Ādažu novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ādažu novads (2006—2021).
| Ādažu novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Centrs: | Ādaži | |||||
| Kopējā platība:[1] | 243,3 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 224,9 km2 | |||||
| • Ūdens: | 18,4 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 23 608 | |||||
| Blīvums (2025): | 105,0 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2021. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs (2022 - pašlaik): | Karīna Miķelsone (LRA) | |||||
| Teritoriālās vienības: |
Ādaži Ādažu pagasts Carnikavas pagasts | |||||
| Mājaslapa: | adazunovads | |||||
Ādažu novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots Ādažu novads un Carnikavas novads. Robežojas dienvidrietumos ar Rīgas pilsētu, dienvidos ar Ropažu, austrumos ar Siguldas un ziemeļos ar Saulkrastu novadu. Ādažu novada ziemeļrietumu mala pieguļ Baltijas jūras Rīgas līcim, tā teritorija atrodas abos Gaujas krastos. Novada centrs atrodas Ādažos.
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novadu veido Ādažu pilsēta, Ādažu pagasts (ar centru Ādažos) un Carnikavas pagasts (ar centru Carnikavā).
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reljefa formas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novads ir samērā līdzens. Ādažu pagastā ievērojamākās virsotnes ir Utaiņu kalns, Bākas kalns, Ādažu poligona kurgāni (Franču kurgāns, Kadetu kurgāns, Puskas kurgāns) utt. Carnikavas pagastā izceļas augstas piejūras kāpas — Dižpalvas kāpa, Labošanās virsotne, Lilastes kāpa u.c.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Caur Ādažu novadu plūst Gauja, kas šeit ietek Baltijas jūras Rīgas līcī. Citas lielākās upes novadā ir Langa un Puska, bet ievērojamākās mākslīgās ūdensteces — Gaujas—Baltezera kanāls un Mangaļu Eimurs. Lielāko daļu Carnikavas ciema centru aptver Vecgauja.
Ūdenstilpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidu Garezers, Dzirnezers, Laveru ezers, Lilastes ezers, Mazlandziņas ezers, Pulksteņezers, Serģis, Ummis, Vidējais Garezers, Ziemeļu Garezers. Ataru ezers, Kadagas ezers, Lielais Baltezers, Lieluikas ezers, Lilastes ezers, Mazais Baltezers, Mazuikas ezers, Vējupe u.c.
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novadā atrodas daudzi purvi — Drāksleja, Dzērves purvs, Jūgu purvs, Briežu purvs, Ķikatpurvs, Lapu purvs u.c.
Dabas aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visa novada Rīgas līča piekraste atrodas Piejūras dabas parka teritorijā, Carnikavas pagastā. Ādažu pagastā atrodas aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži", kurā iekļauts dabas liegums Lieluikas un Mazuikas ezers, kā arī dabas liegums Lielā Baltezera salas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senākais zināmais Ādažu apkārtnes nosaukums ir Aa (senais Gaujas nosaukums), arī ir sastopams nosaukums Ada Flusing. 18. gadsimta Ādažu-Carnikavas draudzes novada kartē parādās latviskais Adaschi zem Bukultu pils un Ādažu muižas nosaukumiem.[3] Carnikava pirmoreiz rakstītajos avotos parādās 1211. gadā, Indriķa Livonijas hronikā kā Sarnikau (lībiešu valodā) un Coywemund jeb Coiwemund ("Gaujas grīva") vācu valodā.
Livonijas krusta karu laikā novada teritorijas bija daļa no Līvu zemēm (piem. Daugavas Līvzeme, Turaidas zeme). Vismaz daļu novada (Carnikavu) pieskaitīja arī Kubeseles pilsnovadam. Lielākā daļa mūsdienu novada teritorijas kopš vismaz 1549. gada bija daļa no Ādažu-Carnikavas draudzes novada. 1566. gadā mūsdienu novada teritoriju iekļāva Rīgas apriņķī. Pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas tika izveidots Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa Ādažu pagasts. Daļa mūsdienu Carnikavas pagasta teritorijas (rietumu daļa līdz Garciemam) līdz 1949. gadam atradās Mangaļu pagastā. 1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.[4]
Sākoties otrreizējai padomju okupācijai, 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagastus 1949. gadā likvidēja. Ādažu ciems ietilpa Saulkrastu (1949—1956) un Rīgas (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā Mangaļu ciema[5] kolhoza «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema[6] un daļu Garkalnes un Vangažu ciema teritorijas.[7] Carnikavas ciems ietilpa Saulkrastu rajonā, 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. 1977. gadā Garkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema un daļu Vangažu ciema teritorijas, bet daļu Garkalnes ciema pievienoja Ādažu ciemam.[8]
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gada 2. aprīlī no Ādažu pagasta atdalīja jaunizveidotā Carnikavas pagasta teritoriju. 2006. gadā Rīgas rajona Ādažu un Carnikavas pagastus reorganizēja par Rīgas rajona Ādažu un Carnikavas novadiem, kuri 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgām pirmā līmeņa pašvaldībām, rajonus likvidējot.[9] 2021. gada 1. jūlijā abus novadus apvienoja — līdzšinējā Ādažu novada teritorija atkal kļuva par Ādažu pagastu, bet Carnikavas novada teritorija — par Carnikavas pagastu. 2022. gadā no Ādažu pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja Ādažu pilsētu, kas kalpo gan kā novada, gan Ādažu pagasta centrs.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[10]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ādažu pagasts (11): Alderi, Āņi, Atari, Baltezers, Birznieki, Divezeri, Eimuri, Garkalne, Kadaga, Stapriņi, Iļķene.
