Latvijas hokeja izlase
Latvija | |
---|---|
![]() | |
Federācija | Latvijas Hokeja federācija |
Vieta rangā | 11. |
Augstākā vieta rangā | 9. (pirmoreiz 2005.) |
Zemākā vieta rangā | 13. (pirmoreiz 2018.) |
Arēna | Arēna Rīga |
Treneris |
![]() |
Asistents |
Artis Ābols Viktors Ignatjevs |
Ģenerālmenedžeris | Māris Baldonieks |
Kapteinis | Rodrigo Ābols |
Visvairāk spēļu | Rodrigo Laviņš (230) |
Visvairāk vārtu | Leonīds Tambijevs (66) |
Visvairāk punktu | Leonīds Tambijevs (150) |
Olimpiskās spēles | |
Dalības reizes | 6 |
Medaļas | 0 |
Labākais sasniegums | 8. vieta |
Pasaules čempionāts hokejā | |
Dalības reizes | 32 (pirmoreiz 1933. gadā) |
Medaļas | 0 |
Labākais sasniegums | 7. vieta (1997. gadā, 2004. gadā un 2009. gadā) |
Pirmā spēle | |
![]() ![]() (Rīga, Latvija; 1932. gada 27. februāris) | |
Lielākā uzvara | |
![]() ![]() (Bleda, Slovēnija; 1993. gada 15. marts) | |
Lielākais zaudējums | |
![]() ![]() (Davosa, Šveice; 1935. gada 20. janvāris) |
Latvijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskajās hokeja spēlēs. Latvijas hokeja izlase piedalījusies sešās Olimpiskajās spēlēs 1936., 2002., 2006., 2010 un 2014. 2022. gadā. Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 1997., 2004. un 2009. gadā izcīnītā 7. vieta. 2001. un 2007. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet uzvarēja izslēgšanas kārtā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti, kā arī 1935., 2015. un 2016. gadā ieņemtā 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā.
2022. gadā tā atrodas 10. vietā Starptautiskās hokeja federācijas vīriešu hokeja izlašu rangā[1] un spēlē elites divīzijā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmskara Latvijas hokeja izlase[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas hokeja vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā hokeja federācijā. Pirmo valstu sacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi - Lietuvas izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva Indriķis Reinbahs. Tajā pašā 1932. gadā no 14. - 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni Čehoslovākijas izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja Francijai ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot Rumāniju un 2:5 piekāpjoties Lielbritānijas izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi Rumāniju.
1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās uz pasaules čempionātu Prāgā, taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret Šveici 1:5, Ungāriju 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.—12. vietu. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Itāliju ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja Rumānijai ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. 1934. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā Milānā nepiedalījās, bet 1935. gada Pasaules čempionātā Davosā bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja Kanādai, kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 Lielbritānijai. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja Rumānijai, kā arī ar 1:3 - Vācijai. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja Nīderlandi, tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā.
1936. gadā Garmišpartenkirhenē Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās Olimpiskajā spēlēs, kurās Latvijas izlase cieta zaudējumus pret Kanādu (0:11), Austriju (1:7), un Poliju (2:9), olimpiskās spēles noslēdzot 13.vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās Otrais pasaules karš un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija PSRS sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli pirms Baltijas valstu okupācijas Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār Igaunijas izlasi.
Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus.
