Latvijas hokeja izlase

Labs raksts
Vikipēdijas lapa
Latvija
Latvija
Federācija Latvijas Hokeja federācija
Vieta rangā 10.
Augstākā vieta rangā 7. (2009.)
Zemākā vieta rangā 13. (pirmoreiz 2018.)
Arēna Arēna Rīga
Treneris Valsts karogs: Latvija Harijs Vītoliņš
Asistents Ville Peltonens
Artūrs Irbe
Lauris Dārziņš
Peteri Nummelins
Raimonds Vilkoits
Ģenerālmenedžeris Rūdolfs Kalvītis
Kapteinis Kaspars Daugaviņš
Visvairāk spēļu Rodrigo Laviņš (230)
Visvairāk vārtu Leonīds Tambijevs (66)
Visvairāk punktu Leonīds Tambijevs (150)
Olimpiskās spēles
Dalības reizes 6
Medaļas 0
Labākais
sasniegums
8. vieta
Pasaules čempionāts hokejā
Dalības reizes 34 (pirmoreiz 1933. gadā)
Medaļas 1
Labākais
sasniegums
3 (2023. gadā)
Pirmā spēle
Flag of Latvija Latvija 3—0 Lietuva Flag of Lietuva
(Rīga, Latvija; 1932. gada 27. februāris)
Lielākā uzvara
Flag of Latvija Latvija 32—0 Izraēla Flag of Izraēla
(Bleda, Slovēnija; 1993. gada 15. marts)
Lielākais zaudējums
Flag of Kanāda Kanāda 14—0 Latvija Flag of Latvija
(Davosa, Šveice; 1935. gada 20. janvāris)
Medaļas
Pasaules čempionāts
Bronza 2023 Somija/Latvija

Latvijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskajās hokeja spēlēs. Latvijas hokeja izlase piedalījusies sešās Olimpiskajās spēlēs 1936., 2002., 2006., 2010., 2014. un 2022. gadā. Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 2023. gadā izcīnītā 3. vieta.[1] 2001. un 2007. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet uzvarēja izslēgšanas kārtā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti, kā arī 1935., 2015. un 2016. gadā ieņemtā 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā.

2023. gadā tā atrodas 10. vietā Starptautiskās Hokeja federācijas vīriešu hokeja izlašu rangā[2] un spēlē elites divīzijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1929. – 1940. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas hokeja valstsvienība Davosā 1935. gada Pasaules čempionātā. No kreisās: 1. rindā R. Lapainis, A. Auziņš, K. Paegle, A. Jessens, I. Plūme, R. Bluķis, A. Pētersons, Ā. Petrovskis, A. Jurgens, L. Vedējs; 2. rindā 2. H. Kušķis, 4. R. Plūme, 6. E. Klāvs (attēls no Latvijas Sporta muzeja kolekcijas)

Latvijas hokeja izlases vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā Hokeja federācijā. Pirmo valstu sacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi - Lietuvas izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva Indriķis Reinbahs. Tajā pašā 1932. gadā no 14. - 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni Čehoslovākijas izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja Francijai ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot Rumāniju un 2:5 piekāpjoties Lielbritānijas izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi Rumāniju.

1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās uz pasaules čempionātu Prāgā, taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret Šveici 1:5, Ungāriju 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.—12. vietu. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Itāliju ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja Rumānijai ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. 1934. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā Milānā nepiedalījās, bet 1935. gada Pasaules čempionātā Davosā bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja Kanādai, kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 Lielbritānijai. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja Rumānijai, kā arī ar 1:3 - Vācijai. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja Nīderlandi, tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā.

1936. gadā Garmišpartenkirhenē Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās Olimpiskajā spēlēs, kurās Latvijas izlase cieta zaudējumus pret Kanādu (0:11), Austriju (1:7), un Poliju (2:9), olimpiskās spēles noslēdzot 13.vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās Otrais pasaules karš un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija PSRS sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli pirms Baltijas valstu okupācijas Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār Igaunijas izlasi.

Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus.

