Pāriet uz saturu

Albrehts Hoencollerns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Albrehts Hohencollerns)
Albrehts Hoencollerns
Albrecht von Brandenburg-Ansbach
Tituls Vācu ordeņa lielmestrs,
Prūsijas hercogs
Vācu ordeņa
lielmestrs
1510.—1525.
Priekšgājējs Saksijas Frīdrihs
(Friedrich von Sachsen)
Pēctecis Valters fon Kronbergs
(Walter von Cronberg)
Prūsijas hercogs 1525.—1568.
Priekšgājējs — (nodibināts, sekularizējot Vācu ordeni)
Pēctecis Albrehts Frīdrihs
(Albrecht Friedrich)
Dinastija Hoencollernu dinastija
Tēvs Frīdrihs II Vecais
(Friedrich II. „der Ältere“)
Māte Sofija Jagelona
(Zofia Jagiellonka)
Pirmā sieva Doroteja Oldenburga
(Dorothea)
Otrā sieva Braunšveigas Anna Marija
(Anna Maria von Braunschweig)
Bērni Albrehts Frīdrihs
(Albercht Friedrich)
Dzimis 1490. gada 16. maijā
Ansbaha, Ansbahas firstiste
Svētā Romas impērija
(tagad Bavārija, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1568. gada 20. martā
Tapiava, Prūsijas hercogiste
(tagad Gvardejska, Karogs: Krievija Krievija)
Apglabāts Kēnigsbergas doms, Kēnigsberga

Albrehts Hoencollerns (vācu: Albrecht von Brandenburg-Preußen, arī vācu: Albrecht von Brandenburg-Ansbach; dzimis 1490. gada 16. maijā, miris 1568. gada 20. martā) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568). Nodibinot Prūsijas hercogisti, radās pirmā valsts ar luterticību kā oficiālo reliģiju. Pēdējā Rīgas arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma brālis.

Dzimis 1490. gadā Ansbahas markgrāfa Frīdriha II ģimenē. Izglītību ieguva Ķelnes arhibīskapa Heinriha IV galmā, kur kļuva par kanoniķi (canonicus). 1511. gadā Albrehtu ievēlēja par Vācu ordeņa lielmestru.

1519. gadā sākās ordeņa karš ar Polijas karalisti, kurā ordenis cieta smagus zaudējumus, liela daļa Prūsijas tika izpostīta (Svētā Romas impērijas firsti un imperators atteica palīdzību), līdz 1521. gadā Tornā tika noslēgts miera līgums, atzīstot sakāvi.

1523. gada 28. februārī Mārtiņš Luters rakstiski vērsās pie ordeņa brāļiem ar aicinājumu pievienoties reformācijai, jo ordenis kā klerikāla organizācija vairs neattaisnojot savu pastāvēšanu. Šī paša gada reihstāgā Nirnbergā lielmestrs Albrehts publiski izteica atbalstu Lutera aizsāktajam procesam, viņu atbalstīja arī lielākā daļa ordeņa brāļu.

1525. gada 8. aprīlī Krakovā tika parakstīts līgums ar Polijas karali, ka Vācu ordeņa valsts vietā tiek dibināta Prūsijas hercogiste, Polijas vasaļvalsts, kuras tronī 9. maijā kāpa Albrehts kā pirmais hercogs. Vienlaicīgi visā valstī norisa reformācija.

1529. gadā izveidoja galma bibliotēku. Visā valstī dibināja skolas, ģimnāziju, 1544. gadā dibināja Kēnigsbergas Universitāti (Collegium Albertinum). Finansēja mācību grāmatu drukāšanu.

Valstī iekšējas teoloģiskas nesaskaņas starp "vecluterāņiem" un jaunpievērstajiem, politiskas intrigas starp ierēdņiem un "galma partiju" par vai pret valsts centralizāciju (hercoga padomnieku Johanu Funki tas noveda līdz ešafotam).

Miris 1568. gada 20. martā, 78 gadu vecumā Topjavass pilī.

  • Johannes Voigt (Hrsg.): Briefwechsel der berühmtesten Gelehrten des Zeitalters der Reformation mit Herzog Albrecht von Preussen. Gebr. Bornträger, Königsberg 1841 (Digitalizēts)
  • Johannes Voigt (Hrsg.): Briefwechsel des Freiherrn Sigismund v. Herberstein mit dem Herzog Albrecht von Preussen. Wien 1856 (Digitalizēts)
  • Carl Alfred von Hase: Herzog Albrecht und sein Hofprediger. Brietkopf & Härtel, Leipzig 1879
  • Johannes Rindfleisch: Herzog Albrecht von Hohenzollern, der letzte Hochmeister und die Reformation in Preussen. Danzig 1880
  • Erich Joachim: Die Politik des letzten Hochmeisters in Preußen Albrecht von Brandenburg. 3 Teile. Hirzel, Leipzig 1892—1895 (Digitalizēts)
  • Walther Hubatsch: Albrecht von Brandenburg-Ansbach. Deutschordens-Hochmeister und Herzog in Preußen 1490—1568. Heidelberg 1960.
  • Ruth Engelhardt: Artikel Albrecht von Preußen. In: Wolfgang Herbst (Hrsg.): Komponisten und Liederdichter des Evangelischen Gesangbuchs. (= Handbuch zum Evangelischen Gesangbuch; Bd. 1). Göttingen 1999
  • Thomas Anselmino: Medizin und Pharmazie am Hofe Herzog Albrechts von Preußen (1490—1568). Heidelberg 2003
  • Г. В. Кретинин, В. Н. Брюшинкин, В. И. Гальцов и др., "Очерки истории Восточной Пруссии". — Калининград, 2002

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Priekštecis:
Saksijas Frīdrihs
Vācu ordeņa lielmestrs
15101527
Pēctecis:
Valters fon Kronbergs
Priekštecis:
Prūsijas hercogs
15251568
Pēctecis:
Albrehts Frīdrihs