Latvijas hokeja izlase

Latvija
Federācija	Latvijas Hokeja federācija
Vieta rangā	11.
Augstākā vieta rangā	9. (pirmoreiz 2005.)
Zemākā vieta rangā	13. (pirmoreiz 2018.)
Arēna	Arēna Rīga
Treneris	Harijs Vītoliņš
Asistents	Artis Ābols Viktors Ignatjevs
Ģenerālmenedžeris	Māris Baldonieks
Kapteinis	Rodrigo Ābols
Visvairāk spēļu	Rodrigo Laviņš (230)
Visvairāk vārtu	Leonīds Tambijevs (66)
Visvairāk punktu	Leonīds Tambijevs (150)
Olimpiskās spēles
Dalības reizes	6
Medaļas	0
Labākais sasniegums	8. vieta
Pasaules čempionāts hokejā
Dalības reizes	32 (pirmoreiz 1933. gadā)
Medaļas	0
Labākais sasniegums	7. vieta (1997. gadā, 2004. gadā un 2009. gadā)
Pirmā spēle
Latvija 3—0 Lietuva  (Rīga, Latvija; 1932. gada 27. februāris)
Lielākā uzvara
Latvija 32—0 Izraēla  (Bleda, Slovēnija; 1993. gada 15. marts)
Lielākais zaudējums
Kanāda 14—0 Latvija  (Davosa, Šveice; 1935. gada 20. janvāris)

Latvijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskajās hokeja spēlēs. Latvijas hokeja izlase piedalījusies sešās Olimpiskajās spēlēs 1936., 2002., 2006., 2010 un 2014. 2022. gadā. Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 1997., 2004. un 2009. gadā izcīnītā 7. vieta. 2001. un 2007. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet uzvarēja izslēgšanas kārtā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti, kā arī 1935., 2015. un 2016. gadā ieņemtā 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā.

2022. gadā tā atrodas 10. vietā Starptautiskās hokeja federācijas vīriešu hokeja izlašu rangā un spēlē elites divīzijā.

Vēsture

Pirmskara Latvijas hokeja izlase

Latvijas hokeja valstsvienība Davosā 1935. gada Pasaules čempionātā. No kreisās: 1. rindā R. Lapainis, A. Auziņš, K. Paegle, A. Jessens, I. Plūme, R. Bluķis, A. Pētersons, Ā. Petrovskis, A. Jurgens, L. Vedējs; 2. rindā 2. H. Kušķis, 4. R. Plūme, 6. E. Klāvs (attēls no Latvijas Sporta muzeja kolekcijas)

Latvijas hokeja vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā hokeja federācijā. Pirmo valstu sacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi - Lietuvas izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva Indriķis Reinbahs. Tajā pašā 1932. gadā no 14. - 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni Čehoslovākijas izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja Francijai ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot Rumāniju un 2:5 piekāpjoties Lielbritānijas izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi Rumāniju.

1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās uz pasaules čempionātu Prāgā, taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret Šveici 1:5, Ungāriju 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.—12. vietu. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Itāliju ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja Rumānijai ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. 1934. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā Milānā nepiedalījās, bet 1935. gada Pasaules čempionātā Davosā bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja Kanādai, kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 Lielbritānijai. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja Rumānijai, kā arī ar 1:3 - Vācijai. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja Nīderlandi, tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā.

1936. gadā Garmišpartenkirhenē Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās Olimpiskajā spēlēs, kurās Latvijas izlase cieta zaudējumus pret Kanādu (0:11), Austriju (1:7), un Poliju (2:9), olimpiskās spēles noslēdzot 13.vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās Otrais pasaules karš un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija PSRS sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli pirms Baltijas valstu okupācijas Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār Igaunijas izlasi.

Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus.

