2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas

2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas
Visas 650 vietas Pārstāvju palātā; 326 nepieciešamas vairākumam
Nobalsojuši	▼ 67,3%
	Apvienotās Karalistes vēlēšanu apgabali
Iepriekšējais premjerministre; Boriss Džonsons; Konservatīvā partija	premjerministrs ; Boriss Džonsons; Konservatīvā partija

2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas notika 12. decembrī. Tajās katrs vēlēšanu apgabals ievēlēja vienu deputātu Pārstāvju palātā, kas ir Apvienotās Karalistes parlamenta apakšpalāta. 6. novembrī premjerministrs Boriss Džonsons oficiāli atlaida parlamentu un izsludināja izņēmuma vēlēšanas, tām notiekot 12. decembrī.^[1]

Būtiska daļa no vēlēšanu kampaņas bija Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Skotu nacionālā partija un Leiboristu partija bija pret Apvienotās Karalistes izstāšanos bez vienošanās ar Eiropas Savienību, apsolot atbalstīt izņēmuma vēlēšanu izsludināšanu tikai tādā gadījumā, ja šāda vienošanās tiktu izslēgta no apsvēršanas.^[1]

Vēlēšanu kampaņas laikā pret Leiboristu partijas vadītāju Džeremiju Korbinu tika vērsta negatīva preses kampaņa,^[2] kuras dēļ Leiboristu partija zaudēja lielu daļu atbalsta. Liela daļa potenciālu balsotāju, kas balsotu par Leiboristu partiju izlēma balsot par Liberāli demokrātiem.^[3] Lai gan Konservatīvā partija uzlaboja iepriekšējo rezultātu par 1,2 procentpunktiem, leiboristi ieguva par 7,9 procentpunktiem mazāk balsotāju. Vēlēšanu rezultāti bija labvēlīgi Konservatīvajai partijai, izcīnot atpakaļ iepriekšējo Pārstāvju palātas vairākumu, kas bija iegūts 2015. gada vēlēšanās. Konservatīvajai partijai šis arī bija lielākais partijas vairākums kopš 1992. gada vēlēšanām.

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam kad visi 650 vēlēšanu apgabali izsludināja rezultātus, tie bija:

↓
365	8		1	2	4	7	11	48	202
Konservatīvie	D U P				Plaid Cymru	Sinn Féin	L D	SNP	Leiboristi

Partija	Līderis	Deputāti				Balsis
Partija	Līderis		%		±		%	±
Konservatīvā partija	Boriss Džonsons	365	56,2%	365 / 650	▲48	13 966 454	43,6%	▲1,2
Leiboristu partija	Džeremijs Korbins	202	31,1%	202 / 650	▼59	10 269 051	32,1%	▼7,9
Skotu nacionālā partija	Nikola Stērdžena	48	7,4%	48 / 650	▲13	1 242 380	3,9%	▲0,8
Liberālie demokrāti	Džo Svinsone	11	1,7%	11 / 650	▼1	3 696 419	11,6%	▲4,2
Demokrātisko unionistu partija	Arlīna Fostere	8	1,2%	8 / 650	▼2	244 128	0,8%	▼0,1
Sinn Féin	Mērija Lū Makdonalda	7	1,1%	7 / 650	▬	181 853	0,6%	▼0,2
Plaid Cymru	Ādams Praiss	4	0,6%	4 / 650	▬	153 265	0,5%	▬
Sociāldemokrātiskā un darba partija	Kolums Īstvuds	2	0,3%	2 / 650	▲2	118 737	0,4%	▲ 0,1
Zaļā partija	Džonatans Bārtlijs Siân Berry	1	0,2%	1 / 650	▬	865 707	2,7%	▲1,1
Alianses partija	Naomi Longa	1	0,2%	1 / 650	▲ 1	134 115	0,4%	▲ 0,2
Spīkers	Lindsejs Hoils	1	0,2%	1 / 650	▬	26 831	0,1%	▬
Brexit Partija	Naidžels Farāžs	0	0%	0 / 650	▬	644 257	2,0%	▲2,0
Citas partijas		0	0%	0 / 650	▬	294 537	0,9%
Bezpartejiskie		0	0%	0 / 650	▼ 1	206 486	0,6%
Kopā		650	100%			32 014 110

Pirmsvēlēšanu aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavasarī Brexit partija ātri guva atbalstu pirmsvēlēšanu aptaujās. Šajā laikā Leiboristu partijai bija lielākais procentuālais atbalsts. Pēc Borisa Džonsona ievēlēšanas par Konservatīvās partijas vadītāju, Brexit partija strauji zaudēja atbalstu, un Konservatīvā partija ieguva ievērojamu popularitātes vadību pār Leiboristiem.