Latvijas hokeja izlase

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvija
Latvija
Federācija Latvijas Hokeja federācija
Vieta rangā 11.
Augstākā vieta rangā 9. (pirmoreiz 2005.)
Zemākā vieta rangā 13. (pirmoreiz 2018.)
Arēna Arēna Rīga
Treneris Valsts karogs: Kanāda Bobs Hārtlijs
Asistents Kārlis Zirnis
Ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks
Kapteinis Kaspars Daugaviņš
Visvairāk spēļu Rodrigo Laviņš (230)
Visvairāk vārtu Leonīds Tambijevs (66)
Visvairāk punktu Leonīds Tambijevs (150)
Olimpiskās spēles
Dalības reizes 5
Medaļas 0
Labākais
sasniegums
8. vieta
Pasaules čempionāts hokejā
Dalības reizes 27
Medaļas 0
Labākais
sasniegums
7. vieta
Pirmā spēle
Flag of Latvija Latvija 3—0 Lietuva Flag of Lietuva
(Rīga, Latvija; 1932. gada 27. februāris)
Lielākā uzvara
Flag of Latvija Latvija 32—0 Izraēla Flag of Izraēla
(Bleda, Slovēnija; 1993. gada 15. marts)
Lielākais zaudējums
Flag of Kanāda Kanāda 14—0 Latvija Flag of Latvija
(Davosa, Šveice; 1935. gada 20. janvāris)

Latvijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskajās hokeja spēlēs. Pašlaik (2018) tā atrodas 11. vietā Starptautiskās hokeja federācijas vīriešu hokeja izlašu rangā.[1] Latvijas hokeja izlase piedalījusies piecās Olimpiskajās spēlēs 1936., 2002., 2006., 2010 un 2014. gadā. Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 1997., 2004. un 2009. gadā izcīnītā 7. vieta. 2001. un 2007. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet uzvarēja izslēgšanas kārtā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti, kā arī 1935. , 2015. un 2016. gadā ieņemtā 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā.

Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā, Latvijas izlase četras reizes ir izcīnijusi tiesības piedalīties Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Pasaules slavu ieguvuši Latvijas hokeja līdzjutēji. Arī viņu nopelns ir Latvijai dotās tiesības rīkot 2006. gada pasaules čempionātu Rīgā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmskara Latvijas hokeja izlase[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas hokeja valstsvienība Davosā 1935. gada Pasaules čempionātā. No kreisās: 1. rindā R. Lapainis, A. Auziņš, K. Paegle, A. Jessens, I. Plūme, R. Bluķis, A. Pētersons, Ā. Petrovskis, A. Jurgens, L. Vedējs; 2. rindā 2. H. Kušķis, 4. R. Plūme, 6. E. Klāvs (attēls no Latvijas Sporta muzeja kolekcijas)

Latvijas hokeja vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā hokeja federācijā. Pirmo valstu sacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi - Lietuvas izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva Indriķis Reinbahs. Tajā pašā 1932. gadā no 14. - 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni Čehoslovākijas izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja Francijai ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot Rumāniju un 2:5 piekāpjoties Lielbritānijas izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi Rumāniju.

1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās uz pasaules čempionātu Prāgā, taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret Šveici 1:5, Ungāriju 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.—12. vietu. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Itāliju ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja Rumānijai ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. 1934. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā Milānā nepiedalījās, bet 1935. gada Pasaules čempionātā Davosā bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja Kanādai, kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 Lielbritānijai. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja Rumānijai, kā arī ar 1:3 - Vācijai. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja Nīderlandi, tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā.

1936. gadā Garmišpartenkirhenē Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās Olimpiskajā spēlēs, kurās Latvijas izlase cieta zaudējumus pret Kanādu (0:11), Austriju (1:7), un Poliju (2:9), olimpiskās spēles noslēdzot 13.vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās Otrais pasaules karš un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija PSRS sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli Latvijas I brīvvalsts pastāvēšanas laikā Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār Igaunijas izlasi.

Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus.

