Abietīnskābe

Vikipēdijas lapa
Abietīnskābe

Abietīnskābes struktūrformula
Citi nosaukumi (1R,4aR,4bR,10aR)-1,4a-dimetil-7-(propān-2-il)-1,2,3,4,4a,4b,5,6,10,10a-dekahidrofenantrēn-1-karbonskābe
CAS numurs 514-10-3
Ķīmiskā formula C19H29COOH
Molmasa 302,458 g/mol
Blīvums 1060 kg/m3
Kušanas temperatūra 172—175 °C
Viršanas temperatūra 250 °C
Šķīdība ūdenī nešķīstoša

Abietīnskābe ir kolofonija galvenā sastāvdaļa (40—50%).[1] Tā ir nepiesātināta monokarbonskābe (C19H29COOH) ar sarežģītu molekulas uzbūvi — triciklisko diterpēnu atvasinājums. Abietīnskābi iegūst, destilējot skuju koku sveķus.[2]

Karsējot abietīnskābi kopā ar maleīnskābes anhidrīdu, 1952. gadā Latvijā ieguva aduktu, ko lietoja dažādās rūpniecības nozarēs. Šī reakcija pieder pie diēnu sintēzes reakcijām, kur abietīnskābe (vai tās izomērs, kas veidojas sildot — levopimārskābe) ir diēns, bet maleīnskābes anhidrīds — dienofils.

1959. gadā Latvijā no sveķiem ieguva abietīnskābes esterus, vairākus no kuriem lietoja laku ražošanā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  16. lpp.
  2. «abietīnskābe | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-07-08.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]