1Q84

Vikipēdijas lapa
1Q84
Autors(-i) Haruki Murakami
Oriģinālais
nosaukums
ちきゅうはちよん
Tulkotājs Inguna Beķere
Valsts Valsts karogs: Japāna Japāna
Valoda japāņu
Žanrs(-i) alternatīvā vēsture, alternatīvā realitāte
Izdevējs Shinchosha
Izdota 2011
Izdota latviski 2012-20013
Tips romāns
ISBN 978-0-307-59331-3
OCLC 701017688

"1Q84" (japāņu: いちきゅうはちよん, Ichi-Kyū-Hachi-Yon) ir japāņu rakstnieka Haruki Murakami antiutopisks romāns, kas trijos sējumos Japānā pirmo reizi publicēts 2009.-2010. gadā.[1] Tas stāsta par izdomātu 1984. gadu paralēli “īstajam”. Aomame, fitnesa kluba instruktore, sāk pamanīt dīvainas pārmaiņas, kas notiek pasaulē. Sižeta līnijas vijas ap viņas un matemātikas skolotāja Tengo, viņas bērnības mīlestības attiecībām, ap reliģisku sektu Sakigake un dažādiem notikumiem, kas risinās šajā alternatīvajā realitātē. Stāstījums norisinās trešajā personā.

Romāna pirmā tirāža tika izpārdota dienā, kad tas tika izlaists, un mēneša laikā pārdošanas apjomi sasniedza miljonu.[2]

Latviešu valodā grāmatas trīs sējumus Ingunas Beķeres tulkojumā 2012.-2013. gadā izdeva izdevniecība "Zvaigzne".[3][4][5]

Publikācijas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāna angļu tulkojums pirmoreiz tika publicēts 2011. gada rudenī Amerikas Savienotajās Valstīs.[6]

Šo romānu Murakami rakstīja četrus gadus.[7] Romāna virsrakstā tiek apspēlēta līdzība starp "1984" un "1Q84" japāņu valodā. Burts Q un rakstzīme , japāņu skaitlis 9 ir homofoni (vārdi, kuru rakstība atšķiras, bet izruna ir vienāda), kurus bieži lieto japāņu vārdu spēlē goroawase. Virsraksts ir arī atsauce uz Džordža Orvela romānu 1984.

Kultūras ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat kā daudzos iepriekšējos darbos Murakami bieži atsaucas uz komponistiem un mūziķiem, sākot no Baha līdz Vivaldi un Leošam Janāčekam, kura Sinfonietta daudzkārt pieminēta romāna kritiskajos punktos. Murakami atsaucas arī uz vairākiem mūsdienu māksliniekiem, piemēram, amerikāņu džeza dziedātājiem Billiju Holideju un Čārlzu Mingusu, britu grupu "The Rolling Stones". Tekstā ir arī citēts garš fragments par nivhu tautu no Antona Čehova ceļojuma dienasgrāmatas Sahalīnas sala (1893–1994).

Līdzīgi daudziem Murakami romāniem, arī 1Q84 dominē reliģiski un svēti jēdzieni.[8]

Satura kopsavilkums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1Q84 notikumi notiek Tokijā izdomāta 1984. gada laikā.

Romāna varone — sieviete vārdā Aomame Tokijā noķer taksometru, dodoties veikt darba uzdevumu. Kad taksometrs uz estakādes nokļūst satiksmes sastrēgumā, šoferis ierosina viņai izkāpt no automašīnas un nokāpt pa avārijas kāpnēm, lai nokļūtu tur, uz kurieni viņa steidzas. Taksometra vadītājs brīdina viņu, ka šāda rīcība var mainīt realitātes būtību. Aomames ceļš ved uz viesnīcu Tokijas Šibujas rajonā, kur viņa izliekas par viesnīcas kalpotāju, lai nogalinātu kādu cilvēku, kas apmeties viesnīcā. Slepkavību viņa veic ar adatai līdzīgu instrumentu, kas gandrīz neatstāj pēdas, liekot izmeklētājiem domāt, ka šis cilvēks miris dabīgā nāvē no sirds mazspējas.

Aomame piedzīvo dīvainas situācijas, pamanot pasaulē jaunas, nedaudz atšķirīgas detaļas. Piemēram, viņa pamana, ka Tokijas policisti, kuri nēsā automātiskos ieročus, kaut iepriekš tie bija nēsājuši revolverus. Aomame pārbauda lielāko laikrakstu arhīvus un atklāj, ka nesen ir risinājušies vairāki nozīmīgi notikumi, par kuriem viņai nav nekādu atmiņu. Izlasot šos rakstus, viņa secina, ka tagad dzīvo alternatīvā realitātē, kuru viņa nodēvē par “1Q84”. Aomame domā, ka viņa tajā nonāca laikā, kad pa taksometra radio dzirdēja Janāčeka Sinfonietu.

Romānā darbojas arī citi varoņi. Tengo ir rakstnieks un matemātikas skolotājs vietējā skolā. Komatsu, viņa redaktors un mentors, lūdz Tengo pārrakstīt neveikli uzrakstīto, bet citādi daudzsološo manuskriptu "Gaisa kokons" (japāņu: 空気さなぎ). Komatsu vēlas iesniegt romānu prestižai literārajai balvai un reklamēt tā autoru kā jaunu literāro brīnumbērnu. Taču īstais autors nav Tengo, bet kāda jauna meitene ar pseidonīmu Fukaeri, kuras vecāki ir reliģiskas kopienas Takašima locekļi...