Pēc 1992. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz nākamajai Latvijas valsts vienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nodibināto Latvijas Hokeja federāciju 1992. gada 6. maijā IIHF kongresā Prāgā atjaunoja Starptautiskajā Hokeja federācijā. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas Latvijas izlase Pasaules hokeja čempionāta (PHČ) atlases turnīrā aizvadīja ar Lietuvu 1992. gada 7. novembrī. Pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva Aigars Cipruss, otros komandas kapteinis Helmuts Balderis, uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārtsarga Pētera Skudras meistarība. Latvija izcīnīja uzvaru arī pār Igauniju 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PHČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmuts Balderis bija pirmais Latvijas hokejists, kurš 1989. gadā 37 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Nacionālās Hokeja līgas klubu Minesotas "North Stars". Leģendāras lappuses Latvijas un NHL vēsturē ir ierakstījuši vārtsargs Artūrs Irbe, aizsargs Sandis Ozoliņš, kurš 1996. gadā izcīnīja Stenlija kausu, kā arī Sergejs Žoltoks un "dzelzs vīrs" Kārlis Skrastiņš. 1993. gada pavasarī Slovēnijā Latvijas valstsvienība izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt PHČ B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnīja 2. vietu, līdz beidzot Leonīda Beresņeva vadībā, 1996. gada pavasarī, Nīderlandē izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar Šveici un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā. Ne mazums nopelnu te bija 1990. gada pasaules čempionāta labākajam vārtsargam Artūram Irbem. 1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva Harijs Vītoliņš. 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja 5. maijā pēc uzvaras pār Krievijas izlasi (rezultāts 3:2). 2001. gadā Haralda Vasiļjeva trenētā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties savās otrajās Olimpiskajās spēlēs, kur ieguva 9. vietu.

2005. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Sprukts (5) zviedru vārtu priekšā, 2005. gada Pasaules čempionātā Austrijā

No 2005. gada 11. līdz 13. februārim Latvijas valstsvienība Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā Rīgā cīnījās par tiesībām piedalīties 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, Turīnā, Itālijā. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Slovēniju ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta Polija (3:1), bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt Baltkrievijas izlasi un izcīnīja tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs.

Vīnē un Insbrukā Latvijas valsts vienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties Kanādai, otrajā spēlē ar 3:1 zaudēja ASV, bet trešajā spēlē uzveica Slovēniju (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica Ukrainu (3:0), nospēlēja neizšķirti ar Somiju (0:0), bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja zaudējumu pret Zviedriju (9:1).

2006. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada februārī Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase piecās spēlēs cieta četrus zaudējumus, vienreiz nospēlēja neizšķirti un ieguva 12. vietu.

2006. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Skonto halle. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Slovēniju. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu Kanādai ar 0:11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša Rika Lūkera darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4:2 pārspēja Norvēģiju un turnīru beidza. Par čempioniem kļuva Zviedrija, kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarēja gan Pasaules čempionātā, gan arī Olimpiskajās spēlēs.

2007. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

71. Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Maskavā un Mitiščos, Krievijā, attiecīgi Hodinkas hallē un Mitišču hallē. Latvijas valstsvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru Šveicei (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret Zviedriju ar rezultātu 2:8. Latvijas valstsvienība trešajā grupas spēlē ar Itāliju pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvārēja divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tā uzvarēja Ukrainas izlasi ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē Austriju, bet trešajā grupas spēlē piedzīvoja ceturto zaudējumu čempionātā pret Norvēģiju (4:7).

2008. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Helifeksā, Kanādā Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstsvienība piedzīvoja divus zaudējumus pret ASV (4:0) un Kanādu (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja Slovēniju un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstsvienība piedzīvoja zaudējumu pret Somijas izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 pārspēja Norvēģiju, bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo zaudēja Vācijas hokeja izlasei ar rezultātu 3:5.

2009. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bernē, Šveicē Latvijas valstsvienība izcīnīja 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja ASV ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret Zviedriju, kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret Austriju ar 2:0. Kvalifikācijas kārtā Latvijas valstsvienība uzvarēja Šveici pēcspēles metienos ar 2:1, Franciju 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu Krievijas izlasei ar 1:6. Latvijas valstsvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās Kanādai ar 4:2.

2010. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas izlase 2010. gada Olimpiskajās spēlēs Vankūverā

2010. gada februārī Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā trīs spēlēs cieta zaudējumus un astotdaļfinālā tikās ar Čehiju, kurai zaudēja papildlaikā ar 2:3 un kopvērtējumā ieguva pēdējo — 12. vietu.

2010. gada Pasaules čempionātā Manheimā, Vācijā Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret Šveici ar 1:3 un pret Kanādu ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret Itāliju tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret Zviedriju ar 2:4, tam sekoja uzvara pār Norvēģiju ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējuma Čehijai ar 1:3 Latvijas valstsvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam.