- Carnikavas pagasts (11): Carnikava, Eimuri, Garciems, Garupe, Gauja, Kalngale, Laveri, Lilaste, Mežciems, Mežgarciems, Siguļi.[11]
| Nr.skaits | Nosaukums | Statuss | Novads (līdz 2021. gadam) | Pagasti | 1979 | 1989 | 2000 | 2016 | 2020 | 2022 | 2025 | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Ādaži | Pilsēta | Ādažu novads | — | 3440 | 4000 | 4288 | 6090 | 6796 | 7482 | 7913 | ||
| 2 | Carnikava | Ciems | Carnikavas novads | Carnikavas pagasts | 1458 | 3337 | 3336 | 3928 | 4440 | 4882 | 5183 | ||
| 3 | Kadaga | Ciems | Ādažu novads | Ādažu pagasts | 1000 | 1479 | 2061 | 2195 | 2362 | 2518 | |||
| 4 | Garciems | Ciems | Carnikavas novads | Carnikavas pagasts | 169 | 409 | 401 | 864 | 1321 | 1468 | 1577 | ||
| 5 | Gauja | Ciems | Carnikavas novads | Carnikavas pagasts | 140 | 136 | 568 | 1130 | 1304 | 1494 | |||
| 6 | Kalngale | Ciems | Carnikavas novads | Carnikavas pagasts | 339 | 483 | 583 | 853 | 1019 | 1158 | 1299 | ||
| 7 | Baltezers | Ciems | Ādažu novads | Ādažu pagasts | 631 | 516 | 972 | 1215 | 1393 | 974 | 1004 | ||
| 8 | Garupe | Ciems | Carnikavas novads | Carnikavas pagasts | 5 | 122 | 459 | 641 | 747 | ||||
| 9 | Stapriņi | Ciems | Ādažu novads | Ādažu pagasts | 128 | 496 | 516 | 548 | 612 | ||||
| 10 | Garkalne | Ciems | Ādažu novads | Ādažu pagasts | 314 | 378 | 491 | 494 | 536 | 570 | |||
| Avoti:[nepieciešama atsauce] | |||||||||||||
Nacionālais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašvaldības lēmējvaras funkcijas nodrošina novada iedzīvotāju ievēlēta dome 15 deputātu sastāvā. Kopš 2022. gada domes priekšsēdētāja ir Karīna Miķelsone. Domes darbs tiek organizēts pastāvīgo komiteju un domes sēdēs. Atbilstoši pašvaldības darbības jomām, dome no deputātu vidus ir izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas — Attīstības komiteju, Finanšu komiteju un Izglītības, kultūras, sporta un sociālo komiteju.
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Latvijas Reģionu apvienība | 2701 | 44,36 | 6 |
| Latvijas Zemnieku savienība | 1472 | 24,17 | 4 |
| Jaunā konservatīvā partija | 684 | 11,23 | 2 |
| Saskaņa | 413 | 6,78 | 1 |
| Kustība Par!, Jaunā Vienotība | 402 | 6,60 | 1 |
| Latvijas Zaļā partija | 340 | 5,58 | 1 |
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ādažu novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Vienīgais galvenais autoceļš, kas iet cauri Ādažu novadam ir A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži). Tāpat, novadu šķērso arī reģionālās nozīmes autoceļš — P1 (Rīga—Carnikava—Ādaži).
Novadu šķērso arī dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte, uz kuras Ādažu novada teritorijā atrodas divas dzelzceļa stacijas — Carnikava un Lilaste un trīs dzelzceļa pieturas — Garciems, Garupe, Gauja.
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Ādažu novadā plaši izplatītu sportisko aktivitāšu lokā ir futbols, basketbols, florbols, hokejs, ūdenssports, riteņbraukšana, BMX un citi.
Sporta komandas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Saulkrastu, Ādažu un Carnikavas FBK SĀC (florbols)
- Futbola Alianse (futbols)
- FK Ādaži
- MFKA Carnikava
- FK Carnikava
- BK Ādaži/Carnikava (basketbols)
- BK Ādaži/Daily (basketbols)
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ernsts Reinholds fon Mengdens (1726—1798), vācbaltiešu aristokrāts, Krievijas Impērijas virskambarkungs, landrāts, valsts padomnieks, dzimtskungs
- Johans Frīdrihs Šillings (1765—1859), vācbaltiešu izcelsmes Vācijas būvmeistars
- Reinholds Bernhards (1879—1937), tālbraucējs kapteinis, hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, Polinēzijas ģeogrāfs, antropologs
- Fēlikss Cielēns (1888—1964), jurists, politiķis, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks
- Jēkabs Prīmanis (1892—1971), kara ārsts, antropologs, eiģēniķis
- Jēkabs Dzenis (1893—1979), virsnieks
- Bruno Jirgensons (1904—1982), bioķīmiķis
- Arnolds Jirgensons (1906—2004), inženieris, ķīmiķis
- Ārijs Ūdris (1956), ekonomists, politiķis
- Sandra Sondore Kukule (1971), juriste, politiķe
- Māris Sprindžuks (1971), agronoms, politiķis
- Dzintars Dreibergs (1981), latviešu kino režisors (dzīvo un vasaras pavadījis Garupē)[13]
- Toms Skujiņš (1991), Latvijas riteņbraucējs (dzīvojis Carnikavā)
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Ādaži. Pagātnes dialogs ar Pagatni. Ādaži: Ādažu novada dome 2019. 14-15lpp
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Ādažu novada pašvaldības nolikums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. martā. Skatīts: 2009. gada 26. janvārī.
- ↑ OSP
- ↑ «Ādaži.lv. Novada raksturojums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. decembrī. Skatīts: 2021. gada 26. decembrī.
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 18.11.2023.
- ↑ «Dzintars Dreibergs | Ādaži». www.adazunovads.lv (latviešu). Skatīts: 2025-11-06.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
