Latvijas hokeja izlase

Medaļas
	Pasaules čempionāts

Latvija
Federācija	Latvijas Hokeja federācija
Vieta rangā	10.
Augstākā vieta rangā	7. (2009.)
Zemākā vieta rangā	13. (pirmoreiz 2018.)
Arēna	Xiaomi Arēna
Treneris	Harijs Vītoliņš
Asistents	Ville Peltonens; Artūrs Irbe; Lauris Dārziņš; Peteri Nummelins; Raimonds Vilkoits
Ģenerālmenedžeris	Rūdolfs Kalvītis
Kapteinis	Kaspars Daugaviņš
Visvairāk spēļu	Rodrigo Laviņš (230)
Visvairāk vārtu	Leonīds Tambijevs (66)
Visvairāk punktu	Leonīds Tambijevs (150)
Olimpiskās spēles
Dalības reizes	6
Medaļas	0
Labākais; sasniegums	8. vieta
Pasaules čempionāts hokejā
Dalības reizes	35 (pirmoreiz 1933. gadā)
Medaļas	1
Labākais; sasniegums	(2023. gadā)
Pirmā spēle
	Latvija 3—0 Lietuva ; (Rīga, Latvija; 1932. gada 27. februāris)
Lielākā uzvara
	Latvija 32—0 Izraēla ; (Bleda, Slovēnija; 1993. gada 15. marts)
Lielākais zaudējums
	Kanāda 14—0 Latvija ; (Davosa, Šveice; 1935. gada 20. janvāris)

Latvijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskajās hokeja spēlēs. Latvijas hokeja izlase piedalījusies sešās Olimpiskajās spēlēs 1936., 2002., 2006., 2010., 2014. un 2022. gadā. Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 2023. gadā izcīnītā 3. vieta.^[1] 2001. un 2007. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet uzvarēja izslēgšanas kārtā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti, kā arī 1935., 2015. un 2016. gadā ieņemtā 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā.

2025. gadā tā atrodas 10. vietā Starptautiskās Hokeja federācijas vīriešu hokeja izlašu rangā^[2] un spēlē elites divīzijā.

Vēsture

1929.—1940. gadā

Latvijas hokeja izlases vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā Hokeja federācijā. Pirmo valstu sacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi — Lietuvas izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva Indriķis Reinbahs. Tajā pašā 1932. gadā no 14. līdz 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni Čehoslovākijas izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja Francijai ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot Rumāniju un 2:5 piekāpjoties Lielbritānijas izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi Rumāniju.

1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās uz pasaules čempionātu Prāgā, taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret Šveici 1:5, Ungāriju 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.—12. vietu. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Itāliju ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja Rumānijai ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. 1934. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā Milānā nepiedalījās, bet 1935. gada Pasaules čempionātā Davosā bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja Kanādai, kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 Lielbritānijai. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja Rumānijai, kā arī ar 1:3 — Vācijai. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja Nīderlandi, tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā.

1936. gadā Garmišpartenkirhenē Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās olimpiskajā spēlēs, kurās cieta zaudējumus pret Kanādu (0:11), Austriju (1:7), un Poliju (2:9), olimpiskās spēles noslēdzot 13.vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās Otrais pasaules karš un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija PSRS sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli pirms Baltijas valstu okupācijas Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār Igaunijas izlasi.

Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus.

Pēc 1992. gada

Līdz nākamajai Latvijas valsts vienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nodibināto Latvijas Hokeja federāciju 1992. gada 6. maijā IIHF kongresā Prāgā atjaunoja Starptautiskajā Hokeja federācijā. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas Latvijas izlase Pasaules hokeja čempionāta (PHČ) atlases turnīrā aizvadīja ar Lietuvu 1992. gada 7. novembrī. Pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva Aigars Cipruss, otros komandas kapteinis Helmuts Balderis, uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārtsarga Pētera Skudras meistarība. Latvija izcīnīja uzvaru arī pār Igauniju 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PHČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmutam Balderim šīs divas spēles bija vienīgās Latvijas izlasē.

