Ādažu pagasts

Ādažu pagasts
Ģerbonis
Novads:	Ādažu novads
Centrs:	Ādaži (ārpusteritoriāls)
Kopējā platība:	152,2 km2
• Sauszeme:	139,1 km2
• Ūdens:	13,1 km2
Iedzīvotāji (2025):	5 458
Blīvums (2025):	39,2 iedz./km2
Mājaslapa:	www.adazi.lv
Ādažu pagasts Vikikrātuvē

Ādažu pagasts ir Ādažu novada teritoriāla vienība tā dienvidaustrumos, Gaujas lejtecē. Robežojas rietumos ar Carnikavas pagastu, ziemeļos ar Saulkrastu novada Saulkrastu un Sējas pagastiem, austrumos ar Siguldas novada Inčukalna pagastu un sava novada Ādažu pilsētu, dienvidos ar Ropažu novada Garkalnes pagastu. Pagasta centrs atrodas Ādažos, kas neietilpst pagasta teritorijā.

No 2006. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai kā atsevišķa vienība pastāvēja Ādažu novads. 2021. gadā Ādažu novadu apvienoja ar Carnikavas novadu, izveidojot jaunu Ādažu novadu.

Daba

Ādažu centrs no putna lidojuma

Reljefa formas

Bākas kalns, Franču kurgāns, Kadetu kurgāns, Karātkalns, Klusie kalni, Kreiļu kalns, Kūlas kalns, Puskas kurgāns, Utaiņu kalns.

Hidrogrāfija

Ūdensteces

Cimeļupe, Gauja, Gaujas-Baltezera kanāls, Krūmiņupīte, Melnupe, Puska, Rāmpurva grāvis, Straujupīte, Utupurva grāvis, Vējupe.

Ūdenstilpes

Ataru ezers, Dūņezers, Dziļators, Inču ūdenskrātuve, Kadagas ezers, Kancis, Kreiļu ezers, Lielais Baltezers, Lieluikas ezers, Lilastes ezers, Līņu ezers, Mazais Baltezers, Mazuikas ezers, Vējupe.

Purvi

Drāksleja, Dzērves purvs, Jūgu purvs, Lieleimurs, Rampas purvs, Rampurs, Utupurvs, Zušu purvs.

Dabas aizsardzība

Pagasta teritorijā atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Ādaži, kurā teritorijā atrodas dabas liegums Lieluikas un Mazuikas ezers. Teritorijā atrodas arī dabas liegums Lielā Baltezera salas.

Vēsture

Ādažu pagasts (tai laikā — Ādažu novads no 2006. līdz 2021. gadam)

Senākais zināmais Ādažu nosaukums ir Aa (senais Gaujas nosaukums), arī ir sastopams nosaukums Ada Flusing. Etnogrāfs Johans Kristofs Broce 1786. gadā zīmējot Neuermühlen draudzes novada karti jau sāka rakstīt Ahdaischi iepretim Neuermühlen pils nosaukumam un Aahof muižas vārdam. 1298. gada 29. jūnijā pie Bukultu pils noritēja Ādažu kauja starp Rīgas arhibīskapu, tā sabiedroto Lietuvas dižkunigaiti Vīteni un Vācu ordeni Kēnigsbergas komtura Bertolda no Brīhafenas (latīņu: Bertoldus Bruhave, vācu: von Brühaven) vadībā.

1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts Ādažu-Carnikavas draudzes novads (Neuermühlen-Zarnikau). 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca ar divām filiālbaznīcām - esošo koka Carnikavas baznīcu un koka Garkalnes baznīcu jeb Vesterotes kapellu (Weterotten, Hilchens Kapelle). Draudzes novadā atradās Ādažu mācītājmuiža un vairākas muižas. 1566. gadā teritoriju iekļāva Rīgas apriņķī. Pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas tika izveidots Rīgas apriņķa Ādažu pagasts. Daļa mūsdienu Carnikavas pagasta teritorijas līdz 1949. gadam atradās Mangaļu pagastā.

Baltezers

Pēc 1920. gada agrārās reformas Ādažu muiža (Aahof), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, Carnikavas muiža saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, Iļķenu muiža (Hilchensfähr) 17 vienībās 475 ha kopplatībā, Remberģes muiža (Ringenberg) 47 vienībās 761 ha kopplatībā, Štāles muiža (Stalenhof) 18 vienībās 252 ha kopplatībā, Berģu muiža 35 vienībās 215 ha kopplatībā, Alderu muiža 29 vienībās 93 ha kopplatībā, Ādažu mācītājmuiža 1 vienībā 57 ha kopplatībā, Baloža muiža (Bonaventura) 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses (Klus) obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.