2011. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovākijā notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu Čehijas izlasei, pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret Somijas izlasi un Dānijas izlasi, tādējādi paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja Slovēnijas izlasei, bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi Baltkrievijas un Austrijas izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā.

Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija Miķelis Rēdlihs ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva Mārtiņš Cipulis (6 vārti).

2012. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja Somijas galvaspilsētā Helsinkos, bet otra Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja Vācijas un Itālijas izlases, bet piekāpās Krievijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas hokeja izlasēm. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu.

2013. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otro gadu pēc kārtas Zviedrijas un Somijas kopīgi rīkotais pasaules čempionāts tika izspēlēts divās apakšgrupās — H grupa (tajā spēlēja Latvijas izlase) savas spēles aizvadīja Helsinkos, bet S grupas komandas savas spēles aizvadīja Stokholmā. Pēc 7 spēlēm grupu turnīrā Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai, H grupā ar iegūtiem 7 punktiem (7 punktus ieguva arī Francijas izlase) paliekot 6. vietā, apsteidzot Austriju un Franciju. Čempionāta pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 0:6 piekāpās Krievijas valstsvienībai, tad sekoja 1:4 zaudējums ASV izlasei, 3:6 zaudējums Austrijas izlasei, uzvara pret Slovākijas izlasi, ar rezultātu 5:3, zaudējums ar 0:2 Vācijas izlasei un uzvara ar 3:1 pret Francijas izlasi. Čempionāta pēdējā spēlē Latvija Somijas izlasei zaudēja papildlaikā ar rezultātu 2:3.[3]

Šajā čempionātā uzbrucējs Lauris Dārziņš ar 5 gūtiem vārtiem un 1 piespēli 7 spēlēs bija 8. rezultatīvākais spēlētājs čempionātā.[4]

2014—2016[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā piedzīvoja trīs zaudējumus, bet kvalifikācijas spēlē ar 3:1 pārspēja Šveici, tādējādi kvalificējoties turnīra ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālā Latvijas izlase saspringtā cīņā ar 1:2 piekāpās turnīra uzvarētājai Kanādai, tādējādi izcīnot 8. vietu. Tas ir Latvijas izlases augstākais sasniegums olimpisko spēļu turnīros.

2016. gada septembra sākumā Latvijas izlase piedalījās Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kas notika Rīgā. Latvijas izlase ar 8:1 uzvarēja Austriju, ar 3:1 — Japānu, bet izšķirošajā spēlē ar rezultātu 2:3 zaudēja Vācijai un olimpiskajām spēlēm nekvalificējās.

2017. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas hokeja izlase 2017. gada Pasaules čempionātā spēlēja A apakšgrupā Ķelnē pret Dāniju, Slovākiju, Itāliju, Zviedriju, ASV, Krieviju un turnīra rīkotājiem Vāciju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.

2018. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā pret ASV, Dāniju, Dienvidkoreju, Kanādu, Norvēģiju, Somiju un Vāciju. Latvija izcīnīja četras uzvaras, piedzīvoja trīs zaudējumus (no tiem divus pagarinājumā) un iekļuva ceturtdaļfinālā, kur ar 2:3 zaudēja Zviedrijai, kopvērtējumā iegūstot 8. vietu.

2019. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Bratislavā pret Austriju, Šveici, Itāliju, Čehiju, Norvēģiju, Krieviju un Zviedriju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.

2021. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionāts norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Olimpiskais sporta centrs, kurā tika izveidots pagaidu hokeja laukums. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja Kanādu ar 2-0. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 11. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Kanādu un Itāliju. Čempionāta laikā Latvijas izlase guva 15 vārtus un ielaida 16 vārtus. Par turnīrā labākajiem Latvijas spēlētājiem atzina uzbrucējus Renāru Krastenbergu, Lauri Dārziņu un Ronaldu Ķēniņu.

2022. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Tamperē pret Somiju, ASV, Čehiju, Zviedriju, Norvēģiju, Lielbritāniju un Austriju. Turnīrā Latvijas ar trīs uzvarām un četriem zaudējumiem kopvērtējumā ieguva 10. vietu un nekvalificējās ceturtdaļfinālam.

