Aleksandra tirgus
Aleksandra tirgus bija tirgus vieta Rīgā, laukumā pirms tagadējā Brīvības un Tallinas ielas krustojuma, kur tagad atrodas Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca. Oficiāli tirgu izveidoja 1876. gada 1. jūlijā, un tas šai vietā atradās līdz 1902. gada rudenim.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
19. gadsimtā vietā, kur no Aleksandra (tagadējās Brīvības) ielas atzarojās Cēsu iela, līdz pat Rēveles (tagad Tallinas) ielai pletās plašs, vēl neapbūvēts laukums. Tā vidū atradās dziļa aka, no kuras pa garu koka cauruli ar rokām darbināmu sūkni jeb pumpi sūknēja labu dzeramo ūdeni gan ceļinieki, kas devās uz Rīgu, gan apkārtējie priekšpilsētas iedzīvotāji. Vēl 19. gadsimta pirmajā pusē Lielais pumpis tika uzskatīts par priekšpilsētas vistālāko punktu. Drīzumā šeit izveidojās ierasta, bet neatļauta tirdzniecības vieta. Izdevīga tā bija gan uz Rīgu atbraukušajiem zemniekiem ar pārtikas produktiem pārdošanai, kam nevajadzēja maksāt lielu tirgus nodokli, gan arī priekšpilsētas iedzīvotājiem, kam citādi bija jāmēro ceļš uz Daugavmalu, kur tobrīd atradās Rīgas galvenais tirgus.
1873. gadā iedzīvotāji iesniedza pilsētas rātei kolektīvu lūgumu ierīkot pastāvīgu pārtikas preču tirgu jau tradicionālā tirgus vietā pie Lielā pumpja. 1876. gadā tirgu atklāja un nosauca par Aleksandra pēc blakus esošās Aleksandra ielas. 19. gadsimta beigās katru dienu tirgū savas preces piedāvāja no 400 līdz 800 tirgotāju, svētdienās to skaits pārsniedza 900. Tas bieži apgrūtināja satiksmi, tādēļ 1897. gadā pieņēma lēmumu tirgu pārcelt uz pilsētai piederošu neapbūvētu lauku pie Aleksandra (tagadējā Brīvības) un Matīsa ielas krustojuma (kur mūsdienās atrodas Vidzemes tirgus).
1903. gadā Aleksandra tirgus vietā uzsāka Rīgas Jaunās Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskās baznīcas celtniecību.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Andris Caune. Rīgas Vidzemes priekšpilsēta pirms 100 gadiem. — Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2014. — 108.lpp. ISBN 978-9984-824-34-5
| ||||||||||