1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ādažu ciems ietilpis Saulkrastu (1949—1956) un Rīgas (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā Mangaļu ciema kolhoza «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema un daļu Garkalnes un Vangažu ciema teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gada 2. aprīlī no Ādažu pagasta atdalīja jaunizveidotā Carnikavas pagasta teritoriju. 2006. gadā pagastu reorganizēja par Ādažu novadu. 2021. gada 1. jūlijā, Ādažu novadam pievienojot Carnikavas novadu, līdzšinējā Ādažu novada teritorija atkal kļuva par Ādažu pagastu. 2022. gadā no Ādažu pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja Ādažu pilsētu.

Kultūras pieminekļi

• Baltezera baznīca (tās divi portāli ir mākslas pieminekļi)
• Baltezera Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi

Apdzīvotās vietas

NBS Ādažu militārā bāze Kadagā

Ādažu pagasta centrs ir Ādažu pilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita 2022. gadā lielākais ciems pagastā ar 2362 iedzīvotājiem bija Kadaga.

Kopumā pagastā atrodas 12 ciemi (3 lielciemi, 3 vidējciemi, 1 mazciems, 1 vasarnīcu ciems un 6 skrajciemi), kas lielākoties ir izvietojušies gar valsts autoceļu A1 "Rīga—Ainaži" (Baltezers un Kadaga). Netālu no Ādažu centra pēdējos 10—20 gadu laikā ir veidojušies 3 jauni ciemi (Birznieki, Eimuri un Stapriņi). Alderu ciemu no tuvāk esošās Ādažu pilsētas atdala Gaujas–Baltezera kanāls. Ataru ciems atrodas Ādažu pagasta rietumu daļā. Iļķene un Āņi atrodas Ādažu pagasta austrumu pusē un tos vieno no otra atdala Gaujas upe. Netālu no Iļķenes un Āņiem atrodas Garkalne.

Lielākās apdzīvotas vietas pamatā atrodas pagasta centrālajā un dienvidu daļā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Kopā ar Ādažu pilsētu, Mangaļu ciemu un Carnikavas pagastu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1967 5 295 —     1979 9 887 +5.34% 1989 12 556 +2.42%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 11 513 −0.79% 2011 16 739 +3.46% 2021 21 134 +2.36%

Etniskais sastāvs

Ādažu pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā Latvieši (7907)    71.8% Krievi (1984)    18.0% Baltkrievi (196)    1.8% Poļi (114)    1.0% Ukraiņi (238)    2.2% Cita tautība (303)    2.8% Nav izvēlēta (276)    2.5%

Izglītība

Pirmsskolas izglītības iestādes

• Kadagas bērnudārzs PII "Mežavēji"

Sports

Latvijas futbola 3. līgā spēlē komanda ASK Kadaga/Ostas SK, kura mājas spēles aizvada Rīgā, Alberta Šeibeļa stadionā. Armijas sporta kluba "Kadaga", kurš dibināts 2002. gadā, tapšana bijusi saistīta ar Kadagas Ādažu militāro bāzi un NBS sporta klubu.

Garkalnes ciemā darbojas kopienas izveidots sporta komplekss "Garkalnes olimpiskais centrs". 2019. gada augustā Kadagā pabeidza Kadagas (Ādažu) BMX trases pirmo kārtu, bet otro – 2020. gada oktobrī. Tajā darbojas riteņbraukšanas klubs "BMX Ādaži".

Stapriņu ciemā esošajā Inču ūdenskrātuvē ir ierīkota veikbordinga trase.

Reliģija

Pagastā eksistē šādi dievnami:

• Ādažu evaņģēliski luteriskā baznīca, Baltezerā (uzcelta 1772. gadā)
• Garkalnes Evanģēliski luteriskā baznīca, Garkalnē (uzcelta 1848. gadā)
• NBS Ādažu militārās bāzes kapela, Kadagā (uzcelta 2004. gadā)

Ievērojami cilvēki

• Baltazars fon Bergmanis (1736—1789), jurists, Apgaismības darbinieks
• Gustavs fon Bergmanis (1749—1814), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un izdevējs
• Liborijs fon Bergmanis (1754—1823), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un vēsturnieks (visi Bergmaņi dzimuši Ādažu mācītājmuižā, tagadējos Garkalnes pagasta Bukultos
• Fēlikss Cielēns (1888—1964), latviešu politiķis — ārlietu ministrs (1926—1928), rakstnieks, dzimis Alderos
• Bruno Jirgensons (1904—1982), bioķīmiķis, starptautiski pazīstams koloīdķīmijas speciālists, dzimis "Strēlnieku" mājās (daļēji atrodas Ādažu pilsētā)

Ievērojamas vietas

Ādažu pagasta Eimuros atrodas Ādažu lidlauks.

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne
• Ādažu vidusskola^{[novecojusi saite]}