2023. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionātam vajadzēja notikt Sanktpēterburgā, taču pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā čempionātu pārcēla uz Tamperi un Rīgu. Savā apakšgrupā Latvija spēlēja pret Kanādu, Čehiju, Šveici, Slovākiju, Norvēģiju, Kazahstānu un Slovēniju. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja Čehiju (4:3). Grupu turnīrā Latvija ieguva piecas uzvaras un divus zaudējumus, iekļūstot ceturtdaļfinālā. Ceturtdaļfinālā Latvija ar 3:1 uzvarēja Zviedriju, pirmo reizi iekļūstot Pasaules hokeja čempionāta pusfinālā. Pusfinālā Latvija ar 2:4 zaudēja Kanādai, taču finālā par bronzas medaļu ar rezultātu 4:3 Latvijas izlase pagarinājumā uzvarēja ASV izlasi. Par čempionāta labākajiem spēlētājiem komandā tika atzīti Kaspars Daugaviņš, Rodrigo Ābols un Artūrs Šilovs, bet Šilovs ieguva arī visa turnīra labākā vārtsarga un vērtīgākā spēlētāja balvu.[5] Presē komanda tika nodēvēta par "Sapņu komandu 2023".[6]

Līdzjutēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas izlases līdzjutēji
Latvijas hokeja izlases sagaidīšana 2023. gadā

Kopā ar basketbolu un futbolu, hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau "Dinamo" laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju — cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas Pasaules čempionāta A divīzijā 1997. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. IIHF prezidents Renē Fāzels savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.[7] Arī atsevišķām Latvijas hokeja līgas komandām ir savs fanu loks. 2006. gada Olimpisko spēļu laikā kanāls NBC Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".[8] 2023. gada 29. maijā pēc bronzas medaļu izcīnīšanas Rīgā pie Brīvības pieminekļa tika organizēta svinīgā hokejistu sagaidīšana no Tamperes. Uz sagaidīšanu ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku.[9]

Komanda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komandas formas tērpi (2022).

2024. gada pasaules čempionātam tika pieteikti šādi spēlētāji:

Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas spēlē NHL.

Nr. Poz. Spēlētājs Klubs
31 V Elvis Merzļikins Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kolumbusas "Blue Jackets"
50 V Kristers Gudļevskis Valsts karogs: Vācija Fischtown Pinguins
35 V Ēriks Vītols Valsts karogs: Somija KeuPa HT
2 A Kārlis Čukste Valsts karogs: Zviedrija Brynäs IF
6 A Markuss Komuls Valsts karogs: Kanāda Truā-Rivjēras "Lions"
27 A Oskars Cibuļskis Valsts karogs: Dānija Herningas "Blue Fox"
29 A Ralfs Freibergs Valsts karogs: Čehija Hradeckkāloves "Mountfield"
55 A Roberts Mamčics Valsts karogs: Slovākija HC Nové Zámky
65 A Arvils Bergmanis Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Aļaskas "Nanooks"
72 A Jānis Jaks Valsts karogs: Čehija HC Litvínov
77 A Kristaps Zīle Valsts karogs: Čehija HC Litvínov
9 U Renārs Krastenbergs Valsts karogs: Austrija Grācas "99ers"
13 U Rihards Bukarts Valsts karogs: Čehija HC Vítkovice Steel
16 U Kaspars Daugaviņš Valsts karogs: Slovākija Mihalovces "Dukla"
17 U Mārtiņš Dzierkals Valsts karogs: Zviedrija Šellefteo AIK
18 U Rodrigo Ābols Valsts karogs: Zviedrija Šellefteo AIK
20 U Raivis Ansons Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vilksbāras/Skrentonas "Penguins"
34 U Eduards Tralmaks Valsts karogs: Čehija Kladno "Rytiri"
36 U Martins Laviņš Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņūhempšīras Universitāte
82 U Fēlikss Gavars Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sv. Lorenca Universitāte
70 U Miks Indrašis Valsts karogs: Zviedrija Brynäs IF
71 U Roberts Bukarts Valsts karogs: Čehija HC Vítkovice Steel
85 U Dans Ločmelis Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Masačūsetsas Universitāte Emerstā
95 U Oskars Batņa Valsts karogs: Somija Mikeli "Jukurit"
97 U Haralds Egle Valsts karogs: Slovākija HK Liptovski Mikulāša

Iemūžinātie numuri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iemūžinātos numurus drīkst izmantot tikai sekojoši spēlētāji:

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Persona Dzimšanas dati Amats
Harijs Vītoliņš 1968. gada 30. aprīlī (56 gadi) galvenais treneris
Artis Ābols 1973. gada 3. janvārī (51 gads) trenera asistents
Artūrs Irbe 1967. gada 2. februārī (57 gadi) trenera asistents
Lauris Dārziņš 1985. gada 28. janvārī (39 gadi) trenera asistents
Raimonds Vilkoits 1990. gada 10. aprīlī (34 gadi) trenera asistents
Peteri Nummelins 1972. gada 25. novembrī (51 gads) trenera asistents
Pēteris Groms 1979. gada 15. maijā (45 gadi) video treneris
Agris Bricis 1983. gada 10. martā (41 gads) ekipējuma menedžeris
Agnis Otvars 1993. gada 24. aprīlī (31 gads) ārsts
Rūdolfs Kalvītis 1994. gada 24. martā (30 gadi) ģenerālmenedžeris
Aigars Kalvītis 1966. gada 27. jūnijā (57 gadi) prezidents

Visu laiku rezultatīvākie izlases spēlētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas izlases sastāvā spēlējuši pēdējo trīs gadu laikā.

Spēlētājs Poz Sp V RP P-ti SM Debija izlasē Dalība Dalība OS
Leonīds Tambijevs U 208 66 84 150 152 07.11.1992. 15 2
Aleksandrs Kerčs U 155 59 75 134 192 07.11.1992. 10 1
Aleksandrs Ņiživijs U 227 39 90 129 74 29.11.1993. 16 3
Aigars Cipruss U 172 50 62 112 48 07.11.1992. 12 2
Mārtiņš Cipulis U 207 56 51 107 82 09.04.2001. 11 3
Miķelis Rēdlihs U 209 37 62 99 133 05.09.2003. 13 3
Aleksandrs Semjonovs U 208 54 43 97 235 07.11.1992. 14 2
Lauris Dārziņš U 145 51 44 95 96 07.11.2003. 10 2
Aleksandrs Beļavskis U 104 47 48 95 186 27.12.1992. 9 1
Jānis Sprukts U 171 34 57 91 73 12.04.2000. 12 2

Izlases galvenie treneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Periods Treneris Sp U N Z V PTS Uzvaras koef.
1932?–1935? Valsts karogs: Latvija Nikolajs Kavass
1935?–1939 Valsts karogs: Latvija Arvīds Jurgens
1939 Valsts karogs: Kanāda Lerijs Māršs
1992—1994 Valsts karogs: Latvija Helmuts Balderis 34 25 2 7 256:86 52 73.53
1994 Valsts karogs: Latvija Mihails Beskašnovs 2 0 0 2 3:6 0 0.00
1995 Valsts karogs: Latvija Ēvalds Grabovskis 11 9 0 2 79:25 18 81.82
1996—1999 Valsts karogs: Latvija Leonīds Beresņevs 56 36 7 13 275:143 79 64.29
1999—2001 Valsts karogs: Latvija Haralds Vasiļjevs 32 12 8 12 81:76 32 37.5
2001—2004 Valsts karogs: Zviedrija Kurts Lindstrems 65 32 8 25 202:161 72 49.23
2004—2006 Valsts karogs: Latvija Leonīds Beresņevs 32 25 3 14 112:113 53 78.13
2006 Valsts karogs: Krievija Pjotrs Vorobjovs 11 4 1 6 25:35 9 36.37
2006—2011 Valsts karogs: Latvija Oļegs Znaroks 37 15 0 22 98:126 41 40.54
2011—2014 Valsts karogs: Kanāda Teds Nolans 26 11 0 15 57:65 35 42.31
2014—2015 Valsts karogs: Latvija Aleksandrs Beļavskis 7 2 0 5 11:25 5 28.57
2015—2016 Valsts karogs: Latvija Leonīds Beresņevs 7 1 0 6 13:22 6 14.29
2016 Valsts karogs: Latvija Haralds Vasiļjevs 3 2 0 1 13:8 6 66.67
2017—2021 Valsts karogs: Kanāda Bobs Hārtlijs 29 12 0 15 49:63 41 41.38
2021—pašlaik Valsts karogs: Latvija Harijs Vītoliņš 26 15 0 11 75:63 40 57.69