1993. gada pavasarī Slovēnijā Latvijas valstsvienība izcīnīja 1. vietu C grupā un ieguva tiesības spēlēt B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnīja 2. vietu, līdz beidzot Leonīda Beresņeva vadībā, 1996. gada pavasarī, Nīderlandē izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar Šveici un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā. Ne mazums nopelnu te bija 1990. gada pasaules čempionāta labākajam vārtsargam Artūram Irbem.

1997. gada, debitējot A grupā Latvijas izlase zaudēja ASV un Itālijai, pēc tam nospēlēja neizšķirti ar Kanādu un Zviedriju un uzvarēja Norvēģiju, paliekot tūlīt aiz spēcīgāko sešinieka. Nākamajā posmā Latvijas izlase uzvarēja Vāciju, Franciju, Slovākiju un čempionātu noslēdza 7. vietā

1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva Harijs Vītoliņš. 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja 5. maijā pēc uzvaras pār Krievijas izlasi (rezultāts 3:2). 2001. gadā Haralda Vasiļjeva trenētā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties savās otrajās Olimpiskajās spēlēs, kur ieguva 9. vietu.

Visos čempionātos no 1993. līdz 2007. gadam izlasē spēlēja uzbrucējs Leonīds Tambijevs, kurš kļuva par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju. Vairākus čempionātus pēc kārtas izlasē spēlēja aizsargs Kārlis Skrastiņš.

2005. gads

No 2005. gada 11. līdz 13. februārim Latvijas valstsvienība Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā Rīgā cīnījās par tiesībām piedalīties 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, Turīnā, Itālijā. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Slovēniju ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta Polija (3:1), bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt Baltkrievijas izlasi un izcīnīja tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs.

Vīnē un Insbrukā Latvijas valsts vienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties Kanādai, otrajā spēlē ar 3:1 zaudēja ASV, bet trešajā spēlē uzveica Slovēniju (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica Ukrainu (3:0), nospēlēja neizšķirti ar Somiju (0:0), bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja zaudējumu pret Zviedriju (9:1).

2006. gads

2006. gada februārī Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase piecās spēlēs cieta četrus zaudējumus, vienreiz nospēlēja neizšķirti un ieguva 12. vietu.

2006. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Skonto halle. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Slovēniju. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu Kanādai ar 0:11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša Rika Lūkera darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4:2 pārspēja Norvēģiju un turnīru beidza. Par čempioniem kļuva Zviedrija, kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarēja gan Pasaules čempionātā, gan arī Olimpiskajās spēlēs.

2007. gada Pasaules čempionāts

71. Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Maskavā un Mitiščos, Krievijā, attiecīgi Hodinkas hallē un Mitišču hallē. Latvijas valstsvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru Šveicei (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret Zviedriju ar rezultātu 2:8. Latvijas valstsvienība trešajā grupas spēlē ar Itāliju pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvārēja divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tā uzvarēja Ukrainas izlasi ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē Austriju, bet trešajā grupas spēlē piedzīvoja ceturto zaudējumu čempionātā pret Norvēģiju (4:7).

2008. gada Pasaules čempionāts

Helifeksā, Kanādā Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstsvienība piedzīvoja divus zaudējumus pret ASV (4:0) un Kanādu (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja Slovēniju un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstsvienība piedzīvoja zaudējumu pret Somijas izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 pārspēja Norvēģiju, bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo zaudēja Vācijas hokeja izlasei ar rezultātu 3:5.

2009. gada Pasaules čempionāts

Bernē, Šveicē Latvijas valstsvienība izcīnīja 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja ASV ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret Zviedriju, kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret Austriju ar 2:0. Kvalifikācijas kārtā Latvijas valstsvienība uzvarēja Šveici pēcspēles metienos ar 2:1, Franciju 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu Krievijas izlasei ar 1:6. Latvijas valstsvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās Kanādai ar 4:2.

2010. gads

2010. gada februārī Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā trīs spēlēs cieta zaudējumus un astotdaļfinālā tikās ar Čehiju, kurai zaudēja papildlaikā ar 2:3 un kopvērtējumā ieguva pēdējo — 12. vietu.