Pēc neatkarības atgūšanas

Līdz nākamajai Latvijas valsts vienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, tika nodibināta Latvijas Hokeja Federācija, kuru 1992. gada 6. maijā IIHF kongress Prāgā oficiāli atjaunoja Starptautiskajā hokeja federācijā. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas atdzimusī Latvijas izlase aizvadīja ar Lietuvu 1992. gada 7. novembrī. Šoreiz tas notika Pasaules čempionāta atlases turnīra ietvaros. Pēc vairāk nekā 52 gadus ilga pārtraukuma pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva Aigars Cipruss. Otrie vārti bija komandas kapteiņa Helmuta Baldera guvums, un uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārtsarga Pētera Skudras meistarība. Latvija izcīnīja uzvaru arī pār Igauniju 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmuts Balderis bija pirmais Latvijas hokejists, kas 1989. gadā 37 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Nacionālās Hokeja līgas klubu Minesotas "North Stars". Leģendāras lappuses Latvijas un NHL vēsturē ir ierakstījuši vārtsargs Artūrs Irbe, aizsargs Sandis Ozoliņš, kurš 1996. gadā izcīnīja Stenlija kausu, kā arī Sergejs Žoltoks un "dzelzs vīrs" Kārlis Skrastiņš. 1993. gada pavasarī Slovēnijā Latvijas valstsvienība izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt PČ B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnīja 2. vietu, līdz beidzot Leonīda Beresņeva vadībā, 1996. gada pavasarī, Nīderlandē izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar Šveici un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā, kur Latvijas valstsvienība spēlē arī šobrīd. Ne mazums nopelnu te bija Latvijas hokeja leģendai, 1990. gada pasaules čempionāta labākajam vārtsargam, Artūram Irbem. 1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva Harijs Vītoliņš. 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja 5. maijā pēc uzvaras pār Krievijas izlasi (rezultāts 3:2). 2001. gadā Haralda Vasiļjeva trenētā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties savās otrajās Olimpiskajās spēlēs, kur tika iegūta 9. vieta.

2005. gads

Jānis Sprukts (5) zviedru vārtu priekšā, 2005. gada Pasaules čempionātā Austrijā

No 2005. gada 11. līdz 13. februārim Latvijas valstsvienībā, Rīgā cīnījās par tiesībām piedalīties 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, Turīnā, Itālijā. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Slovēniju ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta Polija (3:1), bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt Baltkrievijas izlasi Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā, un izcīnīja tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs.

Austrijā, Vīnē un Insbrukā Latvijas valsts vienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties Kanādai, otrajā spēlē ar 3:1 zaudējums ASV, bet trešajā spēlē tika uzveikta Slovēnija (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica Ukrainu (3:0), nospēlēja neizšķirti ar Somiju (0:0), bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja sāpīgu zaudējumu pret Zviedriju (9:1).

2006. gads

2006. gada februārī Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase piecās spēlēs cieta četrus zaudējumus, vienreiz nospēlēja neizšķirti un ieguva pēdējo — 12. vietu.

2006. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Skonto halle. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Slovēniju. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu Kanādai ar 0:11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša Rika Lūkera darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4:2 pārspēja Norvēģiju un turnīru beidza. Par čempioniem Rīgā organizētajā čempionātā kļuva Zviedrija, kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarējusi gan Pasaules čempionātā, gan arī Olimpiskajās spēlēs.

2007. gada Pasaules čempionāts

71. Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Maskavā un Mitiščos, Krievijā, attiecīgi Hodinkas hallē un Mitišču hallē. Latvijas valstsvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru Šveicei (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret Zviedriju ar rezultātu 2:8. Latvijas valstsvienība trešajā grupas spēlē ar Itāliju pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvārēja divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tika sagrauta Ukrainas izlase ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē tika sagrauta Austrija, bet trešajā grupas spēlē tika piedzīvots ceturtais zaudējums čempionātā pret Norvēģiju (4:7).

2008. gada Pasaules čempionāts

Helifeksā, Kanādā Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstsvienība piedzīvoja divus sausos zaudējumus pret ASV (4:0) un Kanādu (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja Slovēniju un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstsvienība piedzīvoja zaudējumu pret Somijas izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 tika pārspēta Norvēģija, bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo tika piedzīvots zaudējums pret Vāciju ar rezultātu 3:5.