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas hokeja izlases vieta pasaules čempionātos (pēc 1993)
Spēles Sp U N Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
No 1920. līdz 1932. gadam nepiedalījās
Valsts karogs: Vācija 1936 3 0 0 3 3 27 Arvīds Jurgens Leonīds Vedējs 13
No 1948. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā[PSRS]
Valsts karogs: Norvēģija 1994 Nekvalificējās
Valsts karogs: Japāna 1998
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 2002 4 2 1 1 20 14 Kurts Lindstrems Harijs Vītoliņš 9
Valsts karogs: Itālija 2006 5 0 1 4 11 29 Leonīds Beresņevs Kārlis Skrastiņš 12
Spēles Sp U UP ZP Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
Valsts karogs: Kanāda 2010 4 0 0 1 3 6 22 Oļegs Znaroks Kārlis Skrastiņš 12
Valsts karogs: Krievija 2014 5 1 0 0 4 9 14 Teds Nolans Sandis Ozoliņš 8
Valsts karogs: Dienvidkoreja 2018 Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 14. vietā
Valsts karogs: Ķīna 2022 4 0 0 0 4 7 14 Harijs Vītoliņš Lauris Dārziņš 11
Valsts karogs: Itālija 2026 TBA

Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čempionāts Sp U N Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
Valsts karogs: Francija Valsts karogs: Austrija Valsts karogs: Vācija 1930 Nepiedalījās
Valsts karogs: Polija 1931
Valsts karogs: Čehoslovākija 1933 4 1 0 3 3 9 Nikolajs Kavass[11] (nepiedalījās) Arvīds Jurgens 10
Valsts karogs: Itālija 1934 Nepiedalījās
Valsts karogs: Šveice 1935 5 1 0 4 11 25 ? Leonīds Vedējs 13
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 1937 Nepiedalījās
Valsts karogs: Čehoslovākija 1938 4 1 0 3 4 8 Arvīds Jurgens Leonīds Vedējs 10
Valsts karogs: Šveice 1939 3 1 0 2 6 21 Lerijs Māršs 10
No 1940. līdz 1946. gadam pasaules čempionāts netika rīkots
No 1947. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā[PSRS]
Valsts karogs: Slovēnija 1993 (C grupa) 7 6 1 0 101 9 Helmuts Balderis Konstantīns Grigorjevs 21 (1. vieta C grupā)
Valsts karogs: Dānija 1994 (B grupa) 7 6 0 1 61 9 14 (2. vieta B grupā)
Valsts karogs: Slovākija 1995 (B grupa) 7 6 0 1 65 16 Ēvalds Grabovskis Aleksandrs Beļavskis 14 (2. vieta B grupā)
Valsts karogs: Nīderlande 1996 (B grupa) 7 6 1 0 41 16 Leonīds Beresņevs Oļegs Znaroks 13 (1. vieta B grupā)
Valsts karogs: Somija 1997 8 4 2 2 37 23 Normunds Sējējs 7
Valsts karogs: Šveice 1998 6 3 1 2 21 18 Oļegs Znaroks 9
Valsts karogs: Norvēģija 1999 6 2 0 4 24 22 11
Valsts karogs: Krievija 2000 7 3 1 3 15 17 Haralds Vasiļjevs Harijs Vītoliņš 8
Valsts karogs: Vācija 2001 6 3 1 2 19 13 13
Valsts karogs: Zviedrija 2002 6 1 0 5 11 18 Kurts Lindstrems 11
Valsts karogs: Somija 2003 6 3 0 3 14 16 9
Valsts karogs: Čehija 2004 7 2 2 3 12 14 Sergejs Žoltoks 7
Valsts karogs: Austrija 2005 6 2 1 3 10 21 Leonīds Beresņevs Kārlis Skrastiņš 9
Valsts karogs: Latvija 2006 6 2 1 3 12 24 Pjotrs Vorobjovs Aleksandrs Semjonovs 10
Čempionāts Sp U UP ZP Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
Valsts karogs: Krievija 2007 6 2 0 1 3 20 22 Oļegs Znaroks Rodrigo Laviņš 13
Valsts karogs: Kanāda 2008 6 2 0 0 4 11 19 11
Valsts karogs: Šveice 2009 7 2 2 0 3 15 23 Kārlis Skrastiņš 7
Valsts karogs: Vācija 2010 6 2 0 0 4 15 18 Herberts Vasiļjevs 11
Valsts karogs: Slovākija 2011 6 2 0 2 2 18 19 13
Valsts karogs: Somija Valsts karogs: Zviedrija 2012 7 2 0 0 5 11 19 Teds Nolans Jānis Sprukts 10
Valsts karogs: Zviedrija Valsts karogs: Somija 2013 7 2 0 1 4 14 25 Lauris Dārziņš 11
Valsts karogs: Baltkrievija 2014 7 3 0 0 4 20 24 Herberts Vasiļjevs 11
Valsts karogs: Čehija 2015 7 0 2 1 4 11 25 Aleksandrs Beļavskis Kaspars Daugaviņš 13
Valsts karogs: Krievija 2016 7 1 0 3 3 13 22 Leonīds Beresņevs 13
Valsts karogs: Vācija Valsts karogs: Francija 2017 7 3 0 1 3 14 18 Bobs Hārtlijs 10
Valsts karogs: Dānija 2018 8 3 1 2 2 18 19 Roberts Bukarts 8
Valsts karogs: Slovākija 2019 7 3 0 0 4 21 20 Lauris Dārziņš 10
2020. gada pasaules čempionāts tika atcelts
Valsts karogs: Latvija 2021 7 2 0 3 2 15 16 Bobs Hārtlijs Kaspars Daugaviņš 11
Valsts karogs: Somija 2022 7 2 1 0 4 13 19 Harijs Vītoliņš Rodrigo Ābols 10
Valsts karogs: SomijaValsts karogs: Latvija2023 10 4 3 0 3 30 25 Kaspars Daugaviņš 3

Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles Sp U N Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
No 1910. līdz 1929. gadam nepiedalījās
Valsts karogs: Vācija 1932 4 1 0 3 5 13 ? ? 8

Sāncensība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunots 2023. gada 28. maijā.[12]
Pretinieks Sp U N Z GV ZV VS
Flag of Austrija Austrija 23 19 0 4 92 52 +40
Flag of Baltkrievija Baltkrievija 40 19 3 18 106 97 +9
Flag of Beļģija Beļģija 2 2 0 0 31 4 +27
Flag of Kanāda Kanāda 23 1 1 21 28 119 -91
Flag of Ķīna Ķīna 1 1 0 0 22 0 +22
Flag of Čehija Čehija 19 1 1 17 34 66 −32
Flag of Čehoslovākija Čehoslovākija 2 0 0 2 0 16 −16
Flag of Dānija Dānija 36 23 0 13 124 87 +37
Flag of Igaunija Igaunija 5 5 0 0 32 6 +26
Flag of Somija Somija 31 4 2 25 57 122 −65
Flag of Francija Francija 52 32 4 16 176 108 +68
Flag of Vācija Vācija 40 13 4 23 90 103 -13
Flag of Apvienotā Karaliste Lielbritānija 11 6 1 4 44 39 +5
Flag of Ungārija Ungārija 6 4 1 1 31 12 +19
Flag of Izraēla Izraēla 1 1 0 0 32 0 +32
Flag of Itālija Itālija 19 14 1 4 71 30 +41
Flag of Japāna Japāna 13 12 0 1 79 26 +53
Flag of Kazahstāna Kazahstāna 14 9 0 5 52 31 +21
Flag of Lietuva Lietuva 5 5 0 0 45 2 +43
Flag of Nīderlande Nīderlande 6 6 0 0 45 6 +39
Flag of Ziemeļkoreja Ziemeļkoreja 1 1 0 0 4 0 +4
Flag of Norvēģija Norvēģija 40 24 0 16 130 108 +22
Flag of Polija Polija 20 15 0 5 67 46 +21
Flag of Rumānija Rumānija 8 6 0 2 49 7 +42
Flag of Krievija Krievija 22 6 1 15 38 83 −45
Flag of Slovākija Slovākija 34 10 2 22 71 114 -43
Flag of Slovēnija Slovēnija 12 10 0 2 40 21 +19
Flag of Dienvidkoreja Dienvidkoreja 3 3 0 0 38 2 +36
Flag of Zviedrija Zviedrija 28 3 1 24 48 113 −65
Flag of Šveice Šveice 39 9 3 27 72 119 -47
Flag of Ukraina Ukraina 19 13 1 5 62 48 +14
Flag of Amerikas Savienotās Valstis ASV 18 4 2 12 35 55 −20
Flag of Dienvidslāvija Dienvidslāvija 2 2 0 0 10 0 +10
Kopā 594 282 28 284 1 855 1 642 +213

Formas tērpi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

^ PSRS hokeja izlases spēlētāji no Latvijas PSR:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]