Latvijas hokeja izlase

Labs raksts
Vikipēdijas lapa
Latvija
Latvija
Federācija Latvijas Hokeja federācija
Vieta rangā 11.
Augstākā vieta rangā 9. (pirmoreiz 2005.)
Zemākā vieta rangā 13. (pirmoreiz 2018.)
Arēna Arēna Rīga
Treneris Valsts karogs: Latvija Harijs Vītoliņš
Asistents Artis Ābols
Viktors Ignatjevs
Ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks
Kapteinis Rodrigo Ābols
Visvairāk spēļu Rodrigo Laviņš (230)
Visvairāk vārtu Leonīds Tambijevs (66)
Visvairāk punktu Leonīds Tambijevs (150)
Olimpiskās spēles
Dalības reizes 6
Medaļas 0
Labākais
sasniegums
8. vieta
Pasaules čempionāts hokejā
Dalības reizes 32 (pirmoreiz 1933. gadā)
Medaļas 0
Labākais
sasniegums
7. vieta (1997. gadā, 2004. gadā un 2009. gadā)
Pirmā spēle
Flag of Latvija Latvija 3—0 Lietuva Flag of Lietuva
(Rīga, Latvija; 1932. gada 27. februāris)
Lielākā uzvara
Flag of Latvija Latvija 32—0 Izraēla Flag of Izraēla
(Bleda, Slovēnija; 1993. gada 15. marts)
Lielākais zaudējums
Flag of Kanāda Kanāda 14—0 Latvija Flag of Latvija
(Davosa, Šveice; 1935. gada 20. janvāris)

Latvijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskajās hokeja spēlēs. Latvijas hokeja izlase piedalījusies sešās Olimpiskajās spēlēs 1936., 2002., 2006., 2010 un 2014. 2022. gadā. Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 1997., 2004. un 2009. gadā izcīnītā 7. vieta. 2001. un 2007. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet uzvarēja izslēgšanas kārtā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti, kā arī 1935., 2015. un 2016. gadā ieņemtā 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā.

2022. gadā tā atrodas 10. vietā Starptautiskās hokeja federācijas vīriešu hokeja izlašu rangā[1] un spēlē elites divīzijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmskara Latvijas hokeja izlase[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas hokeja valstsvienība Davosā 1935. gada Pasaules čempionātā. No kreisās: 1. rindā R. Lapainis, A. Auziņš, K. Paegle, A. Jessens, I. Plūme, R. Bluķis, A. Pētersons, Ā. Petrovskis, A. Jurgens, L. Vedējs; 2. rindā 2. H. Kušķis, 4. R. Plūme, 6. E. Klāvs (attēls no Latvijas Sporta muzeja kolekcijas)

Latvijas hokeja vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā hokeja federācijā. Pirmo valstu sacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi - Lietuvas izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva Indriķis Reinbahs. Tajā pašā 1932. gadā no 14. - 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni Čehoslovākijas izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja Francijai ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot Rumāniju un 2:5 piekāpjoties Lielbritānijas izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi Rumāniju.

1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās uz pasaules čempionātu Prāgā, taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret Šveici 1:5, Ungāriju 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.—12. vietu. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Itāliju ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja Rumānijai ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. 1934. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā Milānā nepiedalījās, bet 1935. gada Pasaules čempionātā Davosā bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja Kanādai, kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 Lielbritānijai. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja Rumānijai, kā arī ar 1:3 - Vācijai. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja Nīderlandi, tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā.

1936. gadā Garmišpartenkirhenē Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās Olimpiskajā spēlēs, kurās Latvijas izlase cieta zaudējumus pret Kanādu (0:11), Austriju (1:7), un Poliju (2:9), olimpiskās spēles noslēdzot 13.vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās Otrais pasaules karš un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija PSRS sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli pirms Baltijas valstu okupācijas Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār Igaunijas izlasi.

Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus.

