Zviedrijas hokeja izlase
Izskats
| Zviedrija | |
|---|---|
|
| |
| Vieta rangā | 4. (2025) |
| Augstākā vieta rangā | 1. (pirmoreiz 2006. gadā) |
| Zemākā vieta rangā | 5. (2022.) |
| Iesauka | Tre Kronor ("Trīs kroņi") |
| Treneris |
|
| Kapteinis | Gābriels Landeskogs |
| Visvairāk spēļu | Jergens Jensons (285) |
| Visvairāk punktu | Svens Tumba (186) |
| Olimpiskās spēles | |
| Dalības reizes | 24 |
| Medaļas |
1988) |
| Labākais sasniegums | 1. vieta |
| Pasaules čempionāts hokejā | |
| Dalības reizes | 72 |
| Medaļas |
|
| Pirmā spēle | |
|
(Antverpene, Beļģija; 1920. gada 23. aprīlis) | |
| Lielākā uzvara | |
|
(Prāga, Čehoslovākija; 1947. gada 16. februāris) | |
| Lielākais zaudējums | |
|
(Šamonī, Francija; 1924. gada 29. janvāris) | |
Zviedrijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Zviedriju starptautiskajās hokeja spēlēs. Zviedrijas hokeja izlase izcīnījusi 11 Pasaules čempionātu, trīs Eiropas čempionātu un divu olimpisko spēļu zelta medaļas. Zviedrijas hokeja izlase simbols ir trīs kroņi. 2006. gadā tā kļuva par pirmo hokeja izlasi, kas vienā gadā uzvarējusi gan olimpiskajās spēlēs, gan Pasaules čempionātā.
Šobrīd tā atrodas 4. vietā Starptautiskās hokeja federācijas rangā[1] un spēlēs 2026. gada Pasaules čempionāta elites divīzijā.
Rezultāti nozīmīgākajos turnīros
[labot | labot pirmkodu]Olimpiskās spēles
[labot | labot pirmkodu]Līdz 1968. gadam olimpisko spēļu turnīra rezultāts tika ieskaitīts arī pasaules čempionāta ieskaitē.
Pasaules čempionāts
[labot | labot pirmkodu]- 1930 — Nepiedalījās
- 1931 — 6. vieta
- 1933 — Nepiedalījās
- 1934 — Nepiedalījās
- 1935 — 5. vieta
- 1937 — 10. vieta
- 1938 — 5. vieta
- 1939 — Nepiedalījās
- 1947 —
Sudrabs - 1949 — 4. vieta
- 1950 — 5. vieta
- 1951 —
Sudrabs - 1953 —
Zelts - 1954 —
Bronza - 1955 — 5. vieta
- 1957 —
Zelts - 1958 —
Bronza - 1959 — 5. vieta
- 1961 — 4. vieta
- 1962 —
Zelts - 1963 —
Sudrabs - 1965 —
Bronza - 1966 — 4. vieta
- 1967 —
Sudrabs - 1969 —
Sudrabs - 1970 —
Sudrabs - 1971 —
Bronza - 1972 —
Bronza - 1973 —
Sudrabs - 1974 —
Bronza - 1975 —
Bronza - 1976 —
Bronza - 1977 —
Sudrabs - 1978 — 4. vieta
- 1979 —
Bronza - 1981 —
Sudrabs - 1982 — 4. vieta
- 1983 — 4. vieta
- 1985 — 6. vieta
- 1986 —
Sudrabs - 1987 —
Zelts - 1989 — 4. vieta
- 1990 —
Sudrabs - 1991 —
Zelts - 1992 —
Zelts - 1993 —
Sudrabs - 1994 —
Bronza - 1995 —
Sudrabs - 1996 — 6. vieta
- 1997 —
Sudrabs - 1998 —
Zelts - 1999 —
Bronza - 2000 — 7. vieta
- 2001 —
Bronza - 2002 —
Bronza - 2003 —
Sudrabs - 2004 —
Sudrabs - 2005 — 4. vieta
- 2006 —
Zelts - 2007 — 4. vieta
- 2008 — 4. vieta
- 2009 —
Bronza - 2010 —
Bronza - 2011 —
Sudrabs - 2012 — 6. vieta
- 2013 —
Zelts - 2014 —
Bronza - 2015 — 5. vieta
- 2016 — 6. vieta
- 2017 —
Zelts - 2018 —
Zelts - 2019 — 5. vieta
- 2021 — 9. vieta
- 2022 — 6. vieta
- 2023 — 6. vieta
- 2024 —
Bronza[3] - 2025 —
Bronza[4] - 2026 —
Kanādas kauss
Pasaules kausa izcīņa
Izlases sastāvs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
