Ādažu novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ādažu novads (2006—2021).
Ādažu novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
![]() | ||||||
![]() | ||||||
|
||||||
Centrs: | Ādaži | |||||
Kopējā platība:[1] | 243,3 km2 | |||||
• Sauszeme: | 224,9 km2 | |||||
• Ūdens: | 18,4 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 23 281 | |||||
Blīvums (2024): | 103,5 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs (2022 - pašlaik): | Karīna Miķelsone (LRA) | |||||
Teritoriālās vienības: |
Ādaži Ādažu pagasts Carnikavas pagasts | |||||
Mājaslapa: | adazunovads | |||||
![]() |
Ādažu novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots Ādažu novads un Carnikavas novads. Robežojas dienvidrietumos ar Rīgas pilsētu, dienvidos ar Ropažu, austrumos ar Siguldas un ziemeļos ar Saulkrastu novadu. Ādažu novada ziemeļrietumu mala pieguļ Baltijas jūras Rīgas līcim, tā teritorija atrodas abos Gaujas krastos. Novada centrs atrodas Ādažos.
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novadu veido Ādažu pilsēta, Ādažu pagasts un Carnikavas pagasts.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Caur Ādažu novadu plūst Gauja, kas šeit ietek Baltijas jūras Rīgas līcī. Citas lielākās upes novadā ir Langa un Puska, bet ievērojamākās mākslīgās ūdensteces — Gaujas—Baltezera kanāls un Mangaļu Eimurs.
Ūdenstilpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senākais zināmais Ādažu nosaukums ir Aa (senais Gaujas nosaukums), arī ir sastopams nosaukums Ada Flusing. Etnogrāfs Johans Kristofs Broce 1786. gadā zīmējot Neuermühlen draudzes novada karti jau sāka rakstīt Ahdaischi iepretim Neuermühlen pils nosaukumam un Aahof muižas vārdam. Tolaik, Aahof muiža tika dēvēta par Ādažu muižu.[3]
Lielākā daļa novada teritorijas kopš vismaz 1549. gada bija daļa Ādažu-Carnikavas draudzes novada. 1566. gadā mūsdienu novada teritoriju iekļāva Rīgas apriņķī. Pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas tika izveidots Rīgas apriņķa Ādažu pagasts. Daļa mūsdienu Carnikavas pagasta teritorijas līdz 1949. gadam atradās Mangaļu pagastā. 1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.[4]
Sākoties otrreizējai padomju okupācijai, 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagastus 1949. gadā likvidēja. Ādažu ciems ietilpa Saulkrastu (1949—1956) un Rīgas (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā Mangaļu ciema[5] kolhoza «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema[6] un daļu Garkalnes un Vangažu ciema teritorijas.[7]
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gada 2. aprīlī no Ādažu pagasta atdalīja jaunizveidotā Carnikavas pagasta teritoriju. 2006. gadā Rīgas rajona Ādažu un Carnikavas pagastus reorganizēja par Ādažu un Carnikavas novadiem, kuri 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgām pirmā līmeņa pašvaldībām.[8] 2021. gada 1. jūlijā abus novadus apvienoja — līdzšinējā Ādažu novada teritorija atkal kļuva par Ādažu pagastu, bet Carnikavas novada teritorija — par Carnikavas pagastu. 2022. gadā no Ādažu pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja Ādažu pilsētu.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[9]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ādažu pagasts (11): Alderi, Āņi, Atari, Baltezers, Birznieki, Divezeri, Eimuri, Garkalne, Kadaga, Stapriņi, Iļķene.
