Aleksandru Joans Kuza

**Aleksandru Joans Kuza**
*Alexandru Ioan Cuza*
Aleksandru Joans Kuza; Alexandru Ioan Cuza
Moldāvijas hospodars
	1859. gada 5. janvārī — 1862. gada 5. februārī
Priekštecis	Grigore Aleksandru Gika
Pēctecis	-
Valahijas hospodars
	1859. gada 24. janvārī — 1862. gada 5. februārī
Priekštecis	Barbu Štirbejs
Pēctecis	-
Rumānijas valdnieks
	1862. gada 5. februārī — 1866. gada 22. februārī
Priekštecis	-
Pēctecis	Karols I
Dzimis	1820. gada 20. martā; Birlada, Moldāvijas kņaziste; (Vaslujas žudecs, Rumānija)
Miris	1873. gada 15. maijā (53 gadu vecumā); Heidelberga, Vācijas impērija; (Bādene-Virtemberga, Vācija)
Apglabāts	Trīs Svēto Hierarhu baznīca, Jasi, Rumānija
Dzīvesbiedre	Elena Kuza, dzimusi Roseti
Bērni	Saša (ārlaulības); Dimitrie (ārlaulības);
Dinastija	Kuzu dinastija
Tēvs	Joans Kuza
Māte	Sultana Kuza, dzimusi Kozadini
Paraksts

Aleksandru Joans Kuza (rumāņu: Alexandru Ioan Cuza, dzimis 1820. gada 20. martā, miris 1873. gada 15. maijā) bija pirmais apvienotās Rumānijas valdnieks (domnitor) no 1862. līdz 1866. gadam.

Dzimis isparaviņika un fanariotes ģimenē. Studēja Parīzē, Pāvijā un Boloņā. Piedalījās neveiksmīgajā 1848. gada revolūcijā Moldāvijā, par ko tika arestēts un ieslodzīts. 1858. gadā kļuva par Moldāvijas kara ministru. 1859. gadā tika ievēlēts par Valahijas un Moldāvijas hospodaru, apvienojot personālūnijā abas kņazistes.

Valdīšanas laikā kopā ar valdības vadītāju Mihailu Kogelničjanu veica radikālas reformas, modernizējot Rumānijas valsti. Tika sekularizēti pareizticīgās baznīcas zemes īpašumi, veikta valsts pārvaldes reforma, pieņemts civil- un kriminālkodekss, veikta izglītības reforma. Tika nodibinātas universitātes Bukarestē un Jasos. Daļēji veiksmīgā zemes reforma, atbrīvojot zemniekus, noskaņoja pret Aleksandru Joanu Kuzu plašus muižnieku slāņus. 1866. gadā Kuza tika piespiests atteikties no varas un pamest valsti.