Pēc neatkarības atgūšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz nākamajai Latvijas valsts vienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, tika nodibināta Latvijas Hokeja Federācija, kuru 1992. gada 6. maijā IIHF kongress Prāgā oficiāli atjaunoja Starptautiskajā hokeja federācijā. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas atdzimusī Latvijas izlase aizvadīja ar Lietuvu 1992. gada 7. novembrī. Šoreiz tas notika Pasaules čempionāta atlases turnīra ietvaros. Pēc vairāk nekā 52 gadus ilga pārtraukuma pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva Aigars Cipruss. Otrie vārti bija komandas kapteiņa Helmuta Baldera guvums, un uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārtsarga Pētera Skudras meistarība. Latvija izcīnīja uzvaru arī pār Igauniju 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmuts Balderis bija pirmais Latvijas hokejists, kas 1989. gadā 37 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Nacionālās Hokeja līgas klubu Minesotas "North Stars". Leģendāras lappuses Latvijas un NHL vēsturē ir ierakstījuši vārtsargs Artūrs Irbe, aizsargs Sandis Ozoliņš, kurš 1996. gadā izcīnīja Stenlija kausu, kā arī Sergejs Žoltoks un "dzelzs vīrs" Kārlis Skrastiņš. 1993. gada pavasarī Slovēnijā Latvijas valstsvienība izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt PČ B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnīja 2. vietu, līdz beidzot Leonīda Beresņeva vadībā, 1996. gada pavasarī, Nīderlandē izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar Šveici un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā, kur Latvijas valstsvienība spēlē arī šobrīd. Ne mazums nopelnu te bija Latvijas hokeja leģendai, 1990. gada pasaules čempionāta labākajam vārtsargam, Artūram Irbem. 1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva Harijs Vītoliņš. 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja 5. maijā pēc uzvaras pār Krievijas izlasi (rezultāts 3:2). 2001. gadā Haralda Vasiļjeva trenētā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties savās otrajās Olimpiskajās spēlēs, kur tika iegūta 9. vieta.
2005. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 2005. gada 11. līdz 13. februārim Latvijas valstsvienībā, Rīgā cīnījās par tiesībām piedalīties 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, Turīnā, Itālijā. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Slovēniju ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta Polija (3:1), bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt Baltkrievijas izlasi Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā, un izcīnīja tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs.
Austrijā, Vīnē un Insbrukā Latvijas valsts vienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties Kanādai, otrajā spēlē ar 3:1 zaudējums ASV, bet trešajā spēlē tika uzveikta Slovēnija (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica Ukrainu (3:0), nospēlēja neizšķirti ar Somiju (0:0), bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja sāpīgu zaudējumu pret Zviedriju (9:1).
2006. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2006. gada februārī Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase piecās spēlēs cieta četrus zaudējumus, vienreiz nospēlēja neizšķirti un ieguva pēdējo — 12. vietu.
2006. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Skonto halle. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Slovēniju. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu Kanādai ar 0:11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša Rika Lūkera darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4:2 pārspēja Norvēģiju un turnīru beidza. Par čempioniem Rīgā organizētajā čempionātā kļuva Zviedrija, kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarējusi gan Pasaules čempionātā, gan arī Olimpiskajās spēlēs.
2007. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
71. Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Maskavā un Mitiščos, Krievijā, attiecīgi Hodinkas hallē un Mitišču hallē. Latvijas valstsvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru Šveicei (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret Zviedriju ar rezultātu 2:8. Latvijas valstsvienība trešajā grupas spēlē ar Itāliju pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvārēja divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tika sagrauta Ukrainas izlase ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē tika sagrauta Austrija, bet trešajā grupas spēlē tika piedzīvots ceturtais zaudējums čempionātā pret Norvēģiju (4:7).
2008. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Helifeksā, Kanādā Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstsvienība piedzīvoja divus sausos zaudējumus pret ASV (4:0) un Kanādu (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja Slovēniju un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstsvienība piedzīvoja zaudējumu pret Somijas izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 tika pārspēta Norvēģija, bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo tika piedzīvots zaudējums pret Vāciju ar rezultātu 3:5.
2009. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bernē, Šveicē Latvijas valstsvienība izcīnīja 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja ASV ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret Zviedriju, kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret Austriju ar 2:0. Kvalifikācijas kārtā Latvijas valstsvienība uzvarēja Šveici pēcspēles metienos ar 2:1, Franciju 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu Krievijas izlasei ar 1:6. Latvijas valstsvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās Kanādai ar 4:2.
2010. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2010. gada februārī Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā trīs spēlēs cieta zaudējumus un astotdaļfinālā tikās ar Čehiju, kurai zaudēja papildlaikā ar 2:3 un kopvērtējumā ieguva pēdējo — 12. vietu.