2010. gada Pasaules čempionātā Manheimā, Vācijā Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret Šveici ar 1:3 un pret Kanādu ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret Itāliju tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret Zviedriju ar 2:4, tam sekoja uzvara pār Norvēģiju ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējuma Čehijai ar 1:3 Latvijas valstsvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam.

2011. gada Pasaules čempionāts

Pamatraksts: Latvijas hokeja izlase 2011. gada Pasaules čempionātā

Slovākijā notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu Čehijas izlasei, pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret Somijas izlasi un Dānijas izlasi, tādējādi paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja Slovēnijas izlasei, bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi Baltkrievijas un Austrijas izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā.

Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija Miķelis Rēdlihs ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva Mārtiņš Cipulis (6 vārti).

2012. gada Pasaules čempionāts

Pamatraksts: Latvijas hokeja izlase 2012. gada Pasaules čempionātā

2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja Somijas galvaspilsētā Helsinkos, bet otra Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja Vācijas un Itālijas izlases, bet piekāpās Krievijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas hokeja izlasēm. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu.

2013. gada Pasaules čempionāts

Pamatraksts: Latvijas hokeja izlase 2013. gada Pasaules čempionātā

Otro gadu pēc kārtas Zviedrijas un Somijas kopīgi rīkotais pasaules čempionāts tika izspēlēts divās apakšgrupās — H grupa (tajā spēlēja Latvijas izlase) savas spēles aizvadīja Helsinkos, bet S grupas komandas savas spēles aizvadīja Stokholmā. Pēc 7 spēlēm grupu turnīrā Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai, H grupā ar iegūtiem 7 punktiem (7 punktus ieguva arī Francijas izlase) paliekot 6. vietā, apsteidzot Austriju un Franciju. Čempionāta pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 0:6 piekāpās Krievijas valstsvienībai, tad sekoja 1:4 zaudējums ASV izlasei, 3:6 zaudējums Austrijas izlasei, uzvara pret Slovākijas izlasi, ar rezultātu 5:3, zaudējums ar 0:2 Vācijas izlasei un uzvara ar 3:1 pret Francijas izlasi. Čempionāta pēdējā spēlē Latvija Somijas izlasei zaudēja papildlaikā ar rezultātu 2:3.^[3]

Šajā čempionātā uzbrucējs Lauris Dārziņš ar 5 gūtiem vārtiem un 1 piespēli 7 spēlēs bija 8. rezultatīvākais spēlētājs čempionātā.^[4]

2014—2016

2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā piedzīvoja trīs zaudējumus, bet kvalifikācijas spēlē ar 3:1 pārspēja Šveici, tādējādi kvalificējoties turnīra ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālā Latvijas izlase saspringtā cīņā ar 1:2 piekāpās turnīra uzvarētājai Kanādai, tādējādi izcīnot 8. vietu. Tas ir Latvijas izlases augstākais sasniegums olimpisko spēļu turnīros. Šī paša gada pasaules čempionātā Latvijas izlase izcīnīja uzvaras pār Somijas un ASV izlasēm, bet piekāpās Baltkrievijas izlasei ar 1:3 un čempionātu noslēdza 11. vietā. Šis bija arī trenera Teda Nolana pēdējais čempionāts pie izlases stūres.

2015. gada čempionāts bija vienīgais čempionāts izlases vēsturē, kurā Latvijas izlase neizcīnīja nevienu uzvaru pamatlaikā un tikai pateicoties labākiem rezultātiem savstarpējās spēlēs izdevās palikt augstākajā divīzijā un čempionātu noslēgt 13. vietā.

