Ādažu novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ādažu novads (2006—2021).

Ādažu novads
Ādažu novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Ādaži
Kopējā platība:	243,3 km2
• Sauszeme:	224,9 km2
• Ūdens:	18,4 km2
Iedzīvotāji (2024):	23 281
Blīvums (2024):	103,5 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2022 - pašlaik):	Karīna Miķelsone (LRA)
Teritoriālās vienības:	Ādaži Ādažu pagasts Carnikavas pagasts
Mājaslapa:	adazunovads.lv
Ādažu novads Vikikrātuvē

Ādažu novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots Ādažu novads un Carnikavas novads. Robežojas dienvidrietumos ar Rīgas pilsētu, dienvidos ar Ropažu, austrumos ar Siguldas un ziemeļos ar Saulkrastu novadu. Ādažu novada ziemeļrietumu mala pieguļ Baltijas jūras Rīgas līcim, tā teritorija atrodas abos Gaujas krastos. Novada centrs atrodas Ādažos.

Teritoriālais iedalījums

Novadu veido Ādažu pilsēta, Ādažu pagasts un Carnikavas pagasts.

Daba

Upes

Caur Ādažu novadu plūst Gauja, kas šeit ietek Baltijas jūras Rīgas līcī. Citas lielākās upes novadā ir Langa un Puska, bet ievērojamākās mākslīgās ūdensteces — Gaujas—Baltezera kanāls un Mangaļu Eimurs.

Vēsture

Senākais zināmais Ādažu nosaukums ir Aa (senais Gaujas nosaukums), arī ir sastopams nosaukums Ada Flusing. Etnogrāfs Johans Kristofs Broce 1786. gadā zīmējot Neuermühlen draudzes novada karti jau sāka rakstīt Ahdaischi iepretim Neuermühlen pils nosaukumam un Aahof muižas vārdam. Tolaik, Aahof muiža tika dēvēta par Ādažu muižu.

Lielākā daļa novada teritorijas kopš vismaz 1549. gada bija daļa Ādažu-Carnikavas draudzes novada. 1566. gadā mūsdienu novada teritoriju iekļāva Rīgas apriņķī. Pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas tika izveidots Rīgas apriņķa Ādažu pagasts. Daļa mūsdienu Carnikavas pagasta teritorijas līdz 1949. gadam atradās Mangaļu pagastā. 1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.

Sākoties otrreizējai padomju okupācijai, 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagastus 1949. gadā likvidēja. Ādažu ciems ietilpa Saulkrastu (1949—1956) un Rīgas (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā Mangaļu ciema kolhoza «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema un daļu Garkalnes un Vangažu ciema teritorijas.

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gada 2. aprīlī no Ādažu pagasta atdalīja jaunizveidotā Carnikavas pagasta teritoriju. 2006. gadā Rīgas rajona Ādažu un Carnikavas pagastus reorganizēja par Ādažu un Carnikavas novadiem, kuri 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgām pirmā līmeņa pašvaldībām. 2021. gada 1. jūlijā abus novadus apvienoja — līdzšinējā Ādažu novada teritorija atkal kļuva par Ādažu pagastu, bet Carnikavas novada teritorija — par Carnikavas pagastu. 2022. gadā no Ādažu pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja Ādažu pilsētu.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 4 750 —     1967 5 295 +0.34% 1979 9 887 +5.34%	Gads Iedz. ±% g.p. 1989 12 556 +2.42% 2000 12 070 −0.36% 2011 16 738 +3.02%	Gads Iedz. ±% g.p. 2021 21 026 +2.31% 2024 23 281 +3.45%

Apdzīvotās vietas

• Ādažu pagasts (11): Alderi, Āņi, Atari, Baltezers, Birznieki, Divezeri, Eimuri, Garkalne, Kadaga, Stapriņi, Iļķene.
• Carnikavas pagasts (11): Carnikava, Eimuri, Garciems, Garupe, Gauja, Kalngale, Laveri, Lilaste, Mežciems, Mežgarciems, Siguļi.

