ASV prezidenta vēlēšanas

ASV prezidenta vēlēšanās absolūtais vēlētāju vairākums kopš 1860. gada mainīgi balso vai nu par Demokrātisko (zilā līnija) vai par Republikānisko partiju (sarkanā līnija).

ASV prezidenta vēlēšanas ir netiešās vēlēšanās, kurās uz četriem gadiem ievēl ASV prezidentu, turklāt vienu personu drīkst ievēlēt tikai uz diviem termiņiem. Saskaņā ar šo sistēmu katram štatam ir piešķirts noteikts balsu skaits, kas saskan ar šī štata pārstāvju vietu skaitu Kongresā. Prezidenta mandāts sākas 20. janvārī (4. martā pirms 1937. gada). Prezidenta un viceprezidenta termiņš un ievēlēšanas kārtība ir noteikta ASV Konstitūcijas otrajā pantā un tā grozījumos. Sistēma veidota tā, lai arī mazāku štatu un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu. Prezidentu ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta, bet, ja kolēģijai neizdodas ievēlēt prezidentu — Kongress. Prezidenta kandidātu lielākās partijas izvēlas vairākkārtējos iepriekšējos balsojumos.

Vēlēšanu kampaņa un kandidātu izvirzīšana

Ronalds Reigans savas vēlēšanu kampaņas laikā

Mūsdienās vēlēšanu kampaņa sākas divus gadus pirms prezidenta vēlēšanām, neilgi pirms pirmsvēlēšanu balsojumiem. Šajos balsojumos lielākās partijas ievēl savus kandidātus. Lai gan balsošanā piedalās tikai partiju biedri, balsu skaits tiek sadalīts pa štatiem un uzvara lielākajos štatos parasti garantē nominēšanu, kas arī ir iemesls, kāpēc kampaņa sākas vēl pirms balsojumiem. Kampaņu finansē ne tikai ar paša kandidāta līdzekļiem, bet arī ar ziedojumiem. Amatā pirmo termiņu esošais prezidents parasti automātiski tiek nominēts kā partijas kandidāts nākamajām vēlēšanām. Kandidāta izvirzīšanu formāli apstiprina partijas konferencē. Izvēlētais kandidāts izvēlas savu viceprezidenta kandidātu un arī šo izvēli automātiski apstiprina konferencē. Lai gan nominēšanas konferencēm ir ilga vēsture, to nozīmīgums ir krietni mazinājies un mūsdienās ir vairāk ceremoniāls, tomēr tās joprojām kalpo, lai sagatavotu partijas vēlēšanām un pievērstu publikas uzmanību kandidātiem. Kandidāti piedalās televīzijas debatēs, visbiežāk gan uz tām aicina tikai Demokrātu un Republikāņu kandidātus. Kandidāti arī dodas tūrē pa visu valsti, lai skaidrotu savu politisko nostāju, pārliecinātu vēlētājus un savāktu ziedojumus. Mūsdienu vēlēšanu kampaņas lielākoties ir mērķētas uz svārstīgo štatu pārliecināšanu ar reklāmām masu medijos un biežām kandidātu vizītēm.

Vēlēšanu process

ASV prezidentu ievēl vispārējās netiešās vēlēšanās — katrs štats izvēlas savus balsotājus jeb elektorus, kuri savukārt veido vēlēšanu kolēģiju, kas ievēl prezidentu. Katra štata elektoru skaits atbilst šī štata pārstāvju skaitam Kongresā, bet Kolumbijas apgabala elektoru skaits atbilst elektoru skaitam štatā ar vismazāko elektoru skaitu. Šāda sistēma izveidota, lai visiem štatiem būtu iespēja ietekmēt vēlēšanu iznākumu. Kopš 1964. gada elektoru skaits ir 538, bet katra štata elektoru skaits, tāpat kā pārstāvju skaits Kongresā, ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita štatā un tiek pārskatīts reizi desmit gados. Kārtību, kādā ieceļ elektorus, katrs štats var noteikt atsevišķi, mūsdienās elektorus visos štatos ievēl. Elektoru kandidātus izvirza štatu valdībās esošās partijas vasarā pirms vēlēšanām, kas savukārt notiek gada, kurš dalās ar četri (t.i. piemēram, 2000, 2004, 2008) pirmajā otrdienā, kas iekrīt laika posmā no 2. līdz 8. novembrim. Ņemot vērā, ka laikā, kad tika pieņemti likumi, kas nosaka vēlēšanu norisi, par citu štatu prezidenta amata kandidātiem maz kas bija zināms, bija paredzēts, ka ievēlētie elektori iepazīstas ar katru kandidatūru tuvāk pirms lēmuma izdarīšanas. Mūsdienās elektoru kandidāti parasti pieder pie kādas no partijām, kuru locekļi kandidē uz prezidenta amatu un jau pirms vēlēšanām ir zināms, par ko katrs elektora kandidāts gatavojas balsot, ja tiks ievēlēts, tomēr elektori var izvēlēties, par ko balsot, un viņiem nav pienākums balsot par savas partijas kandidatūru.