2016. gada pasaules čempionāts līdzīgi kā iepriekšējā gada čempionāts bija diezgan neveiksmīgs. Kaut arī čempionātu izdevās iesākt, atņemot punktus spēcīgajām izlasēm — Zviedrijai (1:2 papildlaikā) un Čehijai (3:4 pēcspēles metienos), turpinājumā sekoja sērija ar zaudējumiem pamatlaikā. Tomēr, pateicoties uzvarai pār Kazahstānu 2:1, Latvijas izlasei izdevās palikt elites divīzijā un čempionātu noslēgt 13. vietā. 2016. gada septembra sākumā Latvijas izlase piedalījās Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kas notika Rīgā. Latvijas izlase ar 8:1 uzvarēja Austriju, ar 3:1 — Japānu, bet izšķirošajā spēlē ar rezultātu 2:3 zaudēja Vācijai un olimpiskajām spēlēm nekvalificējās. Pēc neiekļūšanas olimpiādē, no amata atkāpās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans, viņa vietā šo amatu ieņēma Aigars Kalvītis.

2017. gada Pasaules čempionāts

Skatīt arī: Latvijas hokeja izlase 2017. gada Pasaules čempionātā

Latvijas hokeja izlase 2017. gada Pasaules čempionātā spēlēja A apakšgrupā Ķelnē pret Dāniju, Slovākiju, Itāliju, Zviedriju, ASV, Krieviju un turnīra rīkotājiem Vāciju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.

2018. gada Pasaules čempionāts

2018. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā pret ASV, Dāniju, Dienvidkoreju, Kanādu, Norvēģiju, Somiju un Vāciju. Latvija izcīnīja četras uzvaras, piedzīvoja trīs zaudējumus (no tiem divus pagarinājumā) un iekļuva ceturtdaļfinālā, kur ar 2:3 zaudēja Zviedrijai, kopvērtējumā iegūstot 8. vietu.

2019. gada Pasaules čempionāts

2019. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Bratislavā pret Austriju, Šveici, Itāliju, Čehiju, Norvēģiju, Krieviju un Zviedriju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.

2021. gada Pasaules čempionāts

2021. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionāts norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Olimpiskais sporta centrs, kurā tika izveidots pagaidu hokeja laukums. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja Kanādu ar 2—0. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 11. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Kanādu un Itāliju. Čempionāta laikā Latvijas izlase guva 15 vārtus un ielaida 16 vārtus. Par turnīrā labākajiem Latvijas spēlētājiem atzina uzbrucējus Renāru Krastenbergu, Lauri Dārziņu un Ronaldu Ķēniņu.

2021. gada augustā Arēnā Rīga tika aizvadīts kvalifikācijas turnīrs 2022. gada olimpiskajām spēlēm Pekinā. Turnīra pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 6:0 uzvarēja Itāliju, otrajā spēlē ar 9:0 sagrāva Ungāriju (kaut arī pēc otrās trešdaļas rezultāts bija tikai 1:0), šajā mačā jaunu izlases rekordu uzstādīja Rūdolfs Balcers, kurš mača trešajā trešdaļā viena perioda laikā guva 3 vārtus un atdeva 3 rezultatīvas piespēles. Trešajā un izšķirošajā spēlē mūsējie sīvā cīņā ar 2:1 pieveica Franciju, tādējādi iekļūstot Pekinas olimpiādē.

2022. gada Pasaules čempionāts

2022. gada februārī Latvijas izlase piedalījās Pekinas olimpiskajās spēlēs. Covid-19 pandēmijas dēļ arī šis olimpiskais turnīrs tika aizvadīts bez NHL spēlētājiem. Latvija izlase grupu turnīrā cieta 3 zaudējumus — 2:3 pret Zviedriju, 1:3 pret vēlākajiem spēļu uzvarētājiem Somijas izlasi un 2:5 pret Slovākiju. Kvalifikācijas spēlē piedzīvots vēl viens zaudējums 2:3 pret Dāniju, kā rezultātā, paliekot bez uzvarām, Latvijas izlase olimpiskās spēles noslēdza 11. vietā, apsteidzot vienīgi mājinieci Ķīnas izlasi. 2022. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Tamperē pret Somiju, ASV, Čehiju, Zviedriju, Norvēģiju, Lielbritāniju un Austriju. Turnīrā Latvijas ar trīs uzvarām un četriem zaudējumiem kopvērtējumā ieguva 10. vietu un nekvalificējās ceturtdaļfinālam.