2010. gada Pasaules čempionātā Manheimā, Vācijā Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret Šveici ar 1:3 un pret Kanādu ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret Itāliju tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret Zviedriju ar 2:4, tam sekoja uzvara pār Norvēģiju ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējuma Čehijai ar 1:3 Latvijas valstsvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam.
2011. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Slovākijā notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu Čehijas izlasei, pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret Somijas izlasi un Dānijas izlasi, tādējādi paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja Slovēnijas izlasei, bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi Baltkrievijas un Austrijas izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā.
Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija Miķelis Rēdlihs ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva Mārtiņš Cipulis (6 vārti).
2012. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja Somijas galvaspilsētā Helsinkos, bet otra Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja Vācijas un Itālijas izlases, bet piekāpās Krievijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas hokeja izlasēm. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu.
2013. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Otro gadu pēc kārtas Zviedrijas un Somijas kopīgi rīkotais pasaules čempionāts tika izspēlēts divās apakšgrupās — H grupa (tajā spēlēja Latvijas izlase) savas spēles aizvadīja Helsinkos, bet S grupas komandas savas spēles aizvadīja Stokholmā. Pēc 7 spēlēm grupu turnīrā Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai, H grupā ar iegūtiem 7 punktiem (7 punktus ieguva arī Francijas izlase) paliekot 6. vietā, apsteidzot Austriju un Franciju. Čempionāta pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 0:6 piekāpās Krievijas valstsvienībai, tad sekoja 1:4 zaudējums ASV izlasei, 3:6 zaudējums Austrijas izlasei, uzvara pret Slovākijas izlasi, ar rezultātu 5:3, zaudējums ar 0:2 Vācijas izlasei un uzvara ar 3:1 pret Francijas izlasi. Čempionāta pēdējā spēlē Latvija Somijas izlasei zaudēja papildlaikā ar rezultātu 2:3.[2]
Šajā čempionātā uzbrucējs Lauris Dārziņš ar 5 gūtiem vārtiem un 1 piespēli 7 spēlēs bija 8. rezultatīvākais spēlētājs čempionātā.[3]
2014—2016[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā piedzīvoja trīs zaudējumus, bet kvalifikācijas spēlē ar 3:1 pārspēja Šveici, tādējādi kvalificējoties turnīra ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālā Latvijas izlase saspringtā cīņā ar 1:2 piekāpās turnīra uzvarētājai Kanādai, tādējādi izcīnot 8. vietu. Tas ir Latvijas izlases augstākais sasniegums olimpisko spēļu turnīros.
2016. gada septembra sākumā Latvijas izlase piedalījās Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kas notika Rīgā. Latvijas izlase ar 8:1 uzvarēja Austriju, ar 3:1 — Japānu, bet izšķirošajā spēlē ar rezultātu 2:3 zaudēja Vācijai un olimpiskajām spēlēm nekvalificējās.
2017. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas hokeja izlase 2017. gada Pasaules čempionātā spēlēja A apakšgrupā Ķelnē pret Dāniju, Slovākiju, Itāliju, Zviedriju, ASV, Krieviju un turnīra rīkotājiem Vāciju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.
2018. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2018. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā pret ASV, Dāniju, Dienvidkoreju, Kanādu, Norvēģiju, Somiju un Vāciju. Latvija izcīnīja četras uzvaras, piedzīvoja trīs zaudējumus (no tiem divus pagarinājumā) un iekļuva ceturtdaļfinālā, kur ar 2:3 zaudēja Zviedrijai.
2019. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2019. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Bratislavā pret Austriju, Šveici, Itāliju, Čehiju, Norvēģiju, Krieviju un Zviedriju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.
2021. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2021. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionāts norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Olimpiskais sporta centrs, kurā tika izveidots pagaidu hokeja laukums. Latvijas izlase pirmoreizi uzvarēja Kanādu ar 2-0. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 11. vietā, savā grupā uzvarot tikai Kanādu un Itāliju. Čempionāta laikā Latvijas izlase guva 15 vārtus un ielaida 16 vārtus. Par turnīrā labākajiem Latvijas spēlētājiem atzina uzbrucējus Renāru Krastenbergu, Lauri Dārziņu un Ronaldu Ķēniņu.
Līdzjutēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopā ar basketbolu un futbolu, hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau "Dinamo" laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju — cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas Pasaules čempionāta A divīzijā 1997. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. IIHF prezidents Renē Fāzels savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.[4] Arī atsevišķām Latvijas hokeja līgas komandām ir savs fanu loks. 2006. gada Olimpisko spēļu laikā kanāls NBC Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".[5]
Komanda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2022. gada pasaules čempionātam tika pieteikti šādi spēlētāji:
Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas spēlē NHL.
Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Persona | Dzimšanas dati | Amats |
---|---|---|
Harijs Vītoliņš | 1968. gada 30. aprīlī | galvenais treneris |
Artis Ābols | 1973. gada 3. janvārī | trenera asistents |
Viktors Ignatjevs | 1970. gada 26. aprīlī | trenera asistents |
Juris Klodāns | 1974. gada 25. maijā | trenera asistents |
Raimonds Vilkoits | 1990. gada 10. aprīlī | trenera asistents |
Agris Bricis | 1983. gada 10. martā | ekipējuma menedžeris |
Agnis Otvars | 1993. gada 24. aprīlī | ārsts |
Māris Baldonieks | 1955. gada 24. maijā | ģenerālmenedžeris |
Aigars Kalvītis | 1966. gada 27. jūnijā | prezidents |
Visu laiku rezultatīvākie izlases spēlētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas izlases sastāvā spēlējuši pēdējo trīs gadu laikā.
Spēlētājs | Poz | Sp | V | RP | P-ti | SM | Debija izlasē | Dalība PČ | Dalība OS |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Leonīds Tambijevs | U | 208 | 66 | 84 | 150 | 152 | 07.11.1992. | 15 | 2 |
Aleksandrs Kerčs | U | 155 | 59 | 75 | 134 | 192 | 07.11.1992. | 10 | 1 |
Aleksandrs Ņiživijs | U | 227 | 39 | 90 | 129 | 74 | 29.11.1993. | 16 | 3 |
Aigars Cipruss | U | 172 | 50 | 62 | 112 | 48 | 07.11.1992. | 12 | 2 |
Mārtiņš Cipulis | U | 207 | 56 | 51 | 107 | 82 | 09.04.2001. | 11 | 3 |
Miķelis Rēdlihs | U | 209 | 37 | 62 | 99 | 133 | 05.09.2003. | 13 | 3 |
Aleksandrs Semjonovs | U | 208 | 54 | 43 | 97 | 235 | 07.11.1992. | 14 | 2 |
Lauris Dārziņš | U | 145 | 51 | 44 | 95 | 96 | 07.11.2003. | 10 | 2 |
Aleksandrs Beļavskis | U | 104 | 47 | 48 | 95 | 186 | 27.12.1992. | 9 | 1 |
Jānis Sprukts | U | 171 | 34 | 57 | 91 | 73 | 12.04.2000. | 12 | 2 |
Izlases galvenie treneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Periods | Treneris | Sp | U | N | Z | V | PTS | Uzvaras koef. |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1932?–1935? | ![]() |
|||||||
1935?–1939 | ![]() |
|||||||
1939 | ![]() |
|||||||
1992—1994 | ![]() |
34 | 25 | 2 | 7 | 256:86 | 52 | 73.53 |
1994 | ![]() |