2009. gada Pasaules čempionāts

Bernē, Šveicē Latvijas valstsvienība izcīnīja 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja ASV ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret Zviedriju, kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret Austriju ar 2:0. Kvalifikācijas kārtā Latvijas valstsvienība uzvarēja Šveici pēcspēles metienos ar 2:1, Franciju 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu Krievijas izlasei ar 1:6. Latvijas valstsvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās Kanādai ar 4:2.

2010. gads

Latvijas izlase 2010. gada Olimpiskajās spēlēs Vankūverā

2010. gada februārī Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā trīs spēlēs cieta zaudējumus un astotdaļfinālā tikās ar Čehiju, kurai zaudēja papildlaikā ar 2:3 un kopvērtējumā ieguva pēdējo — 12. vietu.

2010. gada Pasaules čempionātā Manheimā, Vācijā Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret Šveici ar 1:3 un pret Kanādu ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret Itāliju tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret Zviedriju ar 2:4, tam sekoja uzvara pār Norvēģiju ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējuma Čehijai ar 1:3 Latvijas valstsvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam.

2011. gada Pasaules čempionāts

Slovākijā notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu Čehijas izlasei, pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret Somijas izlasi un Dānijas izlasi, tādējādi paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja Slovēnijas izlasei, bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi Baltkrievijas un Austrijas izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā.

Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija Miķelis Rēdlihs ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva Mārtiņš Cipulis (6 vārti).

2012. gada Pasaules čempionāts

2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja Somijas galvaspilsētā Helsinkos, bet otra Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja Vācijas un Itālijas izlases, bet piekāpās Krievijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas hokeja izlasēm. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu.

2013. gada Pasaules čempionāts

Otro gadu pēc kārtas Zviedrijas un Somijas kopīgi rīkotais pasaules čempionāts tika izspēlēts divās apakšgrupās — H grupa (tajā spēlēja Latvijas izlase) savas spēles aizvadīja Helsinkos, bet S grupas komandas savas spēles aizvadīja Stokholmā. Pēc 7 spēlēm grupu turnīrā Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai, H grupā ar iegūtiem 7 punktiem (7 punktus ieguva arī Francijas izlase) paliekot 6. vietā, apsteidzot Austriju un Franciju. Čempionāta pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 0:6 piekāpās Krievijas valstsvienībai, tad sekoja 1:4 zaudējums ASV izlasei, 3:6 zaudējums Austrijas izlasei, uzvara pret Slovākijas izlasi, ar rezultātu 5:3, zaudējums ar 0:2 Vācijas izlasei un uzvara ar 3:1 pret Francijas izlasi. Čempionāta pēdējā spēlē Latvija Somijas izlasei zaudēja papildlaikā ar rezultātu 2:3.

Šajā čempionātā uzbrucējs Lauris Dārziņš ar 5 gūtiem vārtiem un 1 piespēli 7 spēlēs bija 8. rezultatīvākais spēlētājs čempionātā.

2014—2016

2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā piedzīvoja trīs zaudējumus, bet kvalifikācijas spēlē ar 3:1 pārspēja Šveici, tādējādi kvalificējoties turnīra ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālā Latvijas izlase saspringtā cīņā ar 1:2 piekāpās turnīra uzvarētājai Kanādai, tādējādi izcīnot 8. vietu. Tas ir Latvijas izlases augstākais sasniegums olimpisko spēļu turnīros.

2016. gada septembra sākumā Latvijas izlase piedalījās Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kas notika Rīgā. Latvijas izlase ar 8:1 uzvarēja Austriju, ar 3:1 — Japānu, bet izšķirošajā spēlē ar rezultātu 2:3 zaudēja Vācijai un olimpiskajām spēlēm nekvalificējās.

2017. gada Pasaules čempionāts

Latvijas hokeja izlase 2017. gada Pasaules čempionātā spēlēja A apakšgrupā Ķelnē pret Dāniju, Slovākiju, Itāliju, Zviedriju, ASV, Krieviju un turnīra rīkotājiem Vāciju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.

