Pāriet uz saturu

Ādažu novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ādažu novads (2006—2021).
Ādažu novads
Ādažu novads Ādažu novads
Ādažu novada karogs Ādažu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Ādaži
Kopējā platība:[1] 243,3 km2
  Sauszeme: 224,9 km2
  Ūdens: 18,4 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 23 608
Blīvums (2025): 105,0 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2022 - pašlaik): Karīna Miķelsone(LRA)
Teritoriālās
vienības:
Ādaži
Ādažu pagasts
Carnikavas pagasts
Mājaslapa: adazunovads.lv
Ādažu novads Vikikrātuvē

Ādažu novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots Ādažu novads un Carnikavas novads. Robežojas dienvidrietumos ar Rīgas pilsētu, dienvidos ar Ropažu, austrumos ar Siguldas un ziemeļos ar Saulkrastu novadu. Ādažu novada ziemeļrietumu mala pieguļ Baltijas jūras Rīgas līcim, tā teritorija atrodas abos Gaujas krastos. Novada centrs atrodas Ādažos.

Teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadu veido Ādažu pilsēta, Ādažu pagasts (ar centru Ādažos) un Carnikavas pagasts (ar centru Carnikavā).

Novads ir samērā līdzens. Ādažu pagastā ievērojamākās virsotnes ir Utaiņu kalns, Bākas kalns, Ādažu poligona kurgāni (Franču kurgāns, Kadetu kurgāns, Puskas kurgāns) utt. Carnikavas pagastā izceļas augstas piejūras kāpas — Dižpalvas kāpa, Labošanās virsotne, Lilastes kāpa u.c.

Caur Ādažu novadu plūst Gauja, kas šeit ietek Baltijas jūras Rīgas līcī. Citas lielākās upes novadā ir Langa un Puska, bet ievērojamākās mākslīgās ūdensteces — Gaujas—Baltezera kanāls un Mangaļu Eimurs. Lielāko daļu Carnikavas ciema centru aptver Vecgauja.

Dienvidu Garezers, Dzirnezers, Laveru ezers, Lilastes ezers, Mazlandziņas ezers, Pulksteņezers, Serģis, Ummis, Vidējais Garezers, Ziemeļu Garezers. Ataru ezers, Kadagas ezers, Lielais Baltezers, Lieluikas ezers, Lilastes ezers, Mazais Baltezers, Mazuikas ezers, Vējupe u.c.

Novadā atrodas daudzi purvi — Drāksleja, Dzērves purvs, Jūgu purvs, Briežu purvs, Ķikatpurvs, Lapu purvs u.c.

Dabas aizsardzība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visa novada Rīgas līča piekraste atrodas Piejūras dabas parka teritorijā, Carnikavas pagastā. Ādažu pagastā atrodas aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži", kurā iekļauts dabas liegums Lieluikas un Mazuikas ezers, kā arī dabas liegums Lielā Baltezera salas.

Bukultu (Neuermühlen) pils zīmogs.

Senākais zināmais Ādažu apkārtnes nosaukums ir Aa (senais Gaujas nosaukums), arī ir sastopams nosaukums Ada Flusing. 18. gadsimta Ādažu-Carnikavas draudzes novada kartē parādās latviskais Adaschi zem Bukultu pils un Ādažu muižas nosaukumiem.[3] Carnikava pirmoreiz rakstītajos avotos parādās 1211. gadā, Indriķa Livonijas hronikāSarnikau (lībiešu valodā) un Coywemund jeb Coiwemund ("Gaujas grīva") vācu valodā.

Livonijas krusta karu laikā novada teritorijas bija daļa no Līvu zemēm (piem. Daugavas Līvzeme, Turaidas zeme). Vismaz daļu novada (Carnikavu) pieskaitīja arī Kubeseles pilsnovadam. Lielākā daļa mūsdienu novada teritorijas kopš vismaz 1549. gada bija daļa no Ādažu-Carnikavas draudzes novada. 1566. gadā mūsdienu novada teritoriju iekļāva Rīgas apriņķī. Pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas tika izveidots Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa Ādažu pagasts. Daļa mūsdienu Carnikavas pagasta teritorijas (rietumu daļa līdz Garciemam) līdz 1949. gadam atradās Mangaļu pagastā. 1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.[4]

Sākoties otrreizējai padomju okupācijai, 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagastus 1949. gadā likvidēja. Ādažu ciems ietilpa Saulkrastu (1949—1956) un Rīgas (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā Mangaļu ciema[5] kolhoza «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema[6] un daļu Garkalnes un Vangažu ciema teritorijas.[7] Carnikavas ciems ietilpa Saulkrastu rajonā, 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. 1977. gadā Garkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema un daļu Vangažu ciema teritorijas, bet daļu Garkalnes ciema pievienoja Ādažu ciemam.[8]