2023. gada Pasaules čempionāts

2023. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionātam vajadzēja notikt Sanktpēterburgā, taču pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā čempionātu pārcēla uz Tamperi un Rīgu. Savā apakšgrupā Latvija spēlēja pret Kanādu, Čehiju, Šveici, Slovākiju, Norvēģiju, Kazahstānu un Slovēniju. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja Čehiju (4:3). Grupu turnīrā Latvija ieguva piecas uzvaras un divus zaudējumus, iekļūstot ceturtdaļfinālā. Ceturtdaļfinālā Latvija ar 3:1 uzvarēja Zviedriju, pirmo reizi iekļūstot Pasaules hokeja čempionāta pusfinālā. Pusfinālā Latvija ar 2:4 zaudēja Kanādai, taču finālā par bronzas medaļu ar rezultātu 4:3 Latvijas izlase pagarinājumā uzvarēja ASV izlasi. Par čempionāta labākajiem spēlētājiem komandā tika atzīti Kaspars Daugaviņš, Rodrigo Ābols un Artūrs Šilovs, bet Šilovs ieguva arī visa turnīra labākā vārtsarga un vērtīgākā spēlētāja balvu.^[5] Presē komanda tika nodēvēta par "Sapņu komandu 2023".^[6]

2024. gada Pasaules čempionāts

2024. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Ostravā pret Poliju, Franciju, Kazahstānu, Vāciju, Zviedriju, Slovākiju un ASV. Turnīrā Latvijas izlase ieguva četras uzvaras (trīs no tiem pagarinājumā) un trīs zaudējumus. Latvijas izlase pēc uzvaras pēcspēles metienos pār Slovākiju ar rezultātu 3:2 varētu kvalificēties ceturtdaļfinālam, ja pēdējā grupu turnīra spēlē tiktu izcīnīta uzvara pamatlaikā. Diemžēl tas nepiepildījās, jo tika piedzīvots zaudējums pret ASV ar rezultātu 3:6, tādējādi Latvija nespēja kvalificēties ceturtdaļfinālam un kopvērtējumā ieguva 9. vietu. Par grupu turnīra labākajiem spēlētājiem tika atzīti Kaspars Daugaviņš, Rodrigo Ābols un Kristers Gudļevskis.

2024. gada augustā Rīgā norisinājās 2026. gada olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs. Latvijas izlase izcīnīja uzvaras visos trīs mačos, vispirms ar 4:2 apspēlējot Slovēniju, pēc tam uzvarot arī Ukrainu 5:1, bet izšķirošajā trešajā cīņā ar 5:2 pārspēja Franciju, kā rezultātā Latvijas hokeja izlase kvalificējās savām septītajām olimpiskajām spēlēm.

Līdzjutēji

Kopā ar basketbolu un futbolu, hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau "Dinamo" laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju — cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas Pasaules čempionāta A divīzijā 1997. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. IIHF prezidents Renē Fāzels savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.^[7] Arī atsevišķām Latvijas hokeja līgas komandām ir savs fanu loks. 2006. gada Olimpisko spēļu laikā kanāls NBC Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".^[8] 2023. gada 29. maijā pēc bronzas medaļu izcīnīšanas Rīgā pie Brīvības pieminekļa tika organizēta svinīgā hokejistu sagaidīšana no Tamperes. Uz sagaidīšanu ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku.^[9]

Komanda

2025. gada pasaules čempionātam tika pieteikti šādi spēlētāji:

Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas spēlē NHL.

