9 Metīda

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par asteroīdu. Par citām jēdziena Metīda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Metīda  9 Metis symbol.svg
9Metis (Lightcurve Inversion).png
Metīdas 3D modelis
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Endrū Grehems
Atklāšanas datums 1848. gada 25. aprīlī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (9) Metis
Citi nosaukumi [1] 1974 QU2
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs 2,678 AU [1]
Perihēlijs 2,0945973 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2,3864348 AU [1]
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0,1222902[1]
Apriņķojuma periods 3,69 a [1]
Slīpums 5,57444°[1]
Uzlecošā mezgla garums 68,94474°[1]
Pericentra arguments 5,86880°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~ 190 km [2]
Ģeometriskais albedo 0,118[2]
Asteroīdu spektru tipi S
Redzamais spožums 11,68 [3]
Absolūtais spožums 6,28 H [1]

Metīda, arī 9 Metīda ir asteroīds ar diametru apmēram 190 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem.

Objektu atklāja 1848. gada 25. aprīlī īru astronoms Endrū Grehems (Andrew Graham) Markrī observatorijā un nodēvēja grieķu dievietes Metīdas vārdā. Metīda grieķu mitoloģijā ir Zeva pirmā sieva, Okeāna un Tetīdas meita.[4] Tas ir vienīgais E.Grehema atklātais asteroīds.

Pirmo 10 atklāto asteroīdu izmēru salīdzinājums ar Mēnesi. 1. Cerera, 9. Metīda

Habla kosmiskā teleskopa attēli un objekta spožuma maiņas līknes parāda, ka tā forma ir neregulāri izstiepta, ar vienu "smailu" un otru noapaļotu galu. Metīdas masa aprēķināta ap (1,47 ± 0,20) x 1019 kg, atbilst apmēram 0,5 % no visas asteroīdu joslas objektu masas. Spektroskopiskie pētījumi liecina, ka Metīdai un 113 Amaltejai ir ļoti līdzīgs virsmas sastāvs, iespējams, abi asteroīdi ir radušies no viena objekta, kurš izjucis pirms apmēram miljards gadiem.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]