5 Astraja
Izskats
- Šis raksts ir par asteroīdu. Par citām jēdziena Astraja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Astrajas 3D modelis | |
Atklāšana un nosaukšana | |
---|---|
Atklājējs/i | Kārlis Ludvigs Henke |
Atklāšanas datums | 1845. gada 8. decembrī |
Apzīmējumi | |
Mazās planētas apzīmējums | (5) Astraea |
Citi nosaukumi [1] | 1969 SE |
Mazo planētu kategorija | Asteroīdu josla |
Orbitālie parametri | |
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1] | |
Afēlijs | 3.066 AU [1] |
Perihēlijs | 2.0818627 AU [1] |
Lielā pusass (rādiuss) | 2.5738091 AU [1] |
Ekscentricitāte | 0.1911355[1] |
Apriņķojuma periods | 4.13 a [1] |
Slīpums | 5.36852°[1] |
Uzlecošā mezgla garums | 141.59557°[1] |
Pericentra arguments | 358.92895°[1] |
Fiziskie raksturlielumi | |
Dimensijas | ~ 119.07km [2] |
Ģeometriskais albedo | 0.2268[2] |
Asteroīdu spektru tipi | S |
Redzamais spožums | 12.31 [3] |
Absolūtais spožums | 6.85 H [1] |
Astraja, arī 5 Astraja, oficiāli 5 Astraea ir asteroīds ar diametru apmēram 119 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem.
Objektu atklāja 1845. gada 8. decembrī vācu astronoms Kārlis Ludvigs Henke (Karl Ludwig Hencke) un nodēvēja to grieķu dievietes Astrajas vārdā. Astraja grieķu mitoloģijā ir Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete.[4] Tas ir piektais atklātais asteroīds. K.Henke bija astronoms-amatieris, strādāja par pasta priekšnieku Prūsijas pilsētiņā Drīzenē. Astraju viņš atklāja nejauši, raugoties pēc Vestas. 1847. gadā viņš atklāja arī sesto asteroīdu – Hēbi.
Astrajai ir spoža virsma, iespējams sastāv no dzelzs-niķeļa maisījuma ar magnija un dzelzs silikātiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|