Vidzemes tirgus

Vikipēdijas lapa
Vidzemes tirgus ieeja no Matīsa ielas (2013).

Vidzemes tirgus, neoficiāli dēvēts arī par Matīsa tirgu, ir viens no Rīgas tirgiem, kas izveidots 1902. gada rudenī pie Brīvības un Matīsa ielas krustojuma.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemes (Aleksandra) tirgus gaļas paviljons (pa kreisi) un pārvaldes ēka (pēc 1902).

Senākais Vidzemes priekšpilsētas tirgus bija Aleksandra tirgus, kas atradās pie Tallinas ielas krustojuma, kur tagad atrodas Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca.[1]

1902. gada 15. oktobrī tagadējā Vidzemes tirgū atklāja Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga projektētos mūra paviljonus gaļas un citu produktu tirdzniecībai, kā arī pārvaldes ēku tirgus laukuma centrā. Bija atļauta arī tirgošanās no vezumiem. Vieta esot bijusi slavena ar piena produktiem, it īpaši sviestu.

1924. gadā to pārdēvēja par Vidzemes tirgu, 1929. gadā uzcēla atsevišķu paviljonu siļķēm. 1938. gadā uzcēla īres namu Brīvības un Matīsa ielas stūrī, kura pagrabu tirgus izmantoja ledus kamerām, bet pirmo stāvu dažādiem tirgus pakalpojumiem. Pagalma pusē iekārtoja 31 apkurināmus stendus augļiem un puķēm, ka arī publiskās tualetes pie Brīvības ielas ieejas, nojauca veco pārvaldes ēku laukuma centrā.

Latvijas PSR laikā to pārdēvēja par Vidzemes kolhozu tirgu, 1986. gadā 57 tirgošanās vietas bija iznomātas 21 kolhozam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 2007. gada novembrī aizdegās Vidzemes tirgus gaļas paviljons. 2009. gadā tirgū notika Mākslas dienas ar izstādēm un priekšnesumiem. 2017. gadā gaļas paviljona lietošanu aizliedza, 2018. gadā notika tērauda kolonnu korodējušo pamatņu pēdu atjaunošana un ārējo ķieģeļu mūra sienu bojājumu novēršana. 2018. gadā Vidzemes tirgu pievienoja Rīgas domes kapitālsabiedrībai SIA “Rīgas Centrāltirgus”. 2021. gada rudenī tirgu kā mājvietu izvēlējās jaunā teātra festivāls “Homo Novus”.[2]

2022. gadā Rīgas dome pēc vairāku gadu ilgiem mēģinājumiem atrast tirgus nomnieku nolēma, ka paviljonus attīstīs privātie uzņēmumi, bet laukumu – pašvaldība.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Andris Caune. Rīgas Vidzemes priekšpilsēta pirms 100 gadiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2014. — 108. lpp. ISBN 978-9984-824-34-5
  2. Matīsa jeb Vidzemes tirgus. Kas ar to noticis, notiek un varētu notikt Mārtiņš Eņģelis 2022. gada 22. janvārī
  3. Rīgas vēsturisko Vidzemes tirgu plānots attīstīt pa daļām lsm.lv 2022. gada 2. septembrī