Pēc neatkarības atgūšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz nākamajai Latvijas valsts vienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, tika nodibināta Latvijas Hokeja Federācija, kuru 1992. gada 6. maijā IIHF kongress Prāgā oficiāli atjaunoja Starptautiskajā hokeja federācijā. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas atdzimusī Latvijas izlase aizvadīja ar Lietuvu 1992. gada 7. novembrī. Šoreiz tas notika Pasaules čempionāta atlases turnīra ietvaros. Pēc vairāk nekā 52 gadus ilga pārtraukuma pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva Aigars Cipruss. Otrie vārti bija komandas kapteiņa Helmuta Baldera guvums, un uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārtsarga Pētera Skudras meistarība. Latvija izcīnīja uzvaru arī pār Igauniju 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmuts Balderis bija pirmais Latvijas hokejists, kas 1989. gadā 37 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Nacionālās Hokeja līgas klubu Minesotas "North Stars". Leģendāras lappuses Latvijas un NHL vēsturē ir ierakstījuši vārtsargs Artūrs Irbe, aizsargs Sandis Ozoliņš, kurš 1996. gadā izcīnīja Stenlija kausu, kā arī Sergejs Žoltoks un "dzelzs vīrs" Kārlis Skrastiņš. 1993. gada pavasarī Slovēnijā Latvijas valstsvienība izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt PČ B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnīja 2. vietu, līdz beidzot Leonīda Beresņeva vadībā, 1996. gada pavasarī, Nīderlandē izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar Šveici un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā, kur Latvijas valstsvienība spēlē arī šobrīd. Ne mazums nopelnu te bija Latvijas hokeja leģendai, 1990. gada pasaules čempionāta labākajam vārtsargam, Artūram Irbem. 1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva Harijs Vītoliņš. 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja 5. maijā pēc uzvaras pār Krievijas izlasi (rezultāts 3:2). 2001. gadā Haralda Vasiļjeva trenētā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties savās otrajās Olimpiskajās spēlēs, kur tika iegūta 9. vieta.

2005. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2005. gada 11. līdz 13. februārim Latvijas valstsvienībā, Rīgā cīnījās par tiesībām piedalīties 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, Turīnā, Itālijā. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Slovēniju ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta Polija (3:1), bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt Baltkrievijas izlasi Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā, un izcīnīja tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs.

Austrijā, Vīnē un Insbrukā Latvijas valsts vienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties Kanādai, otrajā spēlē ar 3:1 zaudējums ASV, bet trešajā spēlē tika uzveikta Slovēnija (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica Ukrainu (3:0), nospēlēja neizšķirti ar Somiju (0:0), bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja sāpīgu zaudējumu pret Zviedriju (9:1).

2006. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada februārī Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase piecās spēlēs cieta četrus zaudējumus, vienreiz nospēlēja neizšķirti un ieguva pēdējo — 12. vietu.

2006. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Skonto halle. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Slovēniju. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu Kanādai ar 0:11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša Rika Lūkera darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4:2 pārspēja Norvēģiju un turnīru beidza. Par čempioniem Rīgā organizētajā čempionātā kļuva Zviedrija, kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarējusi gan Pasaules čempionātā, gan arī Olimpiskajās spēlēs.

2007. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

71. Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Maskavā un Mitiščos, Krievijā, attiecīgi Hodinkas hallē un Mitišču hallē. Latvijas valstsvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru Šveicei (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret Zviedriju ar rezultātu 2:8. Latvijas valstsvienība trešajā grupas spēlē ar Itāliju pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvārēja divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tika sagrauta Ukrainas izlase ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē tika sagrauta Austrija, bet trešajā grupas spēlē tika piedzīvots ceturtais zaudējums čempionātā pret Norvēģiju (4:7).

2008. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Helifeksā, Kanādā Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstsvienība piedzīvoja divus sausos zaudējumus pret ASV (4:0) un Kanādu (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja Slovēniju un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstsvienība piedzīvoja zaudējumu pret Somijas izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 tika pārspēta Norvēģija, bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo tika piedzīvots zaudējums pret Vāciju ar rezultātu 3:5.

2009. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bernē, Šveicē Latvijas valstsvienība izcīnīja 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja ASV ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret Zviedriju, kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret Austriju ar 2:0. Kvalifikācijas kārtā Latvijas valstsvienība uzvarēja Šveici pēcspēles metienos ar 2:1, Franciju 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu Krievijas izlasei ar 1:6. Latvijas valstsvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās Kanādai ar 4:2.

2010. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada februārī Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā trīs spēlēs cieta zaudējumus un astotdaļfinālā tikās ar Čehiju, kurai zaudēja papildlaikā ar 2:3 un kopvērtējumā ieguva pēdējo — 12. vietu.

