Gaujas—Daugavas ūdensceļš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gaujas—Daugavas ūdensceļš
Juglas kanāls pie Bukultiem
Juglas kanāls pie Bukultiem
Izteka Gauja
57°4′2″N 24°22′36″E / 57.06722°N 24.37667°E / 57.06722; 24.37667
Ieteka Daugava
57°1′26″N 24°6′49″E / 57.02389°N 24.11361°E / 57.02389; 24.11361Koordinātas: 57°1′26″N 24°6′49″E / 57.02389°N 24.11361°E / 57.02389; 24.11361
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums ~25 km

Gaujas—Daugavas ūdensceļš bija koku pludināšanai izveidota ūdensceļu sistēma, kas savienoja Gauju ar Daugavu.[1] 19. un 20. gs. mijā pa Gauju notika intensīva koku pludināšana no kokmateriālu ieguves rajoniem Vidzemē uz Rīgu. Pēdējais posms no Gaujas grīvas līdz Daugavas grīvai pa Rīgas jūras līci bija pats dārgākais un bīstamākais. Šīs problēmas risināšanai tika izveidota Vidzemes ūdensceļu uzlabošanas sabiedrība, kas no 1899.g. līdz 1903. g. izstrādāja un realizēja Gaujas—Daugavas ūdensceļa projektu.

Pirmais tika izbūvēts 3 km garais Gaujas—Baltezera kanāls, kas sākās pie bijušās Remberģu muižas (tagad Strautkalnu ciemats) pie Gaujas un beidzās pie bijušās Alderu muižas Mazajā Baltezerā.

Tālāk ūdensceļš 5,9 km kopgarumā veda pāri Mazajam un Lielajam Baltezeram, kurus savienoja Baltezera kanāls.

Pēc Lielā Baltezera ūdensceļš veda pa 3 km garo, galvenokārt pa bijušā Bukultu strauta gultni izrakto, Juglas kanālu līdz Juglas upei, pa to 2 km līdz Ķīšezeram, 7,5 km pa ezeru un 3,5 km pa Mīlgrāvi un Daugavas atteku līdz Rīgai.

Tā kā Gaujas ūdenslīmenis kanāla atdalīšanās vietā bija par 2-6 m augstāks nekā Baltezeros, ūdens teci regulēja ar slūžām. Pie Gaujas bija ierīkotas vārtveida slūžas, bet pie ieejas Mazajā Baltezerā "Stoneja" sistēmas slūžas.

20. gs. 60. gados koku pludināšana tika pārtraukta un slūžas laika gaitā sagruva. 1986. g. augšējās slūžas tika izbūvētas no jauna, lai regulētu ūdens pieplūdi Mazajā Baltezerā ūdens ņemšanas mezgla vajadzībām.

Nelielu dokumentālu fragmentu par kanālu iespējams apskatīt 1934. gada filmā Gauja[2].

Pašlaik dabā kanāls ir atrodams un ūdeņiem bagātos laika posmos tā ūdens līmenis ir ievērojams ļaujot šo kanālu izbraukt ar kanoe laivu. Dabā sastopami tādi industriālā mantojuma elementi kā koka gulšņu grīda fragmentāri kanāla visā garumā, to saturošās kaltās naglas, atsevišķas slūžu izbūves kanāla sākumā pie Gaujas, posmos pa vidu un pie ietekas Mazajā Baltezerā.

Fragmentāri pārpalikusī koka grīda kanālā pie ietekas Mazajā Baltezerā 2018. g. rudenī
Juglas - Baltezera kanāls pie Alderiem ietekot Mazajā Baltezerā. 2018. g. rudenī


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
  2. «Filma Gauja (1934)».