Abietīnskābe

Abietīnskābe
Abietīnskābes struktūrformula
Citi nosaukumi	(1R,4aR,4bR,10aR)-1,4a-dimetil-7-(propān-2-il)-1,2,3,4,4a,4b,5,6,10,10a-dekahidrofenantrēn-1-karbonskābe
CAS numurs	514-10-3
Ķīmiskā formula	C19H29COOH
Molmasa	302,458 g/mol
Blīvums	1060 kg/m3
Kušanas temperatūra	172—175 °C
Viršanas temperatūra	250 °C
Šķīdība ūdenī	nešķīstoša

Abietīnskābe ir kolofonija galvenā sastāvdaļa (40—50%). Tā ir nepiesātināta monokarbonskābe (C₁₉H₂₉COOH) ar sarežģītu molekulas uzbūvi — triciklisko diterpēnu atvasinājums. Abietīnskābi iegūst, destilējot skuju koku sveķus.

Karsējot abietīnskābi kopā ar maleīnskābes anhidrīdu, 1952. gadā Latvijā ieguva aduktu, ko lietoja dažādās rūpniecības nozarēs. Šī reakcija pieder pie diēnu sintēzes reakcijām, kur abietīnskābe (vai tās izomērs, kas veidojas sildot — levopimārskābe) ir diēns, bet maleīnskābes anhidrīds — dienofils.

1959. gadā Latvijā no sveķiem ieguva abietīnskābes esterus, vairākus no kuriem lietoja laku ražošanā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abietīnskābe.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)