[labot | labot pirmkodu]- Galvenais treneris:
Sams Hallams
2026. gada ziemas olimpisko spēļu turnīram tika pieteikti šādi spēlētāji:
| Nr. | Poz. | Spēlētājs | Augums | Svars | Dzimšanas datums / vecums | Klubs |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 3 | A | Olivers Ēkmans-Lāšons | 188 cm | 95 kg | 1991. gada 17. jūlijs (34 gadi) | |
| 4 | A | Rasmuss Andešons | 185 cm | 92 kg | 1996. gada 27. oktobris (29 gadi) | |
| 6 | A | Filips Brūberjs | 193 cm | 96 kg | 2001. gada 25. jūnijs (24 gadi) | |
| 9 | U | Filips Fošbergs | 185 cm | 93 kg | 1994. gada 13. augusts (31 gads) | |
| 10 | U | Aleksandrs Venbergs | 188 cm | 86 kg | 1994. gada 22. septembris (31 gads) | |
| 14 | U | Jūels Ēriksons Eks | 191 cm | 94 kg | 1997. gada 29. janvāris (29 gadi) | |
| 19 | U | Adrians Kempe | 188 cm | 91 kg | 1996. gada 13. septembris (29 gadi) | |
| 23 | U | Lūkass Reimonds | 180 m | 85 kg | 2002. gada 28. marts (23 gadi) | |
| 25 | V | Jākobs Markstrems | 198 cm | 93 kg | 1990. gada 31. janvāris (36 gadi) | |
| 26 | A | Rasmuss Dālīns | 191 cm | 92 kg | 2000. gada 13. aprīlis (25 gadi) | |
| 27 | A | Hampuss Lindholms | 193 cm | 99 kg | 1994. gada 20. janvāris (32 gadi) | |
| 28 | U | Elīass Lindholms | 185 cm | 87 kg | 1994. gada 2. decembris (31 gads) | |
| 29 | U | Pontuss Holmberjs | 178 cm | 79 kg | 1999. gada 9. marts (26 gadi) | |
| 30 | V | Jespers Valstets | 191 cm | 97 kg | 2002. gada 14. novembris (23 gadi) | |
| 32 | V | Filips Gustavsons | 188 cm | 83 kg | 1998. gada 7. jūnijs (27 gadi) | |
| 40 | U | Eliass Petešons | 188 cm | 80 kg | 1998. gada 12. novembris (27 gadi) | |
| 42 | A | Gustavs Forslings | 183 cm | 82 kg | 1996. gada 12. jūnijs (29 gadi) | |
| 63 | U | Jespers Brats | 178 cm | 79 kg | 1998. gada 30. jūlijs (27 gadi) | |
| 65 | A | Ēriks Kārlsons | 183 cm | 84 kg | 1990. gada 31. maijs (35 gadi) | |
| 67 | U | Rikards Rakels | 185 cm | 88 kg | 1993. gada 5. marts (32 gadi) | |
| 77 | A | Viktors Hedmans | 201 cm | 111 kg | 1990. gada 18. decembris (35 gadi) | |
| 88 | U | Viljams Nīlanders | 183 cm | 91 kg | 1996. gada 1. maijs (29 gadi) | |
| 90 | U | Markuss Jūhansons | 180 cm | 92 kg | 1990. gada 6. oktobris (35 gadi) | |
| 92 | U | Gābriels Landeskogs | 185 cm | 98 kg | 1992. gada 23. novembris (33 gadi) | |
| 93 | U | Mika Zībānežads | 188 cm | 98 kg | 1993. gada 18. aprīlis (32 gadi) |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «2025 Men's World Ranking» (angļu). IIHF. Skatīts: 2025. gada 24. augustā.
- ↑ «Markstrems velk, Zībānežads rod spraugu un glābj, bet papildlaikā līksmo amerikāņi». sportacentrs.com. Skatīts: 2026-02-18.
- ↑ https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2024/26052024-zviedrija_bronzas_cina_atspelejas_un_atst
- ↑ «Trīs kroņi otrajā cēlienā nomoka dāņu lauvas, liedzot notikt vēl vienai sensācijai». sportacentrs.com. Skatīts: 2025-05-25.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]| Šis ar hokeju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||