Nr.	Poz.	Spēlētājs	Klubs
40	V	Mareks Mitens	HK Spišská Nová Ves
50	V	Kristers Gudļevskis	Fischtown Pinguins
88	V	Gustavs Dāvis Grigals	Trenčīnas "Dukla"
6	A	Markuss Komuls	Kladno "Rytiri"
27	A	Oskars Cibuļskis	Herningas "Blue Fox"
29	A	Ralfs Freibergs	Hradeckkāloves "Mountfield"
42	A	Miks Tumanovs	Jiveskiles JYP
55	A	Roberts Mamčics	HC Nové Zámky
72	A	Jānis Jaks	HC Karlovy Vary
77	A	Kristaps Roberts Zīle	HC Litvínov
94	A	Kristiāns Rubīns	HC Plzeň
11	U	Dans Ločmelis	Providensas "Bruins"
12	U	Gļebs Prohorenkovs	Niagaras Universitāte
13	U	Rihards Bukarts	HC Vítkovice Steel
16	U	Kaspars Daugaviņš	Bez kluba
17	U	Mārtiņš Dzierkals	Šellefteo AIK
18	U	Rodrigo Ābols	Filadelfijas "Flyers"
21	U	Rūdolfs Balcers	Cīrihes "Lions"
22	U	Toms Andersons	HC La Chaux-de-Fonds
34	U	Eduards Tralmaks	Kladno "Rytiri"
36	U	Martins Laviņš	Ņūhempšīras Universitāte
43	U	Anrī Ravinskis	Hemēnlinnas HPK
82	U	Fēlikss Gavars	Sv. Lorenca Universitāte
89	U	Filips Buncis	Odenses "Bulldogs"
95	U	Oskars Batņa	Hradeckkāloves "Mountfield"
97	U	Haralds Egle	HK Liptovski Mikulāša

Iemūžinātie numuri

Iemūžinātos numurus drīkst izmantot tikai sekojoši spēlētāji:

Vadība

Persona	Dzimšanas dati	Amats
Harijs Vītoliņš	1968. gada 30. aprīlī (57 gadi)	galvenais treneris
Artūrs Irbe	1967. gada 2. februārī (58 gadi)	trenera asistents
Lauris Dārziņš	1985. gada 28. janvārī (40 gadi)	trenera asistents
Raimonds Vilkoits	1990. gada 10. aprīlī (35 gadi)	trenera asistents
Peteri Nummelins	1972. gada 25. novembrī (52 gadi)	trenera asistents
Ville Peltonens	1973. gada 24. maijā (51 gads)	trenera asistents
Pēteris Groms	1979. gada 15. maijā (46 gadi)	video treneris
Agris Bricis	1983. gada 10. martā (42 gadi)	ekipējuma menedžeris
Agnis Otvars	1993. gada 24. aprīlī (32 gadi)	ārsts
Rūdolfs Kalvītis	1994. gada 24. martā (31 gads)	ģenerālmenedžeris
Aigars Kalvītis	1966. gada 27. jūnijā (58 gadi)	prezidents

Visu laiku rezultatīvākie izlases spēlētāji

Pamatraksts: Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums

Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas izlases sastāvā spēlējuši pēdējo trīs gadu laikā.

Spēlētājs	Poz	Sp	V	RP	P-ti	SM	Debija izlasē	Dalība PČ	Dalība OS
Leonīds Tambijevs	U	208	66	84	150	152	07.11.1992.	15	2
Aleksandrs Kerčs	U	155	59	75	134	192	07.11.1992.	10	1
Aleksandrs Ņiživijs	U	227	39	90	129	74	29.11.1993.	16	3
Aigars Cipruss	U	172	50	62	112	48	07.11.1992.	12	2
Mārtiņš Cipulis	U	207	56	51	107	82	09.04.2001.	11	3
Miķelis Rēdlihs	U	209	37	62	99	133	05.09.2003.	13	3
Aleksandrs Semjonovs	U	208	54	43	97	235	07.11.1992.	14	2
Lauris Dārziņš	U	145	51	44	95	96	07.11.2003.	10	2
Aleksandrs Beļavskis	U	104	47	48	95	186	27.12.1992.	9	1
Jānis Sprukts	U	171	34	57	91	73	12.04.2000.	12	2