- Carnikavas pagasts (11): Carnikava, Eimuri, Garciems, Garupe, Gauja, Kalngale, Laveri, Lilaste, Mežciems, Mežgarciems, Siguļi.[10]
Nr.skaits | Nosaukums | Statuss | Novads (līdz 2021. gadam) | Pagasti | 1979 | 1989 | 2000 | 2016 | 2020 | 2022 | 2025 | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Ādaži | Pilsēta | Ādažu novads | — | 3440 | 4000 | 4288 | 6090 | 6796 | 7482 | 7913 | ||
2 | Carnikava | Ciems | Carnikavas novads | Carnikavas pagasts | 1458 | 3337 | 3336 | 3928 | 4440 | 4882 | 5183 | ||
3 | Kadaga | Ciems | Ādažu novads | Ādažu pagasts | 1000 | 1479 | 2061 | 2195 | 2362 | 2518 | |||
4 | Garciems | Ciems | Carnikavas novads | Carnikavas pagasts | 169 | 409 | 401 | 864 | 1321 | 1468 | 1577 | ||
5 | Gauja | Ciems | Carnikavas novads | Carnikavas pagasts | 140 | 136 | 568 | 1130 | 1304 | 1494 | |||
6 | Kalngale | Ciems | Carnikavas novads | Carnikavas pagasts | 339 | 483 | 583 | 853 | 1019 | 1158 | 1299 | ||
7 | Baltezers | Ciems | Ādažu novads | Ādažu pagasts | 631 | 516 | 972 | 1215 | 1393 | 974 | 1004 | ||
8 | Garupe | Ciems | Carnikavas novads | Carnikavas pagasts | 5 | 122 | 459 | 641 | 747 | ||||
9 | Stapriņi | Ciems | Ādažu novads | Ādažu pagasts | 128 | 496 | 516 | 548 | 612 | ||||
10 | Garkalne | Ciems | Ādažu novads | Ādažu pagasts | 314 | 378 | 491 | 494 | 536 | 570 | |||
Avoti:[nepieciešama atsauce] |
Nacionālais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašvaldības lēmējvaras funkcijas nodrošina novada iedzīvotāju ievēlēta dome 15 deputātu sastāvā. Kopš 2022. gada domes priekšsēdētāja ir Karīna Miķelsone. Domes darbs tiek organizēts pastāvīgo komiteju un domes sēdēs. Atbilstoši pašvaldības darbības jomām, dome no deputātu vidus ir izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas — Attīstības komiteju, Finanšu komiteju un Izglītības, kultūras, sporta un sociālo komiteju.
Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
---|---|---|---|
Latvijas Reģionu apvienība | 2701 | 44,36 | 6 |
Latvijas Zemnieku savienība | 1472 | 24,17 | 4 |
Jaunā konservatīvā partija | 684 | 11,23 | 2 |
Saskaņa | 413 | 6,78 | 1 |
Kustība Par!, Jaunā Vienotība | 402 | 6,60 | 1 |
Latvijas Zaļā partija | 340 | 5,58 | 1 |
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ādažu novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Vienīgais galvenais autoceļš, kas iet cauri Ādažu novadam ir A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži). Tāpat, novadu šķērso arī reģionālās nozīmes autoceļš — P1 (Rīga—Carnikava—Ādaži).
Novadu šķērso arī dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte, uz kuras Ādažu novada teritorijā atrodas divas dzelzceļa stacijas — Carnikava un Lilaste.
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ernsts Reinholds fon Mengdens (1726—1798), vācbaltiešu aristokrāts, Krievijas Impērijas virskambarkungs, landrāts, valsts padomnieks, dzimtskungs
- Johans Frīdrihs Šillings (1765—1859), vācbaltiešu izcelsmes Vācijas būvmeistars
- Reinholds Bernhards (1879—1937), tālbraucējs kapteinis, hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, Polinēzijas ģeogrāfs, antropologs
- Fēlikss Cielēns (1888—1964), jurists, politiķis, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks
- Jēkabs Prīmanis (1892—1971), kara ārsts, antropologs, eiģēniķis
- Jēkabs Dzenis (1893—1979), virsnieks
- Bruno Jirgensons (1904—1982), bioķīmiķis
- Arnolds Jirgensons (1906—2004), inženieris, ķīmiķis
- Ārijs Ūdris (1956), ekonomists, politiķis
- Sandra Sondore Kukule (1971), juriste, politiķe
- Māris Sprindžuks (1971), agronoms, politiķis
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Ādaži. Pagātnes dialogs ar Pagatni. Ādaži: Ādažu novada dome 2019. 14-15lpp
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Ādažu novada pašvaldības nolikums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. martā. Skatīts: 2009. gada 26. janvārī.
- ↑ OSP
- ↑ Ādaži.lv. Novada raksturojums[novecojusi saite]
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 18.11.2023.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|