Alderi
| Alderi | |
|---|---|
| Vidējciems | |
  Alderi | |
| Koordinātas: 57°03′04″N 24°20′35″E / 57.05111°N 24.34306°EKoordinātas: 57°03′04″N 24°20′35″E / 57.05111°N 24.34306°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Ādažu novads |
| Pagasts | Ādažu pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,76 km2 |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 416 |
| Pasta nodaļa | LV-2164 Ādaži |
Alderi ir ciems Ādažu novada Ādažu pagastā, Mazā Baltezera ziemeļaustrumu krastā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alderos divdesmitā gadsimta sākumā apmetušies baļķu pludinātāji, kas izmantojuši Gaujas–Daugavas ūdensceļu un ciemā gatavojuši plostus. Šai laikā ciematā bijusi arī Alderu muiža (vācu: Hollershof), bet līdz mūsdienām saglabājusies tikai muižas kalpu māja.[3] Kanāls mūsdienās ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un tas savieno Gauju ar Mazo Baltezeru.[4] Padomju laikos kanālā bija ierīkota straujūdens slaloma trase.[5][6]
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[7]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tūrisma objekti Alderos ir 1903. gadā celtās slūžas pie Alderiem[8], Gaujas–Baltezera kanāls, Alderu zirgu stallis[9] un Utu kalns[10]. Blakus Alderu ciemam atrodas arī Baltezera sūkņu stacija un Rīgas ūdensapgādes muzejs.[11]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Alderiem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «Hollershof | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2022-12-16.
- ↑ Alderu ciems[novecojusi saite]
- ↑ «Kilometru ekvivalenti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. novembrī. Skatīts: 2011. gada 14. novembrī.
- ↑ ĀDAŽU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA (2010‐2021), 138.lpp
- ↑ CSB
- ↑ Mirdza Leinerte, Rīga 800 gadagrāmata, Latvijas Kultūras fonds, 2001
- ↑ Ādažu novada tūrisma objekti
- ↑ «Utu kalna fotoattēli». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 14. novembrī.
- ↑ «Rīgas ūdensapgādes muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 14. novembrī.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