Ādažu novadā kopā iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 ir 22 297

Nr.skaits	Nosaukums	Statuss	Novads (līdz 2021. gadam)	Pagasti	1979	1989	2000	2016	2020	2022	2025
1	Ādaži	Pilsēta	Ādažu novads	—	3440	4000	4288	6090	6796	7482	7913
2	Carnikava	Ciems	Carnikavas novads	Carnikavas pagasts	1458	3337	3336	3928	4440	4882	5183
3	Kadaga	Ciems	Ādažu novads	Ādažu pagasts		1000	1479	2061	2195	2362	2518
4	Garciems	Ciems	Carnikavas novads	Carnikavas pagasts	169	409	401	864	1321	1468	1577
5	Gauja	Ciems	Carnikavas novads	Carnikavas pagasts		140	136	568	1130	1304	1494
6	Kalngale	Ciems	Carnikavas novads	Carnikavas pagasts	339	483	583	853	1019	1158	1299
7	Baltezers	Ciems	Ādažu novads	Ādažu pagasts	631	516	972	1215	1393	974	1004
8	Garupe	Ciems	Carnikavas novads	Carnikavas pagasts			5	122	459	641	747
9	Stapriņi	Ciems	Ādažu novads	Ādažu pagasts			128	496	516	548	612
10	Garkalne	Ciems	Ādažu novads	Ādažu pagasts		314	378	491	494	536	570
Avoti:[nepieciešama atsauce]

Nacionālais sastāvs

Ādažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (15987)			70.2%
Krievi (4212)			18.5%
Ukraiņi (604)			2.7%
Baltkrievi (446)			2.0%
Poļi (289)			1.3%
Lietuvieši (141)			0.6%
Ebreji (55)			0.2%
Igauņi (31)			0.1%
Cita un neizvēlēta (994)			4.4%

Pašvaldība

Pašvaldības lēmējvaras funkcijas nodrošina novada iedzīvotāju ievēlēta dome 15 deputātu sastāvā. Kopš 2022. gada domes priekšsēdētāja ir Karīna Miķelsone. Domes darbs tiek organizēts pastāvīgo komiteju un domes sēdēs. Atbilstoši pašvaldības darbības jomām, dome no deputātu vidus ir izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas — Attīstības komiteju, Finanšu komiteju un Izglītības, kultūras, sporta un sociālo komiteju.

Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Latvijas Reģionu apvienība	2701	44,36	6
Latvijas Zemnieku savienība	1472	24,17	4
Jaunā konservatīvā partija	684	11,23	2
Saskaņa	413	6,78	1
Kustība Par!, Jaunā Vienotība	402	6,60	1
Latvijas Zaļā partija	340	5,58	1

Saimniecība

Transports

Lilastes stacija

Carnikavas stacija

Ādažu novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Vienīgais galvenais autoceļš, kas iet cauri Ādažu novadam ir A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži). Tāpat, novadu šķērso arī reģionālās nozīmes autoceļš — P1 (Rīga—Carnikava—Ādaži).

Novadu šķērso arī dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte, uz kuras Ādažu novada teritorijā atrodas divas dzelzceļa stacijas — Carnikava un Lilaste.

Ievērojami novadnieki

• Ernsts Reinholds fon Mengdens (1726—1798), vācbaltiešu aristokrāts, Krievijas Impērijas virskambarkungs, landrāts, valsts padomnieks, dzimtskungs
• Johans Frīdrihs Šillings (1765—1859), vācbaltiešu izcelsmes Vācijas būvmeistars
• Reinholds Bernhards (1879—1937), tālbraucējs kapteinis, hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, Polinēzijas ģeogrāfs, antropologs
• Fēlikss Cielēns (1888—1964), jurists, politiķis, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks
• Jēkabs Prīmanis (1892—1971), kara ārsts, antropologs, eiģēniķis
• Jēkabs Dzenis (1893—1979), virsnieks
• Bruno Jirgensons (1904—1982), bioķīmiķis
• Arnolds Jirgensons (1906—2004), inženieris, ķīmiķis
• Ārijs Ūdris (1956), ekonomists, politiķis
• Sandra Sondore Kukule (1971), juriste, politiķe
• Māris Sprindžuks (1971), agronoms, politiķis