Akmens ozols

Vikipēdijas lapa
Akmens ozols
Quercus ilex L.
Akmens ozols (Quercus ilex)
Akmens ozols (Quercus ilex)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaDižskābaržu rinda (Fagales)
DzimtaDižskābaržu dzimta (Fagaceae)
ĢintsOzoli (Quercus)
SugaAkmens ozols (Q. ilex)
Akmens ozols Vikikrātuvē
Quercus ilex

Akmens ozols (latīņu: Quercus ilex) ir daudzgadīgs, mūžzaļš dižskābaržu dzimtas koks. Šis ozols savvaļā aug Vidusjūras reģionā. Koks ir vidēji liels, sasniedz 20-27 m augstumu. Lapas ādainas, to virspuse ir tumšzaļa, apakšpuse blāvi pelēka, ar īsiem matiņiem.

Eksistē divas pasugas:

  • Quercus ilex subsp. ilex — aug uz ziemeļiem un austrumiem no izplatības areāla. Lapas šauras, zīles 2 cm garas, pēc garšas rūgtas.
  • Quercus ilex subsp. rotundifolia (syn. Q. rotundifolia, Q. ballota) — aug uz dienvidrietumiem no izplatības areāla. Lapas platākas, zīles 2,5 cm garas, saldas.

Akmens ozola koksne ir cieta un izturīga. Tiek izmantota nesošo konstrukciju izgatavošanā, instrumentu, dažādu trauku, mucu izgatavošanā. Izmanto arī kā malku vai izejvielu kokogļu ieguvē. Akmens ozoli ir viena no trim koku sugām, kuras izmanto trifeļu audzētavās. Ozola zīles ir ēdamas, tās tiek grauzdētas vai arī samaltas miltos. Zīļu novārījums var tikt izmantots ievainojumu dezinfekcijai.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]