Brīvības iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Brīvības iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Brīvības iela
Brīvības iela
Ielas novietojums Rīgā
Riga Brivibas iela karte.png
Brīvības bulvāris, Brīvības iela un Brīvības gatve
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Centra rajons
Vidzemes priekšpilsēta
Apkaime Centrs, Brasa, Grīziņkalns
Teika, Jugla, Berģi, Bukulti
Garums 12 071 m
Vēsturiskie
nosaukumi
Lielā Smilšu iela
Aleksandra iela
Lielā Aleksandra iela
Ļeņina iela
Joslu skaits 4-6
Segums asfalts
Celtnes Brīvības piemineklis
Reval Hotel Latvija
Sabiedriskais transports
Autobuss 1., 3., 6., 9., 14., 16., 19., 21., 28., 29., 40., 48., 50.,
Trolejbuss 1. 12. 13. 14. 16. 17.
Tramvajs 1. 3. 6.
Mikroautobuss 203., 204., 206., 216., 236., 246., 271.
Cits Nakts autobuss N1
Brīvības iela Vikikrātuvē

Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, tās garums ir vairāk nekā 12 km. Brīvības iela iet cauri Centra rajonam un Vidzemes priekšpilsētai. Tā šķērso šādas Rīgas apkaimes: Centrs, Brasa, Grīziņkalns, Teika, Jugla, Berģi un Bukulti.

Brīvības iela tiek iedalīta trijos posmos. Pirmo posmu, kas atrodas vistuvāk Vecrīgai, sauc par Brīvības bulvāri un tas iet no Brīvības ielas sākuma Raiņa bulvāra Brīvības pieminekļa pakājē līdz Elizabetes ielai (572 m). Otrais ielas posms, kurš ir no Elizabetes ielai līdz Gaisa tiltam (3049 m), tiek dēvēts par Brīvības ielu. Trešais posms no Gaisa tilta līdz pat Rīgas pilsētas robežai (8450 m) tiek dēvēts par Brīvības gatvi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvības ielas pirmsākumi ir meklējami Vecrīgā, kur Brīvības ielas posmu veido bijušās Kaļķu un Svērtuves ielas. Kaļķu iela sākotnēji bija daļa no tagadējās Šķūņu ielas. Kaļķu ielas nosaukums parādījās 15. gadsimtā (Kalkstrate — lejasvācu valodā 1404, Pl. Cementilatīņu val., 1407). Līdz 16. gadsimtam Kaļķu iela gāja no Rātslaukuma līdz Rīgas upei (tagadējai Kalēju ielai) un pretējā upes krastā atradās kaļķu ceplis. 17. gadsimtā iela tika pagarināta līdz tagadējam Pilsētas kanālam.

Kaļķu ielas turpinājums aiz Rātslaukuma līdz Daugavai bija Svērtuves iela. Senākais tās nosaukums — Šāļu vārtu iela (Schalportenstrate 1413, Schalstrate 1506 — lejasvācu valodā), domājams cēlies no vārda Waagschale svaru kauss vācu valodā.

Brīvības ielas pirmsākumi bijušajās priekšpilsētu teritorijās ir saistīti ar seno tirdzniecības ceļu uz Vidzemi un Pleskavu, kurš 13. līdz 16. gadsimtā beidzās pie Smilšu ielas Vecrīgā. 16. gadsimta beigās izbūvējot jaunos nocietinājumus — zemes vaļņus, galvenos pilsētas vārtus pārvietoja Kaļķu ielas galā (pie tagadējā Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra).

Rīgas priekšpilsētas centrālā iela pēc 1754. gada zīmētā plāna bija Lielā Smilšu iela, ko sauca arī par Lielo Smilšu ceļu. Tā sākās no pilsētas nocietinājumiem un sniedzās līdz Lielajai Kalēju ielai (tagad Ģertrūdes iela) un beidzās pie Raunas vārtiem. Pēc 1815. gada, kad pārplānoja 1812. gadā nodedzināto priekšpilsētu, paplašināja Esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija. Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā no Elizabetes ielas līdz Gaisa tiltam. 1818. gadā ielas galā atklāja Triumfa arku, ko nosauca par Aleksandra vārtiem un pēc tam arī ielu pārdēvēja par Aleksandra ielu, kas 19. gadsimta pirmajā pusē bija vistālāk apbūvētā iela. Pēc vaļņu nojaukšanas 1859. gadā, Aleksandra ielu pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā nosauca par Lielo Aleksandra ielu. Laika posmā no 1870. līdz 1876. gadam Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri.

20. gadsimta sākumā Lielo Aleksandra ielu sauca par Aleksandra ielu. 1923. gadā to pārdēvēja par Brīvības ielu, Aleksandra bulvāri par Brīvības bulvāri, bet Pēterburgas šoseju (no Gaisa tilta līdz Juglai) Rīgas ārpilsētas novadā par Vidzemes šoseju. 1935. gadā Vidzemes šoseju (līdz pilsētas administratīvajai robežai) pārdēvēja par Brīvības gatvi. Pēc Padomju Savienības okupācijas 1950. gadā Svērtuves un Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi apvienoja vienā maģistrālē un nosauca par Ļeņina ielu.[1]

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ļeņina ielai tika atdots Brīvības ielas nosaukums, vienlaikus atdalot Kaļķu ielu, bet saglabājot vienoto numerāciju, kas Brīvības bulvārim sākas ar 19. un 30. numuriem nepāra un pāra pusēs.

Brīvības gatve pie tirdzniecības centra "Alfa" Teikā
Brīvības iela starp Cēsu un Pērnavas ielām 2011. gada 8. janvārī
Brīvības gatve Juglā (2006. gads)
Brīvības gatve Juglā (2015. gads)
Brīvības gatve netālu no Rīgas robežas Berģos

Senu attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvības un Elizabetes ielu stūris Rīgā 1939.jpg

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 428. un 429. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]