ASV karte, kurā parādīts katra štata balsu skaits (2012—2020). Saskaņā ar pašreizējo vēlēšanu sistēmu par balsu vairākumu uzskata 270 balsis no 538 iespējamajām

Parasti elektoru vēlēšanās balso par partiju, nevis katru elektoru, un uzvarējusī partija iegūst visas štata balsis. Ievēlētie elektori decembrī četrdesmit vienu dienu pēc vēlēšanām tiekas sava štata administratīvajā centrā (tādējādi vēlēšanu kolēģija nekad nepulcējas pilnā skaitā), lai ievēlētu prezidentu un viceprezidentu, kurus ievēl atsevišķos balsojumos. Elektoru balsis skaita Senāts, kad balsis saskaitītas, Senāta prezidents, kas ir amatā esošais viceprezidents, rezultātu nolasa jaunievēlētā Kongresa kopsesijā. Kongress var apstrīdēt jebkura štata balsojumu, ja iebilst pa loceklim no abām apakšpalātām. Ja neviens kandidāts neiegūst vajadzīgo balsu pārsvaru, prezidentu ievēl Pārstāvju palāta, balsojot par trim augstāko rezultātu sasniegušajiem kandidātiem, šajā gadījumā balso štatu delegācijas, kurām katrai ir viena balss. Viceprezidentu šādā gadījumā savukārt ievēl Senāts. Pastāv iespēja, ka par prezidentu kļūst kandidāts, kas nav saņēmis tautas vairākuma atbalstu elektoru vēlēšanās, tomēr uzvarējis vēlēšanu kolēģijas balsojumā, nesenākais precedents bija 2000. gadā, kad prezidenta vēlēšanās uzvarēja Džordžs V. Bušs, kas bija saņēmis par 2% mazāk balsu nekā viņa sāncensis.

Pašreizējā vēlēšanu sistēma ir noteikta ar ASV Konstitūcijas divpadsmito grozījumu, kas tika izdarīts 1804. gadā. Līdz tam katram vēlētājam bija divas balsis, no kurām viena obligāti bija jāatdod par kandidātu, kas nedzīvo balsotāja štatā. Lai uzvarētu, bija nepieciešams savākt vismaz 50% balsu, ja vairāk nekā vienam kandidātam izdevās iegūt balsu vairākumu (kas bija iespējams, jo katram vēlētājam bija divas balsis), uzvarēja kandidāts, par kuru bija atdots visvairāk balsu. Ja rezultāts bija neizšķirts, Pārstāvju palātai bija jāizvēlas starp diviem kandidātiem, bet, ja neviens no kandidātiem nebija guvis nepieciešamo balsu pārsvaru, Pārstāvju palāta izvēlējās no pieciem visvairāk balsis guvušajiem kandidātiem. Savukārt par viceprezidentu kļuva tas kandidāts, kas bija savācis otro lielāko balsu skaitu. Lai kļūtu par viceprezidentu, nebija nepieciešams savākt noteiktu balsu skaitu. Ja šajā gadījumā bija neizšķirts, viceprezidentu ievēlēja Senāts, katram senatoram bija viena balss, bet amatā esošā viceprezidenta balss bija izšķirošā neizšķirta Senāta balsojuma gadījumā. 1796. gada vēlēšanās atklājās, ka iespējama situācija, kurā prezidents un viceprezidents tiek ievēlēti no dažādām partijām, bet 1800. gada vēlēšanās atklājās, ka iespējama situācija, kurā abi vadošie kandidāti no vienas partijas iegūst vienādu balsu skaitu un arī Pārstāvju palātas balsojuma rezultāts ir neizšķirts (1800. gada vēlēšanās Pārstāvju palāta balsoja atkārtoti, prezidentu ievēlēja trīsdesmit sestajā balsojumā).