Pēc neatkarības atgūšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz nākamajai Latvijas valsts vienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, tika nodibināta Latvijas Hokeja Federācija, kuru 1992. gada 6. maijā IIHF kongress Prāgā oficiāli atjaunoja Starptautiskajā hokeja federācijā. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas atdzimusī Latvijas izlase aizvadīja ar Lietuvu 1992. gada 7. novembrī. Šoreiz tas notika Pasaules čempionāta atlases turnīra ietvaros. Pēc vairāk nekā 52 gadus ilga pārtraukuma pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva Aigars Cipruss. Otrie vārti bija komandas kapteiņa Helmuta Baldera guvums, un uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārtsarga Pētera Skudras meistarība. Latvija izcīnīja uzvaru arī pār Igauniju 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmuts Balderis bija pirmais Latvijas hokejists, kas 1989. gadā 37 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Nacionālās Hokeja līgas klubu Minesotas "North Stars". Leģendāras lappuses Latvijas un NHL vēsturē ir ierakstījuši vārtsargs Artūrs Irbe, aizsargs Sandis Ozoliņš, kurš 1996. gadā izcīnīja Stenlija kausu, kā arī Sergejs Žoltoks un "dzelzs vīrs" Kārlis Skrastiņš. 1993. gada pavasarī Slovēnijā Latvijas valstsvienība izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt PČ B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnīja 2. vietu, līdz beidzot Leonīda Beresņeva vadībā, 1996. gada pavasarī, Nīderlandē izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar Šveici un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā, kur Latvijas valstsvienība spēlē arī šobrīd. Ne mazums nopelnu te bija Latvijas hokeja leģendai, 1990. gada pasaules čempionāta labākajam vārtsargam, Artūram Irbem. 1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva Harijs Vītoliņš. 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja 5. maijā pēc uzvaras pār Krievijas izlasi (rezultāts 3:2). 2001. gadā Haralda Vasiļjeva trenētā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties savās otrajās Olimpiskajās spēlēs, kur tika iegūta 9. vieta.

2005. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2005. gada 11. līdz 13. februārim Latvijas valstsvienībā, Rīgā cīnījās par tiesībām piedalīties 2006. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs, Turīnā, Itālijā. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Slovēniju ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta Polija (3:1), bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt Baltkrievijas izlasi Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā, un izcīnīja tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs.

Austrijā, Vīnē un Insbrukā Latvijas valsts vienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties Kanādai, otrajā spēlē ar 3:1 zaudējums ASV, bet trešajā spēlē tika uzveikta Slovēnija (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica Ukrainu (3:0), nospēlēja neizšķirti ar Somiju (0:0), bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja sāpīgu zaudējumu pret Zviedriju (9:1).

2006. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada februārī Turīnas Ziemas Olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase piecās spēlēs cieta četrus zaudējumus, vienreiz nospēlēja neizšķirti un ieguva pēdējo — 12. vietu.

2006. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Skonto halle. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Slovēniju. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu Kanādai ar 0:11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša Rika Lūkera darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4:2 pārspēja Norvēģiju un turnīru beidza. Par čempioniem Rīgā organizētajā čempionātā kļuva Zviedrija, kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarējusi gan Pasaules čempionātā, gan arī Olimpiskajās spēlēs.

2007. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

71. Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Maskavā un Mitiščos, Krievijā, attiecīgi Hodinkas hallē un Mitišču hallē. Latvijas valstsvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru Šveicei (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret Zviedriju ar rezultātu 2:8. Latvijas valstsvienība trešajā grupas spēlē ar Itāliju pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvārēja divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tika sagrauta Ukrainas izlase ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē tika sagrauta Austrija, bet trešajā grupas spēlē tika piedzīvots ceturtais zaudējums čempionātā pret Norvēģiju (4:7).

2008. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Halifaksā, Kanādā Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstsvienība piedzīvoja divus sausos zaudējumus pret ASV (4:0) un Kanādu (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja Slovēniju un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstsvienība piedzīvoja zaudējumu pret Somijas izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 tika pārspēta Norvēģija, bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo tika piedzīvots zaudējums pret Vāciju ar rezultātu 3:5.

2009. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bernē, Šveicē Latvijas valstsvienība izcīnīja 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja ASV ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret Zviedriju, kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret Austriju ar 2:0. Kvalifikācijas kārtā Latvijas valstsvienība uzvarēja Šveici pēcspēles metienos ar 2:1, Franciju 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu Krievijas izlasei ar 1:6. Latvijas valstsvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās Kanādai ar 4:2.

2010. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada februārī Vankūveras Ziemas Olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā trīs spēlēs cieta zaudējumus un astotdaļfinālā tikās ar Čehiju, kurai zaudēja papildlaikā ar 2:3 un kopvērtējumā ieguva pēdējo — 12. vietu.

2010. gada Pasaules čempionātā Manheimā, Vācijā Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret Šveici ar 1:3 un pret Kanādu ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret Itāliju tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret Zviedriju ar 2:4, tam sekoja uzvara pār Norvēģiju ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējuma Čehijai ar 1:3 Latvijas valstsvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam.

