6 Hēbe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hēbe  6 Hebe Astronomical Symbol.svg
6Hebe (Lightcurve Inversion).png
Hēbes 3D modelis
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Kārlis Ludvigs Henke
Atklāšanas datums 1847. gada 1. jūlijā
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (6) Hebe
Citi nosaukumi [1] 1947 JB
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs 2.914 AU [1]
Perihēlijs 1.9367668 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2.4253514 AU [1]
Ekscentricitāte 0.2014490[1]
Apriņķojuma periods 3.78 a [1]
Slīpums 14.74817°[1]
Uzlecošā mezgla garums 138.70362°[1]
Pericentra arguments 239.40791°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~ 185.18km [2]
Ģeometriskais albedo 0.2679[2]
Asteroīdu spektru tipi S
Redzamais spožums 10.2 [3]
Absolūtais spožums 5.71 H [1]

Hēbe, arī 6 Hēbe, oficiāli 6 Hebe ir asteroīds ar diametru apmēram 185 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem.

Objektu atklāja 1847. gada 1. jūlijā vācu astronoms Kārlis Ludvigs Henke (Karl Ludwig Hencke). K.Henkem tas bija jau otrs atklātais asteroīds, 1845. gadā viņš bija atklājis Astraju. K.Henke bija astronoms-amatieris, strādāja par pasta priekšnieku Prūsijas pilsētiņā Drīzenē. Kārlis Frīdrihs Gauss asteroīdam ieteica grieķu dievietes Hēbes vārdu. Hēbe grieķu mitoloģijā ir jaunības dieviete, Zeva un Hēras meita.[4]

Pirmo 10 atklāto asteroīdu izmēru salīdzinājums ar Mēnesi. 1. Cerera, 6. Hēbe

Hēbe ir piektais spožākais asteroīdu joslas objekts pēc Vestas, Cereras, Irīdas un Pallādas. Hēbe ir arī neparasti masīvs asteroīds, tā masa atbilst apmēram 0,5 % no kopējās asteroīdu joslas masas, lai arī pēc izmēra Hēbe nav pat starp 20 lielākajiem objektiem. Hēbe tiek uzskatīts par H hondrītu meteorītu avotu, šādi ir apmēram 40 % meteorītu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 (6) Hebe = 1947 JB
  2. 2,0 2,1 6 Hebe
  3. (6) Hebe
  4. Mitoloģijas vārdnīca, Avots, 2004, ISBN 9984-757-36-6