5 Astraja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par asteroīdu. Par citām jēdziena Astraja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Astraja  5 Astraea Symbol.svg
5Astraea (Lightcurve Inversion).png
Astrajas 3D modelis
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Kārlis Ludvigs Henke
Atklāšanas datums 1845. gada 8. decembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (5) Astraea
Citi nosaukumi [1] 1969 SE
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs 3.066 AU [1]
Perihēlijs 2.0818627 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2.5738091 AU [1]
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0.1911355[1]
Apriņķojuma periods 4.13 a [1]
Slīpums 5.36852°[1]
Uzlecošā mezgla garums 141.59557°[1]
Pericentra arguments 358.92895°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~ 119.07km [2]
Ģeometriskais albedo 0.2268[2]
Asteroīdu spektru tipi S
Redzamais spožums 12.31 [3]
Absolūtais spožums 6.85 H [1]

Astraja, arī 5 Astraja, oficiāli 5 Astraea ir asteroīds ar diametru apmēram 119 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem.

Objektu atklāja 1845. gada 8. decembrī vācu astronoms Kārlis Ludvigs Henke (Karl Ludwig Hencke) un nodēvēja to grieķu dievietes Astrajas vārdā. Astraja grieķu mitoloģijā ir Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete.[4] Tas ir piektais atklātais asteroīds. K.Henke bija astronoms-amatieris, strādāja par pasta priekšnieku Prūsijas pilsētiņā Drīzenē. Astraju viņš atklāja nejauši, raugoties pēc Vestas. 1847. gadā viņš atklāja arī sesto asteroīdu – Hēbi.

Pirmo 10 atklāto asteroīdu izmēru salīdzinājums ar Mēnesi. 1. Cerera, 5. Astraja

Astrajai ir spoža virsma, iespējams sastāv no dzelzs-niķeļa maisījuma ar magnija un dzelzs silikātiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]