Kanāda
	ASV
	Šveice
4	Čehoslovākija
5	Vācija
6	Polija
7	Ungārija
8	Lielbritānija
9	Itālija
10	Latvija
11	Beļģija
11	Nīderlande
13	Somija
13	Dienvidslāvija

1939. gada Pasaules čempioni hokejā
Kanāda Vienpadsmitais tituls

Eiropas čempionāta tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

	Šveice
	Čehoslovākija
	Vācija
4	Polija
5	Ungārija
6	Lielbritānija
7	Itālija
8	Latvija
9	Beļģija
9	Nīderlande
11	Somija
11	Dienvidslāvija

Latvijas izlase 1939. gada Pasaules čempionātā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis bija ceturtais un vienlaikus pēdējais Pasaules čempionāts hokejā, kurā pirms Otrā pasaules kara piedalījās arī Latvijas hokeja izlase. Par komandas treneri mēnesi pirms turnīra sākuma tika apstiprināts kanādietis Lerijs Mēršs.^[1]

Uz Šveici komandas sastāvā devās vārtsargi Herberts Kušķis un Roberts Lapainis, aizsargi Kārlis Paegle, Leonīds Vedējs, kā arī Artūrs Dāle, un uzbrucēji Roberts Bluķis, Ēriks Koņeckis, Kārlis Muške, Arvīds Pētersons, Edgars Klāvs, Ludvigs Putniņš, Kārlis Zilpaušs, Harijs Vītoliņš, Alfrēds Kampe un Pakalns.

Turnīru Latvijas izlase uzsāka sagrāvēm pret Šveici un Čehoslovākiju, taču tad uzvarēja Dienvidslāviju, bet gandarījuma turnīrā pārspēja Beļģiju un vēlreiz Dienvidslāviju, tā finālā gan piekāpjoties Itālijai.

Spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3. februāris

Šveice

12—0
(5—0, 3—0, 4—0)

Latvija

Cīrihe
Skatītāji: 10 000


Hugo Millers	Vārtsargi	Herberts Kušķis	Tiesneši: Zahss Mingers
Piks Katini Beāts Riēdi Hanss Katini Hanss Traufers Piks Katini (R.Toriāni) Piks Katini (R.Toriani) Hanss Katini Piks Katini (H.Katini) Rišārs Toriāni Hanss Katini Piks Katini Piks Katini (H.Traufers)	1—0 2—0 3—0 4—0 5—0 6—0 7—0 8—0 9—0 10—0 11—0 12—0

4. februāris

Čehoslovākija

9—0
(3—0, 3—0, 3—0)

Latvija

Bāzele
Skatītāji: 1000


Bohumils Modrijs	Vārtsargi	Herberts Kušķis	Tiesneši: Mingers Zahss
Oldržihs Kučera — 2.min Ladislavs Trojāks — 7.min Josefs Malečeks — 11.min Josefs Malečeks — 19.min Oldržihs Kučera (L.Trojāks, J.Malečeks) — 25.min Josefs Malečeks — 26.min Oldržihs Kučera (J.Malečeks) — 32.min Josefs Malečeks (O.Kučera) — 37.min Františeks Pergls — 39.min	1—0 2—0 3—0 4—0 5—0 6—0 7—0 8—0 9—0

5. februāris

Latvija

6—0
(0—0, 3—0, 3—0)

Dienvidslāvija

Cīrihe
Skatītāji: 300


Herberts Kušķis	Vārtsargi	Ivans Rihars	Tiesneši: Lators, Hugs
Artūrs Dāle Arvīds Pētersons Ludvigs Putniņš Roberts Bluķis Arvīds Pētersons Artūrs Dāle	1—0 2—0 3—0 4—0 5—0 6—0

6. februāris

Latvija

5—1
(1—0, 2—0, 2—1)

Beļģija

Cīrihe


Herberts Kušķis	Vārtsargi		Tiesneši: Frolihs Mingers
Artūrs Dāle Roberts Bluķis Kārlis Zilpaušs Roberts Bluķis Arvīds Pētersons	1—0 2—0 2—1 3—1 4—1 5—1	Pjērs van Reišūts