Akupunktūras adatu ievadīšana ādas aktīvajos punktos.
Akupunktūra (latīņu: acus — ‘adata’; puncturus — ‘dūriens’) ir viena no senās tradicionālās Ķīnas medicīnas metodēm. Slimības tiek ārstētas ar ādas un zemādas stimulēšanu, ievadot "aktīvajos punktos" īpašas akupunktūras adatas. Adatas tika gatavotas no zelta, sudraba vai nerūsējoša tērauda, to garums ir 1-12 cm,[1] parasti no 5 cm.[2] Adatas ievada, lēni griežot, līdz slimniekam rodas īpaša sajūta. Pazīstami ap 700 "aktīvo punktu", kuru izvēle ārstēšanai atkarīga no pacienta slimības vai slimībām. Ārstēšanai vajadzīgas 7-15 procedūras. Kopā ar akupunktūru reizēm lieto "piededzināšanu": aktīvo punktu karsēšanu ar speciālu vērmeļu cigareti.[1]
Akupunktūru ķīnieši sāka attīstīt aptuveni 2500 gadus pirms mūsu ēras.[3] Tā balstās uz ķīniešu filozofijas "jiņ un jan" principiem.[3]
Latvijā pirmais akupunktūras (tolaik — adatu terapijas) kabinets tika noorganizēts 1958. gadā, uz 1965. gadu tādi darbojās Latvijas lielākajās pilsētās. Tur ar akupunktūru ārstēja perifērās nervu sistēmas slimības (piemēram, radikulītu), alerģiskas slimības (piemēram, bronhiālo astmu un ekzēmu) un asinsvadu slimības (piemēram, migrēnu un hipertonisko slimību).[1]