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gada 2. aprīlī no Ādažu pagasta atdalīja jaunizveidotā Carnikavas pagasta teritoriju. 2006. gadā Rīgas rajona Ādažu un Carnikavas pagastus reorganizēja par Rīgas rajona Ādažu un Carnikavas novadiem, kuri 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgām pirmā līmeņa pašvaldībām, rajonus likvidējot.[9] 2021. gada 1. jūlijā abus novadus apvienoja — līdzšinējā Ādažu novada teritorija atkal kļuva par Ādažu pagastu, bet Carnikavas novada teritorija — par Carnikavas pagastu. 2022. gadā no Ādažu pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja Ādažu pilsētu, kas kalpo gan kā novada, gan Ādažu pagasta centrs.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19354 750    
19675 295+0.34%
19799 887+5.34%
GadsIedz.±% g.p.
198912 556+2.42%
200012 070−0.36%
201116 738+3.02%
GadsIedz.±% g.p.
202121 026+2.31%
202423 281+3.45%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ādažu novadā kopā iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 ir 22 297
Nr.skaits Nosaukums Statuss Novads (līdz 2021. gadam) Pagasti 1979 1989 2000 2016 2020 2022 2025
1 Ādaži Pilsēta Ādažu novads 3440 4000 4288 6090 6796 7482 7913
2 Carnikava Ciems Carnikavas novads Carnikavas pagasts 1458 3337 3336 3928 4440 4882 5183
3 Kadaga Ciems Ādažu novads Ādažu pagasts 1000 1479 2061 2195 2362 2518
4 Garciems Ciems Carnikavas novads Carnikavas pagasts 169 409 401 864 1321 1468 1577
5 Gauja Ciems Carnikavas novads Carnikavas pagasts 140 136 568 1130 1304 1494
6 Kalngale Ciems Carnikavas novads Carnikavas pagasts 339 483 583 853 1019 1158 1299
7 Baltezers Ciems Ādažu novads Ādažu pagasts 631 516 972 1215 1393 974 1004
8 Garupe Ciems Carnikavas novads Carnikavas pagasts 5 122 459 641 747
9 Stapriņi Ciems Ādažu novads Ādažu pagasts 128 496 516 548 612
10 Garkalne Ciems Ādažu novads Ādažu pagasts 314 378 491 494 536 570
Avoti:[nepieciešama atsauce]

Nacionālais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ādažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[12]
Latvieši (15987)
 
70.2%
Krievi (4212)
 
18.5%
Ukraiņi (604)
 
2.7%
Baltkrievi (446)
 
2.0%
Poļi (289)
 
1.3%
Lietuvieši (141)
 
0.6%
Ebreji (55)
 
0.2%
Igauņi (31)
 
0.1%
Cita un neizvēlēta (994)
 
4.4%
Pamatraksts: Ādažu novada dome

Pašvaldības lēmējvaras funkcijas nodrošina novada iedzīvotāju ievēlēta dome 15 deputātu sastāvā. Kopš 2022. gada domes priekšsēdētāja ir Karīna Miķelsone. Domes darbs tiek organizēts pastāvīgo komiteju un domes sēdēs. Atbilstoši pašvaldības darbības jomām, dome no deputātu vidus ir izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas — Attīstības komiteju, Finanšu komiteju un Izglītības, kultūras, sporta un sociālo komiteju.

Partijas Balsu skaits % Vietas
Latvijas Reģionu apvienība 2701 44,36 6
Latvijas Zemnieku savienība 1472 24,17 4
Jaunā konservatīvā partija 684 11,23 2
Saskaņa 413 6,78 1
Kustība Par!, Jaunā Vienotība 402 6,60 1
Latvijas Zaļā partija 340 5,58 1
Lilastes stacija
Carnikavas stacija

Ādažu novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Vienīgais galvenais autoceļš, kas iet cauri Ādažu novadam ir A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži). Tāpat, novadu šķērso arī reģionālās nozīmes autoceļš — P1 (Rīga—Carnikava—Ādaži).

Novadu šķērso arī dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte, uz kuras Ādažu novada teritorijā atrodas divas dzelzceļa stacijas — Carnikava un Lilaste un trīs dzelzceļa pieturas — Garciems, Garupe, Gauja.

Ādažu novadā plaši izplatītu sportisko aktivitāšu lokā ir futbols, basketbols, florbols, hokejs, ūdenssports, riteņbraukšana, BMX un citi.

  • Saulkrastu, Ādažu un Carnikavas FBK SĀC (florbols)
  • Futbola Alianse (futbols)
  • BK Ādaži/Carnikava (basketbols)
  • BK Ādaži/Daily (basketbols)

Ievērojami novadnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. Ādaži. Pagātnes dialogs ar Pagatni. Ādaži: Ādažu novada dome 2019. 14-15lpp
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Latvijas PSR mazā enciklopēdija
  6. Latvijas PSR mazā enciklopēdija
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  9. «Ādažu novada pašvaldības nolikums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. martā. Skatīts: 2009. gada 26. janvārī.
  10. OSP
  11. «Ādaži.lv. Novada raksturojums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. decembrī. Skatīts: 2021. gada 26. decembrī.
  12. «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 18.11.2023.
  13. «Dzintars Dreibergs | Ādaži». www.adazunovads.lv (latviešu). Skatīts: 2025-11-06.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]