2018. gada Pasaules čempionāts

2018. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā pret ASV, Dāniju, Dienvidkoreju, Kanādu, Norvēģiju, Somiju un Vāciju. Latvija izcīnīja četras uzvaras, piedzīvoja trīs zaudējumus (no tiem divus pagarinājumā) un iekļuva ceturtdaļfinālā, kur ar 2:3 zaudēja Zviedrijai.

2019. gada Pasaules čempionāts

2019. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Bratislavā pret Austriju, Šveici, Itāliju, Čehiju, Norvēģiju, Krieviju un Zviedriju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.

2021. gada Pasaules čempionāts

2021. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionāts norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Olimpiskais sporta centrs, kurā tika izveidots pagaidu hokeja laukums. Latvijas izlase pirmoreizi uzvarēja Kanādu ar 2-0. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 11. vietā, savā grupā uzvarot tikai Kanādu un Itāliju. Čempionāta laikā Latvijas izlase guva 15 vārtus un ielaida 16 vārtus. Par turnīrā labākajiem Latvijas spēlētājiem atzina uzbrucējus Renāru Krastenbergu, Lauri Dārziņu un Ronaldu Ķēniņu.

Līdzjutēji

Latvijas izlases līdzjutēji

Kopā ar basketbolu un futbolu, hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau "Dinamo" laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju — cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas Pasaules čempionāta A divīzijā 1997. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. IIHF prezidents Renē Fāzels savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē. Arī atsevišķām Latvijas hokeja līgas komandām ir savs fanu loks. 2006. gada Olimpisko spēļu laikā kanāls NBC Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".

Komanda

Komandas formas tērpi

2022. gada pasaules čempionātam tika pieteikti šādi spēlētāji:

Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas spēlē NHL.

Nr.	Poz.	Spēlētājs	Klubs
30	V	Gustavs Dāvis Grigals	Aļaskas "Nanooks"
31	V	Artūrs Šilovs	Vankūveras "Canucks"
80	V	Elvis Merzļikins	Kolumbusas "Blue Jackets"
2	A	Kārlis Čukste	Lahti "Pelicans"
11	A	Kristaps Sotnieks	Rīgas "Dinamo"
32	A	Artūrs Kulda	Krēfeldes "Pinguine"
55	A	Roberts Mamčics	Linköping HC
65	A	Arvils Bergmanis	Aļaskas "Nanooks"
72	A	Jānis Jaks	HK Soči
77	A	Kristaps Zīle	Örebro HK
90	A	Sandis Smons	Genève-Servette HC
9	U	Renārs Krastenbergs	EC VSV
12	U	Rihards Marenis	HC Vita Hästen
13	U	Rihards Bukarts	Vladivostokas "Admiral"
17	U	Mārtiņš Dzierkals	HC Plzeň
18	U	Rodrigo Ābols	Örebro HK
21	U	Rūdolfs Balcers	Sanhosē "Sharks"
25	U	Andris Džeriņš	Steinbach Black Wings 1992
37	U	Oskars Lapinskis	SCL Tigers
69	U	Nikolajs Jeļisejevs	Modo Hockey
71	U	Roberts Bukarts	HC Vítkovice Steel
73	U	Deniss Smirnovs	Genève-Servette HC
81	U	Ronalds Ķēniņš	Lausanne HC
83	U	Klāvs Veinbergs	HK Zemgale/LLU
95	U	Oskars Batņa	Mikeli "Jukurit"

Vadība

Persona	Dzimšanas dati	Amats
Harijs Vītoliņš	1968. gada 30. aprīlī	galvenais treneris
Artis Ābols	1973. gada 3. janvārī	trenera asistents
Viktors Ignatjevs	1970. gada 26. aprīlī	trenera asistents
Juris Klodāns	1974. gada 25. maijā	trenera asistents
Raimonds Vilkoits	1990. gada 10. aprīlī	trenera asistents
Agris Bricis	1983. gada 10. martā	ekipējuma menedžeris
Agnis Otvars	1993. gada 24. aprīlī	ārsts
Māris Baldonieks	1955. gada 24. maijā	ģenerālmenedžeris
Aigars Kalvītis	1966. gada 27. jūnijā	prezidents

Visu laiku rezultatīvākie izlases spēlētāji

Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas izlases sastāvā spēlējuši pēdējo trīs gadu laikā.