2 | 0 | 0 | 2 | 3:6 | 0 | 0.00 |
1995 | ![]() |
11 | 9 | 0 | 2 | 79:25 | 18 | 81.82 |
1996—1999 | ![]() |
56 | 36 | 7 | 13 | 275:143 | 79 | 64.29 |
1999—2001 | ![]() |
32 | 12 | 8 | 12 | 81:76 | 32 | 37.5 |
2001—2004 | ![]() |
65 | 32 | 8 | 25 | 202:161 | 72 | 49.23 |
2004—2006 | ![]() |
32 | 25 | 3 | 14 | 112:113 | 53 | 78.13 |
2006 | ![]() |
11 | 4 | 1 | 6 | 25:35 | 9 | 36.37 |
2006—2011 | ![]() |
37 | 15 | 0 | 22 | 98:126 | 41 | 40.54 |
2011—2014 | ![]() |
26 | 11 | 0 | 15 | 57:65 | 35 | 42.31 |
2014—2015 | ![]() |
7 | 2 | 0 | 5 | 11:25 | 5 | 28.57 |
2015—2016 | ![]() |
7 | 1 | 0 | 6 | 13:22 | 6 | 14.29 |
2016 | ![]() |
3 | 2 | 0 | 1 | 13:8 | 6 | 66.67 |
2017—2021 | ![]() |
22 | 10 | 0 | 12 | 34:47 | 32 | 45.45 |
2021—pašlaik | ![]() |
13 | 6 | 0 | 7 | 35:29 | 17 | 46.15 |
Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēles | Sp | U | N | Z | GV | ZV | Treneris | Kapteinis | Rezultāts | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
No 1920. līdz 1932. gadam nepiedalījās | ||||||||||
![]() |
3 | 0 | 0 | 3 | 3 | 27 | Arvīds Jurgens | Leonīds Vedējs | 13 | |
No 1948. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā | ||||||||||
![]() |
Nekvalificējās | |||||||||
![]() | ||||||||||
![]() |
4 | 2 | 1 | 1 | 20 | 14 | Kurts Lindstrems | Harijs Vītoliņš | 9 | |
![]() |
5 | 0 | 1 | 4 | 11 | 29 | Leonīds Beresņevs | Kārlis Skrastiņš | 12 | |
Spēles | Sp | U | UP | ZP | Z | GV | ZV | Treneris | Kapteinis | Rezultāts |
![]() |
4 | 0 | 0 | 1 | 3 | 6 | 22 | Oļegs Znaroks | Kārlis Skrastiņš | 12 |
![]() |
5 | 1 | 0 | 0 | 4 | 9 | 14 | Teds Nolans | Sandis Ozoliņš | 8 |
![]() |
Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 14. vietā | |||||||||
![]() |
4 | 0 | 0 | 0 | 4 | 7 | 14 | Harijs Vītoliņš | Lauris Dārziņš | 11 |
![]() |
TBA |
Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Čempionāts | Sp | U | N | Z | GV | ZV | Treneris | Kapteinis | Rezultāts | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
![]() ![]() ![]() |
Nepiedalījās | |||||||||
![]() | ||||||||||
![]() |
4 | 1 | 0 | 3 | 3 | 9 | Nikolajs Kavass[6] (nepiedalījās) | Arvīds Jurgens | 10 | |
![]() |
Nepiedalījās | |||||||||
![]() |
5 | 1 | 0 | 4 | 11 | 25 | ? | Leonīds Vedējs | 13 | |
![]() |
Nepiedalījās | |||||||||
![]() |
4 | 1 | 0 | 3 | 4 | 8 | Arvīds Jurgens | Leonīds Vedējs | 10 | |
![]() |
3 | 1 | 0 | 2 | 6 | 21 | Lerijs Māršs | 10 | ||
No 1940. līdz 1946. gadam pasaules čempionāts netika rīkots | ||||||||||
No 1947. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā | ||||||||||
![]() |
7 | 6 | 1 | 0 | 101 | 9 | Helmuts Balderis | Konstantīns Grigorjevs | 21 (1. vieta C grupā) | |
![]() |
7 | 6 | 0 | 1 | 61 | 9 | 14 (2. vieta B grupā) | |||
![]() |
7 | 6 | 0 | 1 | 65 | 16 | Ēvalds Grabovskis | Aleksandrs Beļavskis | 14 (2. vieta B grupā) | |
![]() |