Izlases galvenie treneri

Periods	Treneris	Sp	U	N	Z	V	PTS	Uzvaras koef.
1932?—1935?	Nikolajs Kavass
1935?—1939	Arvīds Jurgens
1939	Lerijs Māršs
1992	Mihails Beskašnovs	2	0	0	2	3:6	0	0.00
1992—1994	Helmuts Balderis	34	25	2	7	256:86	52	73.53
1995	Ēvalds Grabovskis	11	9	0	2	79:25	18	81.82
1996—1999	Leonīds Beresņevs	56	36	7	13	275:143	79	64.29
1999—2001	Haralds Vasiļjevs	32	12	8	12	81:76	32	37.5
2001—2004	Kurts Lindstrems	65	32	8	25	202:161	72	49.23
2004—2006	Leonīds Beresņevs	32	25	3	14	112:113	53	78.13
2006	Pjotrs Vorobjovs	11	4	1	6	25:35	9	36.37
2006—2011	Oļegs Znaroks	37	15	0	22	98:126	41	40.54
2011—2014	Teds Nolans	26	11	0	15	57:65	35	42.31
2014—2015	Aleksandrs Beļavskis	7	2	0	5	11:25	5	28.57
2015—2016	Leonīds Beresņevs	7	1	0	6	13:22	6	14.29
2016	Haralds Vasiļjevs	3	2	0	1	13:8	6	66.67
2017—2021	Bobs Hārtlijs	29	12	0	15	49:63	41	41.38
2021—pašlaik	Harijs Vītoliņš	31	17	0	14	86:86	45	54.84

Sasniegumi

Olimpiskās spēles

Pamatraksts: Hokejs olimpiskajās spēlēs

Latvijas hokeja izlases vieta pasaules čempionātos (pēc 1993)

Spēles	Sp	U	N		Z	GV	ZV	Treneris	Kapteinis	Rezultāts
No 1920. līdz 1932. gadam nepiedalījās
1936	3	0	0		3	3	27	Arvīds Jurgens	Leonīds Vedējs	13
No 1948. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā^[PSRS]
1994	Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 13. vietā
1998	Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 20. vietā
2002	4	2	1		1	20	14	Kurts Lindstrems	Harijs Vītoliņš	9
2006	5	0	1		4	11	29	Leonīds Beresņevs	Kārlis Skrastiņš	12
Spēles	Sp	U	UP	ZP	Z	GV	ZV	Treneris	Kapteinis	Rezultāts
2010	4	0	0	1	3	6	22	Oļegs Znaroks	Kārlis Skrastiņš	12
2014	5	1	0	0	4	9	14	Teds Nolans	Sandis Ozoliņš	8
2018	Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 14. vietā
2022	4	0	0	0	4	7	14	Harijs Vītoliņš	Lauris Dārziņš	11
2026	TBA

