Ādažu pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ādažu pagasts
Adazu novads karte.png
Ādažu novads.png
Ādažu pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ādažu novads
Centrs: Ādaži
Kopējā platība: 154,1 km2
Iedzīvotāji (2022): 4860
Blīvums: 29.8 iedz./km2
Mājaslapa: www.adazi.lv
Ādažu pagasts Vikikrātuvē

Ādažu pagasts ir Ādažu novada teritoriāla vienība tā dienvidaustrumos, Gaujas lejtecē. Robežojas rietumos ar Carnikavas pagastu, ziemeļos ar Saulkrastu novada Saulkrastu un Sējas pagastiem, austrumos ar Siguldas novada Inčukalna pagastu un sava novada Ādažu pilsētu, dienvidos ar Ropažu novada Garkalnes pagastu. Pagasta centrs atrodas Ādažos.

No 2006. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai kā atsevišķa vienība pastāvēja Ādažu novads. 2021. gadā Ādažu novadu apvienoja ar Carnikavas novadu, izveidojot jaunu Ādažu novadu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ādažu centrs no putna lidojuma

Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bākas kalns, Franču kurgāns, Kadetu kurgāns, Karātkalns, Klusie kalni, Kreiļu kalns, Kūlas kalns, Puskas kurgāns, Utaiņu kalns.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cimeļupe, Gauja, Gaujas-Baltezera kanāls, Krūmiņupīte, Melnupe, Puska, Rāmpurva grāvis, Straujupīte, Utupurva grāvis, Vējupe.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ataru ezers, Dūņezers, Dziļators, Inču ūdenskrātuve, Kadagas ezers, Kancis, Kreiļu ezers, Lielais Baltezers, Lieluikas ezers, Lilastes ezers, Līņu ezers, Mazais Baltezers, Mazuikas ezers, Vējupe.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Drāksleja, Dzērves purvs, Jūgu purvs, Lieleimurs, Rampas purvs, Rampurs, Utupurvs, Zušu purvs.

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Ādaži, kurā teritorijā atrodas dabas liegums Lieluikas un Mazuikas ezers. Teritorijā atrodas arī dabas liegums Lielā Baltezera salas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1298. gada 29. jūnijā pie Bukultu pils noritēja Ādažu kauja starp Rīgas arhibīskapu, tā sabiedroto Lietuvas dižkunigaiti Vīteni un Vācu ordeni Kēnigsbergas komtura Bertolda no Brīhafenas (latīņu: Bertoldus Bruhave, vācu: von Brühaven) vadībā. 1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts Ādažu-Carnikavas draudzes novads (Neuermühlen-Zarnikau), 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca ar divām filiālbaznīcām - esošo koka Carnikavas baznīcu un koka[1] Garkalnes baznīcu jeb Vesterotes kapellu (Weterotten, Hilchens Kapelle). Draudzes novadā atradās Ādažu mācītājmuiža un vairākas muižas.

Baltezers

Pēc 1920. gada agrārās reformas Ādažu muiža (Aahof), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, Carnikavas muiža saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, Iļķenu muiža 17 vienībās 475 ha kopplatībā, Remberģes muiža 47 vienībās 761 ha kopplatībā, Štāles muiža (Stalenhof) 18 vienībās 252 ha kopplatībā, Berģu muiža 35 vienībās 215 ha kopplatībā, Alderu muiža 29 vienībās 93 ha kopplatībā, Ādažu mācītājmuiža 1 vienībā 57 ha kopplatībā, Baloža muiža (Bonaventura) 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses (Klus) obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.[2]

1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ādažu ciems ietilpis Saulkrastu (1949—1956) un Rīgas (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā Mangaļu ciema[4] kolhoza «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema[5] un daļu Garkalnes un Vangažu ciema teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gada 2. aprīlī no Ādažu pagasta atdalīja jaunizveidotā Carnikavas pagasta teritoriju. 2006. gadā pagastu reorganizēja par Ādažu novadu.[7] 2021. gada 1. jūlijā, tam pievienojot Carnikavas novadu, līdzšinējā Ādažu novada teritorija atkal kļuva par Ādažu pagastu. 2022. gadā no Ādažu pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja Ādažu pilsētu.

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ādažu pagasta centrs ir Ādažu pilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita 2022. gadā lielākais ciems pagastā ar 2362 iedzīvotājiem bija Kadaga.

Kopumā pagastā atrodas 12 ciemi[7] (3 lielciemi, 3 vidējciemi, 1 mazciems, 1 vasarnīcu ciems un 6 skrajciemi),[8] kas lielākoties ir izvietojušies gar valsts autoceļu A1 "RīgaAinaži" (Baltezers un Kadaga). Netālu no Ādažu centra pēdējos 10—20 gadu laikā ir veidojušies 3 jauni ciemi (Birznieki, Eimuri un Stapriņi). Alderu ciemu no tuvāk esošās Ādažu pilsētas atdala Gaujas–Baltezera kanāls. Ataru ciems atrodas Ādažu pagasta rietumu daļā. Iļķene un Āņi atrodas Ādažu pagasta austrumu pusē un tos vieno no otra atdala Gaujas upe. Netālu no Iļķenes un Āņiem atrodas Garkalne.[9]

Lielākās apdzīvotas vietas pamatā atrodas pagasta centrālajā un dienvidu daļā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā ar Ādažu pilsētu, Mangaļu ciemu un Carnikavas pagastu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19675 295—    
19799 887+86.7%
GadsIedz.±%
198912 556+27.0%
200011 513−8.3%
GadsIedz.±%
201116 739+45.4%
202121 134+26.3%

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ādažu pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[10]
Latvieši (7907)
  
71.8%
Krievi (1984)
  
18.0%
Baltkrievi (196)
  
1.8%
Poļi (114)
  
1.0%
Ukraiņi (238)
  
2.2%
Cita tautība (303)
  
2.8%
Nav izvēlēta (276)
  
2.5%

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārizglītojošās izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsskolas izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kadagas bērnudārzs

Mūzikas un mākslas skolas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1427. sleja.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Latvijas PSR mazā enciklopēdija
  5. Latvijas PSR mazā enciklopēdija
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. 7,0 7,1 Ādažu novada pašvaldības nolikums
  8. «LĢIA Vietvārdu datubāze».
  9. Ādažu novada dome. «Ādažu novada attīstības programma (2011-2017)», 2010.
  10. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 12.01.2017.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]