Ar "filozofiskām alegorijām" sinkrētists Filons centās samērīt, harmonizētToru ar grieķu filosofiju, arī apvienot jūdaistu ekseģēzi ar stoicismu. Apgalvots, ka Filona alegoriskā svēto rakstu un Logosa skaidrošana bijusi nozīmīga vairākiem agrīno kristiešu apoloģētiem, bet Rabīniskais jūdaisms Filonu praktiski nepiemin. Filozofs bija pārliecināts, ka burtiski Mozus grāmatu skaidrojumi ierobežotu cilvēces saprašanu par Dievu, jo Tora esot pārāk sarežģīta un brīnumaina.[1]
Svētais Džeroms rakstījis, ka Filons cēlies no priesteru ģimenēm (de genere sacerdotum).[2][3][4] Dzimšanas un miršanas datus nav iespējams precizēt, bet zināms, ka 40. gadā gados vecais Filons piedalījās Aleksandrijas ebreju delegācijā uz Romu pie imperatora Kaligula sakarā ar nesaskaņām starp Aleksandrijas ebreju un grieķu kopienām. Josefs Flāvijs un citi apraksta šos notikumus.[5][6][3][7]Josefs Flāvijs rakstījis, ka Aleksandrijas ebreji vajāti, jo atteicās godināt un dievināt Romas imperatoru.[8][9]
Filona raksti saglabājušies pārsvarā grieķu valodā,[10] ar atsaucēm uz Septuaginta.[11][12] Filons apvienojis Platonu un Mozu vienā filozofoskā sistēmā[13] un rakstījis, ka Dievs radījis un valda ar starpniekiem kā Logosu un demiurgu. Apgalvots, ka Filons bijis pirmais filozofs, kurš saistījis Platonaduālismu ar Dieva, Radītāja prātu. Ar atsaucēm uz Pitagoranumeroloģiju, Filons skaidrojis reliģisko nozīmi svētos rakstos pieminētos ciparos (piemēram, septiņi un desmit).[14]
«Index of Philosophical Writings» (PDF). Documenta Catholica Omnia (Greek). [Online Greek text of Volumes 1-7 above. Under "Graecum - Greco - Greek" section]