2011. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovākijā notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu Čehijas izlasei, pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret Somijas izlasi un Dānijas izlasi, tādējādi paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja Slovēnijas izlasei, bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi Baltkrievijas un Austrijas izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā.

Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija Miķelis Rēdlihs ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva Mārtiņš Cipulis (6 vārti).

2012. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja Somijas galvaspilsētā Helsinkos, bet otra Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja Vācijas un Itālijas izlases, bet piekāpās Krievijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas hokeja izlasēm. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu.

2013. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otro gadu pēc kārtas Zviedrijas un Somijas kopīgi rīkotais pasaules čempionāts tika izspēlēts divās apakšgrupās — H grupa (tajā spēlēja Latvijas izlase) savas spēles aizvadīja Helsinkos, bet S grupas komandas savas spēles aizvadīja Stokholmā. Pēc 7 spēlēm grupu turnīrā Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai, H grupā ar iegūtiem 7 punktiem (7 punktus ieguva arī Francijas izlase) paliekot 6. vietā, apsteidzot Austriju un Franciju. Čempionāta pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 0:6 piekāpās Krievijas valstsvienībai, tad sekoja 1:4 zaudējums ASV izlasei, 3:6 zaudējums Austrijas izlasei, uzvara pret Slovākijas izlasi, ar rezultātu 5:3, zaudējums ar 0:2 Vācijas izlasei un uzvara ar 3:1 pret Francijas izlasi. Čempionāta pēdējā spēlē Latvija Somijas izlasei zaudēja papildlaikā ar rezultātu 2:3.[2]

Šajā čempionātā uzbrucējs Lauris Dārziņš ar 5 gūtiem vārtiem un 1 piespēli 7 spēlēs bija 8. rezultatīvākais spēlētājs čempionātā.[3]

2014—2016[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā piedzīvoja trīs zaudējumus, bet kvalifikācijas spēlē ar 3:1 pārspēja Šveici, tādējādi kvalificējoties turnīra ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālā Latvijas izlase saspringtā cīņā ar 1:2 piekāpās turnīra uzvarētājai Kanādai, tādējādi izcīnot 8. vietu. Tas ir Latvijas izlases augstākais sasniegums olimpisko spēļu turnīros.

2016. gada septembra sākumā Latvijas izlase piedalījās Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kas notika Rīgā. Latvijas izlase ar 8:1 uzvarēja Austriju, ar 3:1 — Japānu, bet izšķirošajā spēlē ar rezultātu 2:3 zaudēja Vācijai un olimpiskajām spēlēm nekvalificējās.

2017. gada un 2018. gada Pasaules čempionāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas hokeja izlase 2017. gada Pasaules čempionātā spēlēja A apakšgrupā Ķelnē pret Dāniju, Slovākiju, Itāliju, Zviedriju, ASV, Krieviju un turnīra rīkotājiem Vāciju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.

2018. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā pret ASV, Dāniju, Dienvidkoreju, Kanādu, Norvēģiju, Somiju un Vāciju. Latvija izcīnīja četras uzvaras, piedzīvoja trīs zaudējumus (no tiem divus pagarinājumā) un iekļuva ceturtdaļfinālā, kur ar 2:3 zaudēja Zviedrijai.

Līdzjutēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas izlases līdzjutēji

Kopā ar basketbolu un futbolu, hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau "Dinamo" laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju — cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas Pasaules čempionāta A divīzijā 1997. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. IIHF prezidents Renē Fāzels savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.[4] Arī atsevišķām Latvijas hokeja līgas komandām ir savs fanu loks. 2006. gada Olimpisko spēļu laikā kanāls NBC Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".[5]

Komanda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komandas formas tērpi

2017. gada pasaules čempionātam tika pieteikti sekojoši spēlētāji:

No. Poz. SpēlētājsKlubs
V Elvis Merzļikins Valsts karogs: Šveice HC Lugano
V Kristers Gudļevskis Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bridžportas "Sound Tigers"
V Matīss Kivlenieks Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Klīvlendas "Monsters"
A Guntis Galviņš Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
A Kristaps Zīle Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
A Uvis Jānis Balinskis Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
A Edgars Siksna Valsts karogs: Kazahstāna Karaghandi "Saryarka"
A Kristiāns Rubīns Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Medisinhetas "Tigers"
A Kristaps Sotnieks Valsts karogs: Krievija Toljati "Lada"
A Ralfs Freibergs Valsts karogs: Čehija PSG Zlín
A Oskars Cibuļskis Valsts karogs: Čehija Hrādeckrālovas "Mountfield"
U Roberts Bukarts Valsts karogs: Čehija PSG Zlín
U Ņikita Jevpalovs Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
U Miķelis Rēdlihs Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
U Miks Indrašis Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
U Vitālijs Pavlovs Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
U Gints Meija Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
U Gunārs Skvorcovs Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
U Oskars Batņa Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
U Frenks Razgals Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
U Mārtiņš Karsums Valsts karogs: Krievija Maskavas "Dinamo"
U Rodrigo Ābols Valsts karogs: Zviedrija Örebro HK
U Rūdolfs Balcers Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sanhosē "Barracuda"
U Rihards Bukarts Valsts karogs: Vācija Berlīnes "Eisbären"
U Andris Džeriņš Valsts karogs: Čehija Hrādeckrālovas "Mountfield"
U Ronalds Ķēniņš Valsts karogs: Šveice Cīrihes "Lions"

