Alars Kotli

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Alars Kotli
Alar Kotli
Dzimis 1904. gada 27. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Veike-Mārja, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1963. gada 4. oktobrī (59 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Tallina, PSRS (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Tautība igaunis
Nozares arhitektūra
Mācījies Gdaņskas Tehniskā universitāte
Slavenākie darbi Tallinas dziesmu svētku estrāde
Prezidenta pils

Alars Kotli (igauņu: Alar Kotli; 1904. gada 27. augusts Veike-Mārja — 1963. gada 4. oktobris Tallina) bija igauņu arhitekts un mēbeļu dizaineris.

Viens no slavenākajiem un ietekmīgākajiem igauņu arhitektiem, Kotli ir radījis vairākus nozīmīgus orientierus Tallinā. To skaitā ir Igauņu dziesmu svētku estrāde (1957—1960, kopā ar Henno Sepmanu un E. Pālmanu), Tallinas Universitātes galvenā ēka (1938—1940, ar Eriku Nevu), Mākslas fonda ēka (1949—1953) un administratīvā ēka Kadriorgas parkā (šobrīd Igaunijas Republikas prezidenta rezidence) kopā ar arhitektu Olevu Sīnmā (1937—1938).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Veikes-Mārjas mācītāja Johana Kotli ģimenē. Laika posmā no 1915. līdz 1922. gadam viņš mācījās Rakverē, Viru apriņķa reālģimnāzijā. 1922.–1923. gadā viņš studējis tēlniecību mākslas skolā Pallas Tartu un matemātiku Tartu universitātē.[1] 1923.—1927. gadā viņš studēja Gdaņskas Tehniskajā universitātē Arhitektūras fakultātē, pēc tam līdz 1928. gadam strādāja tur kā asistents.

Kotli kopš 1930. gada bija Igaunijas Arhitektu asociācijas un Lietišķo mākslinieku asociācijas un kopš 1934. gada Inženieru kameras loceklis. Viņš piedalījās Igaunijas Padomju Arhitektu savienības dibināšanā 1945. gadā un bija tās priekšsēdētājs 1945.–1950. gadā, priekšsēdētāja vietnieks 1955.–1963. gadā. Ieņēmis arī vairākus citus amatus savas nozares organizācijās.

Kotli ir radījis arī daudzus eksperimentālus daudzdzīvokļu māju projektus, kas tika plaši izmantoti pēc Otrā pasaules kara, kad bija nopietna vajadzība pēc jauniem mājokļiem. Mazākas ēkas (divām ģimenēm) 20. gadsimta 50. gados tika izmantotas kā lielās balvas valsts organizētajā loterijā.

Kotli stils gadu gaitā ir mainījies. 1930. gados viņš ir projektējis daudzas funkcionālisma stila ēkas, piemēram, skolu ēkas Rakverē (1935—1938) un Tapā (1936—1939). Prezidenta pili, arī no pagājušā gadsimta 30. gadiem, var tikt klasificēta kā historisms, savukārt viņa 1950. un 1960. gadu stils ir līdzīgs brutālismam.

Apbedīts Tallins Meža kapos. Kopš 1988. gada tiek piešķirta Alara Kotli prēmija arhitektūrā.

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alara Kolti meitas ir arhitekte Anu Kotli un programmētāja Malle Kotli.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Andmed - Nimed». www.ra.ee. Skatīts: 2021-05-18.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]