Abitūrija

Vikipēdijas lapa
Abitūrija iegūšanai veltīts "kapakmens" Vācijas skolā

Abitūrija (vācu: abitur, no latīņu: abire — 'aiziet, pamest') ir lielākoties vācvalodīgajās zemēs lietots termins, ar kuru saprot gatavības apliecību, ko, beidzot vidējās izglītības iestādi, saņem gala pārbaudījumus nokārtojis skolēns. Tās iegūšana ir priekšnoteikums, lai varētu pretendēt uz vietu augstskolā. Atbilstoši skolēnu, kurš gatavojas vidējās izglītības iestādes gala eksāmeniem, sauc par abiturientu, tomēr pēcpadomju valstīs par abiturientu nereti sauc arī cilvēku, kurš stājas augstskolā.