Pasaules čempionāts

Pamatraksts: Pasaules čempionāts hokejā

Čempionāts	Sp	U	N		Z	GV	ZV	Treneris	Kapteinis	Rezultāts
1930	Nepiedalījās
1931	Nepiedalījās
1933	4	1	0		3	3	9	Nikolajs Kavass^[11] (nepiedalījās)	Arvīds Jurgens	10
1934	Nepiedalījās
1935	5	1	0		4	11	25	?	Leonīds Vedējs	13
1937	Nepiedalījās
1938	4	1	0		3	4	8	Arvīds Jurgens	Leonīds Vedējs	10
1939	3	1	0		2	6	21	Lerijs Māršs	Leonīds Vedējs	10
No 1940. līdz 1946. gadam pasaules čempionāts netika rīkots
No 1947. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā^[PSRS]
1993 (C grupa)	7	6	1		0	101	9	Helmuts Balderis	Konstantīns Grigorjevs	21 (1. vieta C grupā)
1994 (B grupa)	7	6	0		1	61	9	Helmuts Balderis	Konstantīns Grigorjevs	14 (2. vieta B grupā)
1995 (B grupa)	7	6	0		1	65	16	Ēvalds Grabovskis	Aleksandrs Beļavskis	14 (2. vieta B grupā)
1996 (B grupa)	7	6	1		0	41	16	Leonīds Beresņevs	Oļegs Znaroks	13 (1. vieta B grupā)
1997	8	4	2		2	37	23		Normunds Sējējs	7
1998	6	3	1		2	21	18		Oļegs Znaroks	9
1999	6	2	0		4	24	22		Oļegs Znaroks	11
2000	7	3	1		3	15	17	Haralds Vasiļjevs	Harijs Vītoliņš	8
2001	6	3	1		2	19	13	Haralds Vasiļjevs		13
2002	6	1	0		5	11	18	Kurts Lindstrems		11
2003	6	3	0		3	14	16			9
2004	7	2	2		3	12	14		Sergejs Žoltoks	7
2005	6	2	1		3	10	21	Leonīds Beresņevs	Kārlis Skrastiņš	9
2006	6	2	1		3	12	24	Pjotrs Vorobjovs	Aleksandrs Semjonovs	10
Čempionāts	Sp	U	UP	ZP	Z	GV	ZV	Treneris	Kapteinis	Rezultāts
2007	6	2	0	1	3	20	22	Oļegs Znaroks	Rodrigo Laviņš	13
2008	6	2	0	0	4	11	19		Rodrigo Laviņš	11
2009	7	2	2	0	3	15	23		Kārlis Skrastiņš	7
2010	6	2	0	0	4	15	18		Herberts Vasiļjevs	11
2011	6	2	0	2	2	18	19		Herberts Vasiļjevs	13
2012	7	2	0	0	5	11	19	Teds Nolans	Jānis Sprukts	10
2013	7	2	0	1	4	14	25		Lauris Dārziņš	11
2014	7	3	0	0	4	20	24		Herberts Vasiļjevs	11
2015	7	0	2	1	4	11	25	Aleksandrs Beļavskis	Kaspars Daugaviņš	13
2016	7	1	0	3	3	13	22	Leonīds Beresņevs		13
2017	7	3	0	1	3	14	18	Bobs Hārtlijs		10
2018	8	3	1	2	2	18	19		Roberts Bukarts	8
2019	7	3	0	0	4	21	20		Lauris Dārziņš	10
2020. gada pasaules čempionāts tika atcelts
2021	7	2	0	3	2	15	16	Bobs Hārtlijs	Kaspars Daugaviņš	11
2022	7	2	1	0	4	13	19	Harijs Vītoliņš	Rodrigo Ābols	10
2023	10	4	3	0	3	30	25		Kaspars Daugaviņš	03
2024	7	1	3	0	3	19	29			9
2025

Eiropas čempionāts

Spēles	Sp	U	N	Z	GV	ZV	Treneris	Kapteinis	Rezultāts
No 1910. līdz 1929. gadam nepiedalījās
1932	4	1	0	3	5	13	?	?	8

Sāncensība

Atjaunots 2024. gada 22. maijā.^[12]

Pretinieks	Sp	U	N	Z	GV	ZV	VS
Austrija	23	19	0	4	92	52	+40
Baltkrievija	40	19	3	18	106	97	+9
Beļģija	2	2	0	0	31	4	+27
Kanāda	23	1	1	21	28	119	-91
Ķīna	1	1	0	0	22	0	+22
Čehija	19	1	1	17	34	66	−32
Čehoslovākija	2	0	0	2	0	16	−16
Dānija	36	23	0	13	124	87	+37
Igaunija	5	5	0	0	32	6	+26
Somija	31	4	2	25	57	122	−65
Francija	53	33	4	16	179	110	+69
Vācija	41	13	4	24	91	111	-20
Lielbritānija	11	6	1	4	44	39	+5
Ungārija	6	4	1	1	31	12	+19
Izraēla	1	1	0	0	32	0	+32
Itālija	19	14	1	4	71	30	+41
Japāna	13	12	0	1	79	26	+53
Kazahstāna	15	10	0	5	54	31	+23
Lietuva	5	5	0	0	45	2	+43
Nīderlande	6	6	0	0	45	6	+39
Ziemeļkoreja	1	1	0	0	4	0	+4
Norvēģija	40	24	0	16	130	108	+22
Polija	21	16	0	5	72	50	+22
Rumānija	8	6	0	2	49	7	+42
Krievija	22	6	1	15	38	83	−45
Slovākija	35	11	2	22	74	116	-42
Slovēnija	12	10	0	2	40	21	+19
Dienvidkoreja	3	3	0	0	38	2	+36
Zviedrija	29	3	1	25	50	120	−70
Šveice	39	9	3	27	72	119	-47
Ukraina	19	13	1	5	62	48	+14
ASV	19	4	2	13	38	61	−23
Dienvidslāvija	2	2	0	0	10	0	+10
Kopā	601	286	28	287	1 874	1 671	+203