2010. gada Pasaules čempionātā Manheimā, Vācijā Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret Šveici ar 1:3 un pret Kanādu ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret Itāliju tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret Zviedriju ar 2:4, tam sekoja uzvara pār Norvēģiju ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējuma Čehijai ar 1:3 Latvijas valstsvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam.

2011. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovākijā notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu Čehijas izlasei, pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret Somijas izlasi un Dānijas izlasi, tādējādi paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja Slovēnijas izlasei, bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi Baltkrievijas un Austrijas izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā.

Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija Miķelis Rēdlihs ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva Mārtiņš Cipulis (6 vārti).

2012. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja Somijas galvaspilsētā Helsinkos, bet otra Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja Vācijas un Itālijas izlases, bet piekāpās Krievijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas hokeja izlasēm. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu.

2013. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otro gadu pēc kārtas Zviedrijas un Somijas kopīgi rīkotais pasaules čempionāts tika izspēlēts divās apakšgrupās — H grupa (tajā spēlēja Latvijas izlase) savas spēles aizvadīja Helsinkos, bet S grupas komandas savas spēles aizvadīja Stokholmā. Pēc 7 spēlēm grupu turnīrā Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai, H grupā ar iegūtiem 7 punktiem (7 punktus ieguva arī Francijas izlase) paliekot 6. vietā, apsteidzot Austriju un Franciju. Čempionāta pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 0:6 piekāpās Krievijas valstsvienībai, tad sekoja 1:4 zaudējums ASV izlasei, 3:6 zaudējums Austrijas izlasei, uzvara pret Slovākijas izlasi, ar rezultātu 5:3, zaudējums ar 0:2 Vācijas izlasei un uzvara ar 3:1 pret Francijas izlasi. Čempionāta pēdējā spēlē Latvija Somijas izlasei zaudēja papildlaikā ar rezultātu 2:3.[2]

Šajā čempionātā uzbrucējs Lauris Dārziņš ar 5 gūtiem vārtiem un 1 piespēli 7 spēlēs bija 8. rezultatīvākais spēlētājs čempionātā.[3]

2014—2016[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā piedzīvoja trīs zaudējumus, bet kvalifikācijas spēlē ar 3:1 pārspēja Šveici, tādējādi kvalificējoties turnīra ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālā Latvijas izlase saspringtā cīņā ar 1:2 piekāpās turnīra uzvarētājai Kanādai, tādējādi izcīnot 8. vietu. Tas ir Latvijas izlases augstākais sasniegums olimpisko spēļu turnīros.

2016. gada septembra sākumā Latvijas izlase piedalījās Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kas notika Rīgā. Latvijas izlase ar 8:1 uzvarēja Austriju, ar 3:1 — Japānu, bet izšķirošajā spēlē ar rezultātu 2:3 zaudēja Vācijai un olimpiskajām spēlēm nekvalificējās.

2017. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas hokeja izlase 2017. gada Pasaules čempionātā spēlēja A apakšgrupā Ķelnē pret Dāniju, Slovākiju, Itāliju, Zviedriju, ASV, Krieviju un turnīra rīkotājiem Vāciju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.

2018. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā pret ASV, Dāniju, Dienvidkoreju, Kanādu, Norvēģiju, Somiju un Vāciju. Latvija izcīnīja četras uzvaras, piedzīvoja trīs zaudējumus (no tiem divus pagarinājumā) un iekļuva ceturtdaļfinālā, kur ar 2:3 zaudēja Zviedrijai.

2019. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Bratislavā pret Austriju, Šveici, Itāliju, Čehiju, Norvēģiju, Krieviju un Zviedriju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.

2021. gada Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionāts norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Olimpiskais sporta centrs, kurā tika izveidots pagaidu hokeja laukums. Latvijas izlase pirmoreizi uzvarēja Kanādu ar 2-0. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 11. vietā, savā grupā uzvarot tikai Kanādu un Itāliju. Čempionāta laikā Latvijas izlase guva 15 vārtus un ielaida 16 vārtus. Par turnīrā labākajiem Latvijas spēlētājiem atzina uzbrucējus Renāru Krastenbergu, Lauri Dārziņu un Ronaldu Ķēniņu.

Līdzjutēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas izlases līdzjutēji

Kopā ar basketbolu un futbolu, hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau "Dinamo" laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju — cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas Pasaules čempionāta A divīzijā 1997. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. IIHF prezidents Renē Fāzels savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.[4] Arī atsevišķām Latvijas hokeja līgas komandām ir savs fanu loks. 2006. gada Olimpisko spēļu laikā kanāls NBC Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".[5]

Komanda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komandas formas tērpi

2022. gada pasaules čempionātam tika pieteikti šādi spēlētāji:

Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas spēlē NHL.

Nr. Poz. Spēlētājs Klubs
30 V Gustavs Dāvis Grigals Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Aļaskas "Nanooks"
31 V Artūrs Šilovs Valsts karogs: Kanāda Vankūveras "Canucks"
80 V Elvis Merzļikins Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kolumbusas "Blue Jackets"
2 A Kārlis Čukste Valsts karogs: Somija Lahti "Pelicans"
11 A Kristaps Sotnieks Valsts karogs: Latvija Rīgas "Dinamo"
32 A Artūrs Kulda Valsts karogs: Vācija Krēfeldes "Pinguine"
55 A Roberts Mamčics Valsts karogs: Zviedrija Linköping HC
65 A Arvils Bergmanis Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Aļaskas "Nanooks"
72 A Jānis Jaks Valsts karogs: Krievija HK Soči
77 A Kristaps Zīle Valsts karogs: Zviedrija Örebro HK
90 A Sandis Smons Valsts karogs: Šveice Genève-Servette HC
9 U Renārs Krastenbergs Valsts karogs: Austrija EC VSV
12 U Rihards Marenis Valsts karogs: Zviedrija HC Vita Hästen
13 U Rihards Bukarts Valsts karogs: Krievija Vladivostokas "Admiral"
17 U Mārtiņš Dzierkals Valsts karogs: Čehija HC Plzeň
18 U Rodrigo Ābols Valsts karogs: Zviedrija Örebro HK
21 U Rūdolfs Balcers Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sanhosē "Sharks"
25 U Andris Džeriņš Valsts karogs: Austrija Steinbach Black Wings 1992
37 U Oskars Lapinskis Valsts karogs: Šveice SCL Tigers
69 U Nikolajs Jeļisejevs Valsts karogs: Zviedrija Modo Hockey
71 U Roberts Bukarts Valsts karogs: Čehija HC Vítkovice Steel
73 U Deniss Smirnovs Valsts karogs: Šveice Genève-Servette HC
81 U Ronalds Ķēniņš Valsts karogs: Šveice Lausanne HC
83 U Klāvs Veinbergs Valsts karogs: Latvija HK Zemgale/LLU
95 U Oskars Batņa Valsts karogs: Somija Mikeli "Jukurit"

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Persona Dzimšanas dati Amats
Harijs Vītoliņš 1968. gada 30. aprīlī (54 gadi) galvenais treneris
Artis Ābols 1973. gada 3. janvārī (50 gadi) trenera asistents
Viktors Ignatjevs 1970. gada 26. aprīlī (52 gadi) trenera asistents
Juris Klodāns 1974. gada 25. maijā (48 gadi) trenera asistents
Raimonds Vilkoits 1990. gada 10. aprīlī (32 gadi) trenera asistents
Agris Bricis 1983. gada 10. martā (40 gadi) ekipējuma menedžeris
Agnis Otvars 1993. gada 24. aprīlī (29 gadi) ārsts
Māris Baldonieks 1955. gada 24. maijā (67 gadi) ģenerālmenedžeris
Aigars Kalvītis 1966. gada 27. jūnijā (56 gadi) prezidents

Visu laiku rezultatīvākie izlases spēlētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas izlases sastāvā spēlējuši pēdējo trīs gadu laikā.