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Persona Dzimšanas dati Amats
Bobs Hārtlijs 1960. gada 7. septembrī (57 gadi) galvenais treneris
Artis Ābols 1973. gada 3. janvārī (45 gadi) trenera asistents
Kārlis Zirnis 1977. gada 2. novembrī (40 gadi) trenera asistents
Žaks Klutjē 1960. gada 3. janvārī (58 gadi) trenera asistents
Agris Bricis 1983. gada 10. martā (35 gadi) ekipējuma menedžeris
Āris Aivars 1955. gada 27. jūnijā (63 gadi) galvenais ārsts
Ēriks Didrihsons 1981. gada 21. novembrī (36 gadi) ārsts
Māris Baldonieks 1955. gada 24. maijā (63 gadi) ģenerālmenedžeris
Aigars Kalvītis 1966. gada 27. jūnijā (52 gadi) prezidents

Visu laiku rezultatīvākie izlases spēlētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas izlases sastāvā spēlējuši pēdējo trīs gadu laikā.

Spēlētājs Poz Sp V RP P-ti SM Debija izlasē Dalība Dalība OS
Leonīds Tambijevs U 208 66 84 150 152 07.11.1992. 15 2
Aleksandrs Kerčs U 155 59 75 134 192 07.11.1992. 10 1
Aleksandrs Ņiživijs U 227 39 90 129 74 29.11.1993. 16 3
Aigars Cipruss U 172 50 62 112 48 07.11.1992. 12 2
Mārtiņš Cipulis U 207 56 51 107 82 09.04.2001. 11 3
Miķelis Rēdlihs U 201 37 61 98 133 05.09.2003. 12 3
Aleksandrs Semjonovs U 208 54 43 97 235 07.11.1992. 14 2
Aleksandrs Beļavskis U 104 47 48 95 186 27.12.1992. 9 1
Jānis Sprukts U 171 34 57 91 73 12.04.2000. 12 2
Vjačeslavs Fanduļs U 118 45 45 90 133 14.11.1992. 9 1

Izlases galvenie treneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Periods Treneris Sp U N Z V PTS
1992—1994 Valsts karogs: Latvija Helmuts Balderis 34 25 2 7 256:86 52
1994 Valsts karogs: Latvija Mihails Beskašnovs 2 0 0 2 3:6 0
1995 Valsts karogs: Latvija Ēvalds Grabovskis 11 9 0 2 79:25 18
1996—1999 Valsts karogs: Latvija Leonīds Beresņevs 56 36 7 13 275:143 79
1999—2001 Valsts karogs: Latvija Haralds Vasiļjevs 32 12 8 12 81:76 32
2001—2004 Valsts karogs: Zviedrija Kurts Lindstrems 65 32 8 25 202:161 72
2004—2006 Valsts karogs: Latvija Leonīds Beresņevs 32 25 3 14 112:113 53
2006 Valsts karogs: Krievija Pjotrs Vorobjovs 11 4 1 6 25:35 9
2006—2011 Valsts karogs: Latvija Oļegs Znaroks
2011—2014 Valsts karogs: Kanāda Teds Nolans
2014—2015 Valsts karogs: Latvija Aleksandrs Beļavskis 7 2 0 5 5
2015—2016 Valsts karogs: Latvija Leonīds Beresņevs
2016 Valsts karogs: Latvija Haralds Vasiļjevs
2017—pašlaik Valsts karogs: Kanāda Bobs Hārtlijs 7 3 0 4 14:18 10

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles Sp U N Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
No 1920. līdz 1932. gadam nepiedalījās
Valsts karogs: Vācija 1936 3 0 3 0 3 27 ? Leonīds Vedējs 13
No 1948. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā
Valsts karogs: Norvēģija 1994 Nekvalificējās
Valsts karogs: Japāna 1998
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 2002 3 1 1 1 11 12 Kurts Lindstrems Harijs Vītoliņš 9
Valsts karogs: Itālija 2006 5 0 4 1 11 29 Leonīds Beresņevs Kārlis Skrastiņš 12
Valsts karogs: Kanāda 2010 3 0 3 0 4 19 Oļegs Znaroks 12
Valsts karogs: Krievija 2014 5 1 4 0 9 13 Teds Nolans Sandis Ozoliņš 8
Valsts karogs: Dienvidkoreja 2018 Nekvalificējās

Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas vieta pasaules čempionātā
Čempionāts Sp U N Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
Valsts karogs: Francija Valsts karogs: Austrija Valsts karogs: Vācija 1930 Nepiedalījās
Valsts karogs: Polija 1931
Valsts karogs: Čehoslovākija 1933 4 1 0 3 3 9 ? Arvīds Jurgens 10
Valsts karogs: Itālija 1934 Nepiedalījās
Valsts karogs: Šveice 1935 5 1 0 4 11 25 ? Leonīds Vedējs 13
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 1937 Nepiedalījās
Valsts karogs: Čehoslovākija 1938 4 1 0 3 4 8 ? ? 10
Valsts karogs: Šveice 1939 3 1 0 2 6 21 Lerijs Māršs ? 10
No 1940. līdz 1946. gadam pasaules čempionāts netika rīkots
No 1947. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā
Valsts karogs: Slovēnija 1993 (C grupa) 7 6 1 0 101 9 Helmuts Balderis Konstantīns Grigorjevs 21 (1. vieta C grupā)
Valsts karogs: Dānija 1994 (B grupa) 7 6 0 1 61 9 ? 14 (2. vieta B grupā)
Valsts karogs: Slovākija 1995 (B grupa) 7 6 0 1 65 16 Ēvalds Grabovskis ? 14 (2. vieta B grupā)
Valsts karogs: Nīderlande 1996 (B grupa) 7 6 1 0 41 16 Leonīds Beresņevs Oļegs Znaroks 13 (1. vieta B grupā)
Valsts karogs: Somija 1997 8 4 2 2 37 23 Normunds Sējējs 7
Valsts karogs: Šveice 1998 6 3 1 2 21 18 Oļegs Znaroks 9
Valsts karogs: Norvēģija 1999 6 2 0 4 24 22 11
Valsts karogs: Krievija 2000 7 3 1 3 15 17 Haralds Vasiļjevs Harijs Vītoliņš 8
Valsts karogs: Vācija 2001 6 3 1 2 19 13 13
Valsts karogs: Zviedrija 2002 6 1 0 5 11 18 Kurts Lindstrems 11
Valsts karogs: Somija 2003 6 3 0 3 14 16 9
Valsts karogs: Čehija 2004 7 2 2 3 12 14 Sergejs Žoltoks 7
Valsts karogs: Austrija 2005 6 2 1 3 10 21 Leonīds Beresņevs Kārlis Skrastiņš 9
Valsts karogs: Latvija 2006 6 2 1 3 12 24 Pjotrs Vorobjovs Aleksandrs Semjonovs 10
Čempionāts Sp U UP ZP Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
Valsts karogs: Krievija 2007 6 2 0 1 3 20 22 Oļegs Znaroks Rodrigo Laviņš 13
Valsts karogs: Kanāda 2008 6 2 0 0 4 11 19 11
Valsts karogs: Šveice 2009 7 2 2 0 3 15 23 Kārlis Skrastiņš 7
Valsts karogs: Vācija 2010 6 2 0 0 4 15 18 Herberts Vasiļjevs 11
Valsts karogs: Slovākija 2011 6 2 0 2 2 18 19 13
Valsts karogs: Somija Valsts karogs: Zviedrija 2012 7 2 0 0 5 11 19 Teds Nolans Jānis Sprukts 10
Valsts karogs: Zviedrija Valsts karogs: Somija 2013 7 2 0 1 4 14 25 Lauris Dārziņš 11
Valsts karogs: Baltkrievija 2014 7 3 0 0 4 20 24 Herberts Vasiļjevs 11
Valsts karogs: Čehija 2015 7 0 2 1 4 11 25 Aleksandrs Beļavskis Kaspars Daugaviņš 13
Valsts karogs: Krievija 2016 7 1 0 3 3 13 22 Leonīds Beresņevs 13
Valsts karogs: Vācija Valsts karogs: Francija 2017 7 3 0 1 3 14 18 Bobs Hārtlijs 10
Valsts karogs: Dānija 2018 8 3 1 2 2 18 19 Roberts Bukarts 8

Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles Sp U N Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
No 1910. līdz 1929. gadam nepiedalījās
Valsts karogs: Vācija 1932 4 1 0 3 5 13 ? ? 8

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]