Spēlētājs	Poz	Sp	V	RP	P-ti	SM	Debija izlasē	Dalība PČ	Dalība OS
Leonīds Tambijevs	U	208	66	84	150	152	07.11.1992.	15	2
Aleksandrs Kerčs	U	155	59	75	134	192	07.11.1992.	10	1
Aleksandrs Ņiživijs	U	227	39	90	129	74	29.11.1993.	16	3
Aigars Cipruss	U	172	50	62	112	48	07.11.1992.	12	2
Mārtiņš Cipulis	U	207	56	51	107	82	09.04.2001.	11	3
Miķelis Rēdlihs	U	209	37	62	99	133	05.09.2003.	13	3
Aleksandrs Semjonovs	U	208	54	43	97	235	07.11.1992.	14	2
Lauris Dārziņš	U	145	51	44	95	96	07.11.2003.	10	2
Aleksandrs Beļavskis	U	104	47	48	95	186	27.12.1992.	9	1
Jānis Sprukts	U	171	34	57	91	73	12.04.2000.	12	2

Izlases galvenie treneri

Periods	Treneris	Sp	U	N	Z	V	PTS	Uzvaras koef.
1932?–1935?	Nikolajs Kavass
1935?–1939	Arvīds Jurgens
1939	Lerijs Māršs
1992—1994	Helmuts Balderis	34	25	2	7	256:86	52	73.53
1994	Mihails Beskašnovs	2	0	0	2	3:6	0	0.00
1995	Ēvalds Grabovskis	11	9	0	2	79:25	18	81.82
1996—1999	Leonīds Beresņevs	56	36	7	13	275:143	79	64.29
1999—2001	Haralds Vasiļjevs	32	12	8	12	81:76	32	37.5
2001—2004	Kurts Lindstrems	65	32	8	25	202:161	72	49.23
2004—2006	Leonīds Beresņevs	32	25	3	14	112:113	53	78.13
2006	Pjotrs Vorobjovs	11	4	1	6	25:35	9	36.37
2006—2011	Oļegs Znaroks	37	15	0	22	98:126	41	40.54
2011—2014	Teds Nolans	26	11	0	15	57:65	35	42.31
2014—2015	Aleksandrs Beļavskis	7	2	0	5	11:25	5	28.57
2015—2016	Leonīds Beresņevs	7	1	0	6	13:22	6	14.29
2016	Haralds Vasiļjevs	3	2	0	1	13:8	6	66.67
2017—2021	Bobs Hārtlijs	22	10	0	12	34:47	32	45.45
2021—pašlaik	Harijs Vītoliņš	13	6	0	7	35:29	17	46.15

Sasniegumi

Olimpiskās spēles

Latvijas hokeja izlases vieta pasaules čempionātos (pēc 1993)

Spēles	Sp	U	N		Z	GV	ZV	Treneris	Kapteinis	Rezultāts
No 1920. līdz 1932. gadam nepiedalījās
1936	3	0	0		3	3	27	Arvīds Jurgens	Leonīds Vedējs	13
No 1948. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā
1994	Nekvalificējās
1998
2002	4	2	1		1	20	14	Kurts Lindstrems	Harijs Vītoliņš	9
2006	5	0	1		4	11	29	Leonīds Beresņevs	Kārlis Skrastiņš	12
Spēles	Sp	U	UP	ZP	Z	GV	ZV	Treneris	Kapteinis	Rezultāts
2010	4	0	0	1	3	6	22	Oļegs Znaroks	Kārlis Skrastiņš	12
2014	5	1	0	0	4	9	14	Teds Nolans	Sandis Ozoliņš	8
2018	Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 14. vietā
2022	4	0	0	0	4	7	14	Harijs Vītoliņš	Lauris Dārziņš	11
2026	TBA

