Pāriet uz saturu

Aknu sūnas

Vikipēdijas lapa
Aknu sūnas
Parastā maršancija (Marchantia polymorpha)
Parastā maršancija (Marchantia polymorpha)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
ApakšvalstsSūnaugi (Bryophyte)
NodalījumsAknu sūnas (Hepaticophyta)
Iedalījums
Aknu sūnas Vikikrātuvē

Aknu sūnas (Hepaticophyta) ir sūnaugu nodalījums (atsevišķos avotos klase) ar vāji attīstītu protonēmu. Aknu sūnas ir izplatītas pa visu pasauli, īpaši tropos. Kopā apmēram 10 000 sugu, Latvijā sastopamas 130 sugas[1].

Aknu sūnu mēdz būt lapoņveida, pārejas formas uz lapainām formām un lapainas formas. Lapoņveida formām protonēma parasti ir īsa, pavedienveidīga, bet lapainajām formām — daudzšūnu, ļoti daudzveidīgas. Vairumam aknu sūnu ķermeņa krājšūnas satur eļļas ķermenīšus, kas sastāv no viena vai vairākiem ēterisko eļļu pilieniem, kurus apņem membrāna[2].

Maršancija

Sporu vācelītē sporu mātšūnām, nevienādi daloties, attīstās sporas un elatēras — gari izstieptas, sterilas, higroskopiskas šūnas, kuru funkcija ir sporu izsvaidīšana[2].

Veģetatīvi aknu sūnas vairojas ar lapoņa daļām, vairķermeņiem, vairpumpuriem un vairzariņiem, kas atdalās no mātes auga. Tām ir liela veģetatīvās vairošanās un reģenerācijas spēja. Tādēļ tās plaši izplatās un aug lielās grupās vai audzēs[2].

Nardia scalaris

Aknu sūnas izplatītas visās klimatiskajās joslās, arī augstu kalnos. Apdzīvo galvenokārt mitras, ēnainas vietas. Nedaudzas sugas ir kserofītiskas un aug uz koku stumbriem, akmeņiem u.c. Ar īpašām šūnām tās var uzkrāt ūdeni vai arī uz laiku izžūt līdz gaissausam stāvoklim. Tropu mežos ir epifilas sugas, kas aug uz mūžzaļu koku lapām.

  1. Latvijas sūnu taksonu saraksts 2023. Daugavpils University Press Saule ISBN 978-9984-14-999-8
  2. 2,0 2,1 2,2 E. Ozoliņa Augstākie augi jeb Kormofiti.in Augstāko augu sistemātika, Rīga, 1973

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]