7 | 6 | 1 | 0 | 41 | 16 | Leonīds Beresņevs | Oļegs Znaroks | 13 (1. vieta B grupā) | |
![]() |
8 | 4 | 2 | 2 | 37 | 23 | Normunds Sējējs | 7 | ||
![]() |
6 | 3 | 1 | 2 | 21 | 18 | Oļegs Znaroks | 9 | ||
![]() |
6 | 2 | 0 | 4 | 24 | 22 | 11 | |||
![]() |
7 | 3 | 1 | 3 | 15 | 17 | Haralds Vasiļjevs | Harijs Vītoliņš | 8 | |
![]() |
6 | 3 | 1 | 2 | 19 | 13 | 13 | |||
![]() |
6 | 1 | 0 | 5 | 11 | 18 | Kurts Lindstrems | 11 | ||
![]() |
6 | 3 | 0 | 3 | 14 | 16 | 9 | |||
![]() |
7 | 2 | 2 | 3 | 12 | 14 | Sergejs Žoltoks | 7 | ||
![]() |
6 | 2 | 1 | 3 | 10 | 21 | Leonīds Beresņevs | Kārlis Skrastiņš | 9 | |
![]() |
6 | 2 | 1 | 3 | 12 | 24 | Pjotrs Vorobjovs | Aleksandrs Semjonovs | 10 | |
Čempionāts | Sp | U | UP | ZP | Z | GV | ZV | Treneris | Kapteinis | Rezultāts |
![]() |
6 | 2 | 0 | 1 | 3 | 20 | 22 | Oļegs Znaroks | Rodrigo Laviņš | 13 |
![]() |
6 | 2 | 0 | 0 | 4 | 11 | 19 | 11 | ||
![]() |
7 | 2 | 2 | 0 | 3 | 15 | 23 | Kārlis Skrastiņš | 7 | |
![]() |
6 | 2 | 0 | 0 | 4 | 15 | 18 | Herberts Vasiļjevs | 11 | |
![]() |
6 | 2 | 0 | 2 | 2 | 18 | 19 | 13 | ||
![]() ![]() |
7 | 2 | 0 | 0 | 5 | 11 | 19 | Teds Nolans | Jānis Sprukts | 10 |
![]() ![]() |
7 | 2 | 0 | 1 | 4 | 14 | 25 | Lauris Dārziņš | 11 | |
![]() |
7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 20 | 24 | Herberts Vasiļjevs | 11 | |
![]() |
7 | 0 | 2 | 1 | 4 | 11 | 25 | Aleksandrs Beļavskis | Kaspars Daugaviņš | 13 |
![]() |
7 | 1 | 0 | 3 | 3 | 13 | 22 | Leonīds Beresņevs | 13 | |
![]() ![]() |
7 | 3 | 0 | 1 | 3 | 14 | 18 | Bobs Hārtlijs | 10 | |
![]() |
8 | 3 | 1 | 2 | 2 | 18 | 19 | Roberts Bukarts | 8 | |
![]() |
7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 21 | 20 | Lauris Dārziņš | 10 | |
2020. gada pasaules čempionāts tika atcelts | ||||||||||
![]() |
7 | 2 | 0 | 3 | 2 | 15 | 16 | Bobs Hārtlijs | Kaspars Daugaviņš | 11 |
![]() |
7 | 2 | 1 | 0 | 4 | 13 | 19 | Harijs Vītoliņš | Rodrigo Ābols | 10 |
![]() ![]() |
TBD |
Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēles | Sp | U | N | Z | GV | ZV | Treneris | Kapteinis | Rezultāts | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
No 1910. līdz 1929. gadam nepiedalījās | |||||||||||
![]() |
4 | 1 | 0 | 3 | 5 | 13 | ? | ? | 8 |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «2022 Men's World Ranking» (angļu). IIHF. Skatīts: 2022. gada 30. maijā.
- ↑ http://stats.iihf.com/Hydra/352/IHM352000_08_9_0.pdf
- ↑ «Komandas Rezultāti Statistika - DELFI». www.delfi.lv.
- ↑ hockeyfans.ch, Lettland mit Druck, Enthusiasmus, Zwist und Trauer Archived 2009. gada 5. maijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ For Latvians, hockey is a religion[novecojusi saite] (angliski)
- ↑ «Prāga 1933. Latvijas izlases pirmais pasaules čempionāts». lhf.lv (latviešu). Skatīts: 2021-08-31.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
|
|