Pāriet uz saturu

Boriss Džonsons

Vikipēdijas lapa
Boriss Džonsons
Boris Johnson
2019. gadā
Apvienotās Karalistes premjerministrs
Amatā
2019. gada 24. jūlijs — 2022. gada 6. septembris
Monarhs Elizabete II
Priekštecis Terēza Meja
Pēctecis Elizabete Trasa
Lielbritānijas ārlietu ministrs
Amatā
2016. gada 13. jūlijs — 2018. gada 9. jūlijs
Priekštecis Filips Hemonds
Pēctecis Džeremijs Hants
Londonas mērs
Amatā
2008. gada 14. septembris — 2016. gada 7. maijs
Priekštecis Kens Livingstons
Pēctecis Sadihs Hans

Dzimšanas dati 1964. gada 19. jūnijā (59 gadi)
Ņujorka, Ņujorka, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Politiskā partija Konservatīvā partija
Profesija žurnālists, politiķis
Augstskola Oksfordas Universitāte
Reliģija katoļticība

Aleksandrs Boriss de Pfefels Džonsons (angļu: Alexander Boris de Pfeffel Johnson; dzimis 1964. gada 19. jūnijā) ir britu žurnālists un politiķis no Konservatīvās partijas. Apvienotās Karalistes premjerministrs no 2019. gada 24. jūlija līdz 2022. gada 6. septembrim.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc studijām Oksfordas Universitātē strādāja žurnālistikā (avīzēs The Times, The Daily Telegraph, bija žurnāla The Spectator redaktors).

2001. gadā tika ievēlēts parlamentā. 2007. gadā tika izvirzīts par konservatīvo kandidātu 2008. gada Londonas mēra vēlēšanās. Džonsons tika ievēlēts, pārspējot leiboristu mēru Kenu Livingstonu. Pēc ievēlēšanas atkāpās no parlamenta locekļa amata.

2016. gada pavasarī bija aktīvs Brexit referenduma par izstāšanos no EU kampaņas atbalstītājs un vadītājs.

Terēzas Mejas veidotajā valdībā bija Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs[1] (2016—2018).[2]

No 2019. gada 24. jūlija līdz 2022. gada 6. septembrim bija Apvienotās Karalistes premjerministrs.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. www.gov.uk (angliski)
  2. ««Brexit» kampaņas līderis Džonsons tiek pie augsta amata Mejas valdībā». Apollo.tvnet.lv. 13.07.2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 14.07.2016. Skatīts: 14.07.2016.
  3. Jacob Thorburn. «Prime Minister LIVE: Boris lands in Aberdeen ahead of resignation». Mail Online, 2022-09-06. Skatīts: 2022-09-06.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]