6 Hēbe

Hēbe  

Hēbes 3D modelis
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i	Kārlis Ludvigs Henke
Atklāšanas datums	1847. gada 1. jūlijā
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums	(6) Hebe
Citi nosaukumi [1]	1947 JB
Mazo planētu kategorija	Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5)
Afēlijs	2.914 AU
Perihēlijs	1.9367668 AU
Lielā pusass (rādiuss)	2.4253514 AU
Ekscentricitāte	0.2014490
Apriņķojuma periods	3.78 a
Slīpums	14.74817°
Uzlecošā mezgla garums	138.70362°
Pericentra arguments	239.40791°
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas	~ 185.18km
Ģeometriskais albedo	0.2679
Asteroīdu spektru tipi	S
Redzamais spožums	10.2
Absolūtais spožums	5.71 H

Hēbe, arī 6 Hēbe, oficiāli 6 Hebe ir asteroīds ar diametru apmēram 185 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem.

Objektu 1847. gada 1. jūlijā atklāja vācu astronoms Kārlis Ludvigs Henke (Karl Ludwig Hencke). K.Henkem tas bija jau otrs atklātais asteroīds, 1845. gadā viņš bija atklājis Astraju. K.Henke bija astronoms-amatieris, strādāja par pasta priekšnieku Prūsijas pilsētiņā Drīzenē. Kārlis Frīdrihs Gauss asteroīdam ieteica grieķu dievietes Hēbes vārdu. Hēbe grieķu mitoloģijā ir jaunības dieviete, Zeva un Hēras meita.

Pirmo 10 atklāto asteroīdu izmēru salīdzinājums ar Mēnesi. 1. Cerera, 6. Hēbe

Hēbe ir piektais spožākais asteroīdu joslas objekts pēc Vestas, Cereras, Irīdas un Pallādas. Hēbe ir arī neparasti masīvs asteroīds, tā masa atbilst apmēram 0,5 % no kopējās asteroīdu joslas masas, lai arī pēc izmēra Hēbe nav pat starp 20 lielākajiem objektiem. Hēbe tiek uzskatīts par H hondrītu meteorītu avotu, šādi ir apmēram 40 % meteorītu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 6 Hēbe.