Kritiķu vērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Recenziju apkopotāja iDreamBooks aptaujā, balstoties uz 44 kritiķu atsauksmēm, grāmata ieguva 54% vērtējumu no 100.[9] The Guardian kritiķis Duglass Hadovs to nosauca par "pasaules mēroga notikumu".[10] Kādā citā recenzijā 1Q84 aprakstīts kā sarežģīts un sirreāls stāstījums, kurā apskatītas slepkavības, vēsture, kulti un reliģija, vardarbība, ģimenes saites un mīlestība.[11] Citā The Japan Times recenzijā tteikts, ka romāns "var kļūt par tādu, kas obligāti izlasāms ikvienam, kurš mēģina iepazīties ar mūsdienu Japānas kultūru", nosaucot Haruki Murakami romānu 1Q84 par meistardarbu.[12] Kevins Hartnets no The Christian Science Monitor uzskata to par Murakami vissarežģītāko un ambiciozāko darbu.[13] Arī Čārlzs Baksters no Ņujorkas Review of Books[14] un Malkolms Džounss no Newsweek uzskata šo romānu par Murakami meistarības simbolu, pat salīdzinot viņu ar Čārlzu Dikensu.[15] Bija arī dažas negatīvas atsauksmes.[16][17] [18]

Apbalvojumi Romāns tika ievietots pretendentu sarakstā (long-list) 2011. gada Man Asian Literary Prize balvai un novembrī ievietots kā otrais numurs Amazon.com gada labāko grāmatu sarakstā.[19][20]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Third book of Murakami's bestselling novel '1Q84' to be released in April». Mainichi Daily News. 2010. gada 2. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. februārī. Skatīts: 2014. gada 24. aprīlis. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. februārī. Skatīts: 2019. gada 25. novembrī.
  2. «Murakami’s "1Q84" grips Japan». Reuters. 2009. gada 15. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. februārī. Skatīts: 2010. gada 2. janvāris. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. februārī. Skatīts: 2019. gada 25. novembrī.
  3. «Nācis klajā Haruki Murakami jaunākais darbs 1Q84». www.diena.lv. Skatīts: 2019-11-25.
  4. «Iznākusi Haruki Murakami triloģijas 1Q84 otrā daļa». www.diena.lv. Skatīts: 2019-11-25.
  5. Apgāds. «Iznāk Murakami triloģijas '1Q84' noslēdzošā daļa». delfi.lv (latviešu), 2013-02-06. Skatīts: 2019-11-25.
  6. «Chip Kidd Discusses the Book Jacket for Haruki Murakami’s Forthcoming Novel 1Q84 « Knopf Doubleday – Knopf». Knopf.knopfdoubleday.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 24. oktobris.
  7. Sam Anderson. «The Fierce Imagination of Haruki Murakami». The New York Times, 2011. gada 24. oktobris. Skatīts: 2011. gada 25. oktobris.
  8. «HKU Scholars Hub: HKU Libraries Thesis Online Copyright Acknowledgement». hub.hku.hk. Skatīts: 2015-10-04.
  9. «1Q84 by Haruki Murakami». iDreamBooks. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 23. novembrī. Skatīts: 2019. gada 25. novembrī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 23. novembrī. Skatīts: 2019. gada 25. novembrī.
  10. Douglas Haddow. «1Q84 is proof that literature matters». The Guardian (UK), 2011. gada 30. oktobris. Skatīts: 2011. gada 30. oktobris.
  11. «Secrets surround 1st Murakami novel in 5 years». CBC News. 2009. gada 29. maijs. Skatīts: 2009. gada 30. maijs.
  12. «Why Murakami's best-selling '1Q84' is worth the wait». The Japan Times. 2009. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 6. augusts.
  13. Kevin Hartnett. «1Q84», 2011. gada 2. novembris. Skatīts: 2014. gada 24. aprīlis.
  14. Charles Baxter. «Behind Murakami’s Mirror». The New York Review of Books, 2011. gada 8. decembris. Skatīts: 2011. gada 18. novembris.
  15. Malcolm Jones. «Murakami’s Dreamy Return». Newsweek, 2011. gada 4. novembris. Skatīts: 2011. gada 5. novembris.
  16. Bryan Walsh. «1Q84: A Murakami Novel Sans Murakami». Time, 2011. gada 31. oktobris. Skatīts: 2011. gada 31. oktobris.
  17. Sanjay Sipahimalani. «Aomame in Wonderland». Indian Express, 2011. gada 3. decembris. Skatīts: 2012. gada 6. aprīlis.
  18. Janet Maslin. «A Tokyo With Two Moons and Many More Puzzles». The New York Times, 2011. gada 9. novembris. Skatīts: 2014. gada 24. aprīlis.
  19. Husana Haq. «10 best books of 2011, according to Amazon (page 2 of 10)». The Christian Science Monitor, 2011. gada 9. novembris. Skatīts: 2011. gada 9. novembris.
  20. Husana Haq. «10 best books of 2011, according to Amazon (page 2 of 10)». The Christian Science Monitor, 2011. gada 9. novembris. Skatīts: 2011. gada 9. novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]