Spēlētājs Poz Sp V RP P-ti SM Debija izlasē Dalība Dalība OS
Leonīds Tambijevs U 208 66 84 150 152 07.11.1992. 15 2
Aleksandrs Kerčs U 155 59 75 134 192 07.11.1992. 10 1
Aleksandrs Ņiživijs U 227 39 90 129 74 29.11.1993. 16 3
Aigars Cipruss U 172 50 62 112 48 07.11.1992. 12 2
Mārtiņš Cipulis U 207 56 51 107 82 09.04.2001. 11 3
Miķelis Rēdlihs U 209 37 62 99 133 05.09.2003. 13 3
Aleksandrs Semjonovs U 208 54 43 97 235 07.11.1992. 14 2
Lauris Dārziņš U 145 51 44 95 96 07.11.2003. 10 2
Aleksandrs Beļavskis U 104 47 48 95 186 27.12.1992. 9 1
Jānis Sprukts U 171 34 57 91 73 12.04.2000. 12 2

Izlases galvenie treneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Periods Treneris Sp U N Z V PTS Uzvaras koef.
1932?–1935? Valsts karogs: Latvija Nikolajs Kavass
1935?–1939 Valsts karogs: Latvija Arvīds Jurgens
1939 Valsts karogs: Kanāda Lerijs Māršs
1992—1994 Valsts karogs: Latvija Helmuts Balderis 34 25 2 7 256:86 52 73.53
1994 Valsts karogs: Latvija Mihails Beskašnovs 2 0 0 2 3:6 0 0.00
1995 Valsts karogs: Latvija Ēvalds Grabovskis 11 9 0 2 79:25 18 81.82
1996—1999 Valsts karogs: Latvija Leonīds Beresņevs 56 36 7 13 275:143 79 64.29
1999—2001 Valsts karogs: Latvija Haralds Vasiļjevs 32 12 8 12 81:76 32 37.5
2001—2004 Valsts karogs: Zviedrija Kurts Lindstrems 65 32 8 25 202:161 72 49.23
2004—2006 Valsts karogs: Latvija Leonīds Beresņevs 32 25 3 14 112:113 53 78.13
2006 Valsts karogs: Krievija Pjotrs Vorobjovs 11 4 1 6 25:35 9 36.37
2006—2011 Valsts karogs: Latvija Oļegs Znaroks 37 15 0 22 98:126 41 40.54
2011—2014 Valsts karogs: Kanāda Teds Nolans 26 11 0 15 57:65 35 42.31
2014—2015 Valsts karogs: Latvija Aleksandrs Beļavskis 7 2 0 5 11:25 5 28.57
2015—2016 Valsts karogs: Latvija Leonīds Beresņevs 7 1 0 6 13:22 6 14.29
2016 Valsts karogs: Latvija Haralds Vasiļjevs 3 2 0 1 13:8 6 66.67
2017—2021 Valsts karogs: Kanāda Bobs Hārtlijs 22 10 0 12 34:47 32 45.45
2021—pašlaik Valsts karogs: Latvija Harijs Vītoliņš 13 6 0 7 35:29 17 46.15

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas hokeja izlases vieta pasaules čempionātos (pēc 1993)
Spēles Sp U N Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
No 1920. līdz 1932. gadam nepiedalījās
Valsts karogs: Vācija 1936 3 0 0 3 3 27 Arvīds Jurgens Leonīds Vedējs 13
No 1948. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā
Valsts karogs: Norvēģija 1994 Nekvalificējās
Valsts karogs: Japāna 1998
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 2002 4 2 1 1 20 14 Kurts Lindstrems Harijs Vītoliņš 9
Valsts karogs: Itālija 2006 5 0 1 4 11 29 Leonīds Beresņevs Kārlis Skrastiņš 12
Spēles Sp U UP ZP Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
Valsts karogs: Kanāda 2010 4 0 0 1 3 6 22 Oļegs Znaroks Kārlis Skrastiņš 12
Valsts karogs: Krievija 2014 5 1 0 0 4 9 14 Teds Nolans Sandis Ozoliņš 8
Valsts karogs: Dienvidkoreja 2018 Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 14. vietā
Valsts karogs: Ķīna 2022 4 0 0 0 4 7 14 Harijs Vītoliņš Lauris Dārziņš 11
Valsts karogs: Itālija 2026 TBA

Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čempionāts Sp U N Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
Valsts karogs: Francija Valsts karogs: Austrija Valsts karogs: Vācija 1930 Nepiedalījās
Valsts karogs: Polija 1931
Valsts karogs: Čehoslovākija 1933 4 1 0 3 3 9 Nikolajs Kavass[6] (nepiedalījās) Arvīds Jurgens 10
Valsts karogs: Itālija 1934 Nepiedalījās
Valsts karogs: Šveice 1935 5 1 0 4 11 25 ? Leonīds Vedējs 13
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 1937 Nepiedalījās
Valsts karogs: Čehoslovākija 1938 4 1 0 3 4 8 Arvīds Jurgens Leonīds Vedējs 10
Valsts karogs: Šveice 1939 3 1 0 2 6 21 Lerijs Māršs 10
No 1940. līdz 1946. gadam pasaules čempionāts netika rīkots
No 1947. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā
Valsts karogs: Slovēnija 1993 (C grupa) 7 6 1 0 101 9 Helmuts Balderis Konstantīns Grigorjevs 21 (1. vieta C grupā)
Valsts karogs: Dānija 1994 (B grupa) 7 6 0 1 61 9 14 (2. vieta B grupā)
Valsts karogs: Slovākija 1995 (B grupa) 7 6 0 1 65 16 Ēvalds Grabovskis Aleksandrs Beļavskis 14 (2. vieta B grupā)
Valsts karogs: Nīderlande 1996 (B grupa) 7 6 1 0 41 16 Leonīds Beresņevs Oļegs Znaroks 13 (1. vieta B grupā)
Valsts karogs: Somija 1997 8 4 2 2 37 23 Normunds Sējējs 7
Valsts karogs: Šveice 1998 6 3 1 2 21 18 Oļegs Znaroks 9
Valsts karogs: Norvēģija 1999 6 2 0 4 24 22 11
Valsts karogs: Krievija 2000 7 3 1 3 15 17 Haralds Vasiļjevs Harijs Vītoliņš 8
Valsts karogs: Vācija 2001 6 3 1 2 19 13 13
Valsts karogs: Zviedrija 2002 6 1 0 5 11 18 Kurts Lindstrems 11
Valsts karogs: Somija 2003 6 3 0 3 14 16 9
Valsts karogs: Čehija 2004 7 2 2 3 12 14 Sergejs Žoltoks 7
Valsts karogs: Austrija 2005 6 2 1 3 10 21 Leonīds Beresņevs Kārlis Skrastiņš 9
Valsts karogs: Latvija 2006 6 2 1 3 12 24 Pjotrs Vorobjovs Aleksandrs Semjonovs 10
Čempionāts Sp U UP ZP Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
Valsts karogs: Krievija 2007 6 2 0 1 3 20 22 Oļegs Znaroks Rodrigo Laviņš 13
Valsts karogs: Kanāda 2008 6 2 0 0 4 11 19 11
Valsts karogs: Šveice 2009 7 2 2 0 3 15 23 Kārlis Skrastiņš 7
Valsts karogs: Vācija 2010 6 2 0 0 4 15 18 Herberts Vasiļjevs 11
Valsts karogs: Slovākija 2011 6 2 0 2 2 18 19 13
Valsts karogs: Somija Valsts karogs: Zviedrija 2012 7 2 0 0 5 11 19 Teds Nolans Jānis Sprukts 10
Valsts karogs: Zviedrija Valsts karogs: Somija 2013 7 2 0 1 4 14 25 Lauris Dārziņš 11
Valsts karogs: Baltkrievija 2014 7 3 0 0 4 20 24 Herberts Vasiļjevs 11
Valsts karogs: Čehija 2015 7 0 2 1 4 11 25 Aleksandrs Beļavskis Kaspars Daugaviņš 13
Valsts karogs: Krievija 2016 7 1 0 3 3 13 22 Leonīds Beresņevs 13
Valsts karogs: Vācija Valsts karogs: Francija 2017 7 3 0 1 3 14 18 Bobs Hārtlijs 10
Valsts karogs: Dānija 2018 8 3 1 2 2 18 19 Roberts Bukarts 8
Valsts karogs: Slovākija 2019 7 3 0 0 4 21 20 Lauris Dārziņš 10
2020. gada pasaules čempionāts tika atcelts
Valsts karogs: Latvija 2021 7 2 0 3 2 15 16 Bobs Hārtlijs Kaspars Daugaviņš 11
Valsts karogs: Somija 2022 7 2 1 0 4 13 19 Harijs Vītoliņš Rodrigo Ābols 10
Valsts karogs: SomijaValsts karogs: Latvija2023 TBD

Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles Sp U N Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
No 1910. līdz 1929. gadam nepiedalījās
Valsts karogs: Vācija 1932 4 1 0 3 5 13 ? ? 8

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]