Pasaules čempionāts

Čempionāts	Sp	U	N		Z	GV	ZV	Treneris	Kapteinis	Rezultāts
1930	Nepiedalījās
1931
1933	4	1	0		3	3	9	Nikolajs Kavass (nepiedalījās)	Arvīds Jurgens	10
1934	Nepiedalījās
1935	5	1	0		4	11	25	?	Leonīds Vedējs	13
1937	Nepiedalījās
1938	4	1	0		3	4	8	Arvīds Jurgens	Leonīds Vedējs	10
1939	3	1	0		2	6	21	Lerijs Māršs		10
No 1940. līdz 1946. gadam pasaules čempionāts netika rīkots
No 1947. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā
1993 (C grupa)	7	6	1		0	101	9	Helmuts Balderis	Konstantīns Grigorjevs	21 (1. vieta C grupā)
1994 (B grupa)	7	6	0		1	61	9			14 (2. vieta B grupā)
1995 (B grupa)	7	6	0		1	65	16	Ēvalds Grabovskis	Aleksandrs Beļavskis	14 (2. vieta B grupā)
1996 (B grupa)	7	6	1		0	41	16	Leonīds Beresņevs	Oļegs Znaroks	13 (1. vieta B grupā)
1997	8	4	2		2	37	23		Normunds Sējējs	7
1998	6	3	1		2	21	18		Oļegs Znaroks	9
1999	6	2	0		4	24	22			11
2000	7	3	1		3	15	17	Haralds Vasiļjevs	Harijs Vītoliņš	8
2001	6	3	1		2	19	13			13
2002	6	1	0		5	11	18	Kurts Lindstrems		11
2003	6	3	0		3	14	16			9
2004	7	2	2		3	12	14		Sergejs Žoltoks	7
2005	6	2	1		3	10	21	Leonīds Beresņevs	Kārlis Skrastiņš	9
2006	6	2	1		3	12	24	Pjotrs Vorobjovs	Aleksandrs Semjonovs	10
Čempionāts	Sp	U	UP	ZP	Z	GV	ZV	Treneris	Kapteinis	Rezultāts
2007	6	2	0	1	3	20	22	Oļegs Znaroks	Rodrigo Laviņš	13
2008	6	2	0	0	4	11	19			11
2009	7	2	2	0	3	15	23		Kārlis Skrastiņš	7
2010	6	2	0	0	4	15	18		Herberts Vasiļjevs	11
2011	6	2	0	2	2	18	19			13
2012	7	2	0	0	5	11	19	Teds Nolans	Jānis Sprukts	10
2013	7	2	0	1	4	14	25		Lauris Dārziņš	11
2014	7	3	0	0	4	20	24		Herberts Vasiļjevs	11
2015	7	0	2	1	4	11	25	Aleksandrs Beļavskis	Kaspars Daugaviņš	13
2016	7	1	0	3	3	13	22	Leonīds Beresņevs		13
2017	7	3	0	1	3	14	18	Bobs Hārtlijs		10
2018	8	3	1	2	2	18	19		Roberts Bukarts	8
2019	7	3	0	0	4	21	20		Lauris Dārziņš	10
2020. gada pasaules čempionāts tika atcelts
2021	7	2	0	3	2	15	16	Bobs Hārtlijs	Kaspars Daugaviņš	11
2022	7	2	1	0	4	13	19	Harijs Vītoliņš	Rodrigo Ābols	10
2023										TBD

Eiropas čempionāts

Spēles	Sp	U	N	Z	GV	ZV	Treneris	Kapteinis	Rezultāts
No 1910. līdz 1929. gadam nepiedalījās
1932	4	1	0	3	5	13	?	?	8

Skatīt arī

• Latvijas sieviešu hokeja izlase

Ārējās saites

• Latvijas Hokeja federācijas oficiālā mājaslapa
• IIHF profils (angliski)