Alderi
| Alderi | |
|---|---|
| Vidējciems | |
  Alderi | |
| Koordinātas: 57°03′04″N 24°20′35″E / 57.05111°N 24.34306°EKoordinātas: 57°03′04″N 24°20′35″E / 57.05111°N 24.34306°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Ādažu novads |
| Pagasts | Ādažu pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,76 km2 |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 416 |
| Pasta nodaļa | LV-2164 Ādaži |
Alderi ir ciems Ādažu novada Ādažu pagastā, Mazā Baltezera ziemeļaustrumu krastā, Gaujas–Baltezera kanāla galā. Ciema nosaukums radies no tajā savulaik esošās Alderu muižas alusdarītavas.[3][4]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vismaz kopš 18. gadsimta beigām ciematā atradās Alderu muiža (vācu: Hollershof, arī muižiņa), kurā saimniekojušas Dauguļu (1870–1920) un Kīnu dzimtas (Kuehn, 1920–1939).[5] Pirms 1874. gada muižā darbu uzsāka ķieģeļu ceplis, iesala ražotne un alus darītava. 1939. gadā lielākā daļa Kīnu ģimenes izceļoja uz Vāciju.[3] Pēc Latvijas okupācijas līdz mūsdienām saglabājusies daļa muižas apbūves (iespējamā kalpu māja), krogs un daļa alus pagraba (ēka Enkuru ielā 4).[3][6] Alderu muižā dzimis un audzis Satversmes līdzautors un politiķis Fēlikss Cielēns, kura tēvs Mārcis Cielēns bija tās aldarmeistars.
Alderos divdesmitā gadsimta sākumā apmetušies baļķu pludinātāji, kas izmantojuši Gaujas–Daugavas ūdensceļu un ciemā gatavojuši plostus.[4] Ūdensceļā ietilpstošais Gaujas—Baltezera kanāls mūsdienās ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un tas savieno Gauju ar Mazo Baltezeru.[7] Padomju laikos kanālā bija ierīkota straujūdens slaloma trase.[8][9]
Latvijas neatkarības kara laikā 1919. gada 24. maijā, īsi pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem, cauri Alderu muižai uzdevumā ieņemt Ropažu (šobrīd - Garkalnes) staciju devās Anatola Līvena vadītā Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienība. Kaujā pie muižas pret padomju spēkiem vienība saskārās ar zaudējumiem un Līvens tika smagi ievainots, taču ar lielgabalu uguni un latviešu jātnieku 3. eskadrona palīdzību izdevās sakaut pretinieku un turpināt ceļu.[10][11]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[12]
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Tūrisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tūrisma objekti Alderos ir 1903. gadā celtās slūžas pie Alderiem[13], Gaujas–Baltezera kanāls, Alderu zirgu stallis[14], Alderu parks[15] un Utu kalns (Utaiņkalns).[16] Blakus Alderu ciemam atrodas arī Baltezera sūkņu stacija un Rīgas ūdensapgādes muzejs.[17]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Alderiem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Elita Pētersone. Ādaži. Pagātnes dialogs ar tagadni. Ādaži : Ādažu novada dome, 2019. 91.. lpp. ISBN 978-9934-19-767-3.
- ↑ 4,0 4,1 «Dzīvās atmiņas par Gaujas plostniekiem - Rīgas plānošanas reģions». rpr.gov.lv. Skatīts: 2024-03-07.
- ↑ «Hollershof | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2022-12-16.
- ↑ Līga Landsberga. «Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Alderu muiža (Hollershof)». Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas, 2020-03-01. Skatīts: 2025-03-06.
- ↑ Alderu ciems[novecojusi saite]
- ↑ «Kilometru ekvivalenti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. novembrī. Skatīts: 2011. gada 14. novembrī.
- ↑ ĀDAŽU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA (2010‐2021), 138.lpp
- ↑ «Ливенцы. Набъгь на Роденпоис - Cesis Battlefield | Facebook». www.facebook.com. 2015-04-20. Skatīts: 2024-09-06.
- ↑ Andrejs Gusačenko. «Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienība - Nacionālā enciklopēdija». Nacionālā enciklopēdija.
- ↑ OSP
- ↑ Mirdza Leinerte, Rīga 800 gadagrāmata, Latvijas Kultūras fonds, 2001
- ↑ «Ādažu novada tūrisma objekti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. maijā. Skatīts: 2011. gada 14. novembrī.
- ↑ «Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Parka sakopšana Alderos ^». Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs. ceturtdiena, 2017. gada 27. jūlijs. Skatīts: 2025-03-07.
- ↑ «Utu kalna fotoattēli». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 14. novembrī.
- ↑ «Rīgas ūdensapgādes muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 14. novembrī.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
