Aleksandrs Kaidanovskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Kaidanovskis
Александр Кайдановский
Dzimis 1946. gada 23. jūlijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Rostova pie Donas, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1995. gada 3. decembrī (49 gadu vecumā)
Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija
Nodarbošanās aktieris, kinorežisors, scenārists
Darbības gadi 1965–1995

Aleksandrs Kaidanovskis (krievu: Алекса́ндр Леони́дович Кайдано́вский; dzimis 1946. gada 23. jūlijā Rostovā pie Donas, miris 1995. gada 3. decembrī Maskavā) bija padomju un Krievijas aktieris, kinorežisors un scenārists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaidanovskis dzimis 1945. gada 23. jūlijā Rostovā pie Donas inženiera ģimenē. Pēc vecāku šķiršanās 1960. gadā dzīvoja pie mātes, bet no 1962. gada – tēva jaunajā ģimenē.[1]

Kaidanovskis mācījās Dņepropetrovskas metināšanas tehnikumā (1960–1961). Tomēr vēlāk viņš iestājās Rostovas teātra skolā. Pēc teātra skolas beigšanas 1965. gadā devās uz Maskavu. 1969. gadā pabeidza Ščukina teātra skolu. Strādājis vairākos teātros — Vahtangova teātrī (1969—1971), Maskavas mākslas teātrī (МХАТ), teātrī Театр на Малой Бронной.

Kaidanovskis uzsāka filmēties vēl studiju laikā. Kļuva pazīstams ar lomu Ņikitas Mihalkova filmā "Savējais starp svešiem, svešs starp savējiem" (1974). Sekoja citas nozīmīgas lomas tādās filmās kā "Briljanti proletariāta diktatūrai" (1975), Пропавшая экспедиция (1975), Золотая речка (1976), Поворот (1978). 1970. gados Kaidanovskis jau bija kļuvis par Padomju Savienībā slavenu aktieri. Režisors Andrejs Tarkovskis savā filmā "Stalkers" (1979) Kaidanovski uzaicināja tēlot titullomu. Ar šo lomu Kaidanovskis kļuva starptautiski pazīstams. Starp nākamajām filmām bija "Pilota Pirksa tests" (1979), Телохранитель (1979), Рассказ неизвестного человека (1980), Извините, пожалуйста (1982), "Desmit mazi nēģerēni" (1987), Дыхание дьявола (1993, Волшебный охотник (1994).

Kaidanovskis 1984. gadā pabeidza Augstākos scenāristu un režisoru kursus, mācījās Andreja Tarkovska radošajā darbnīcā, kā arī pie citiem režisoriem. Vēlāk Kaidanovskis pats pasniedza režisora mākslu Ščukina teātra skolā (1989) un vadīja scenāristu darbnīcu Augstākos scenāristu un režisoru kursos (1995). Kaidanovskis uzņēmis vairākas filmas pēc saviem scenārijiem – starp tām Простая смерть (1985), Гость (1987), Жена керосинщика (1988). Par filmu Гость 1988. gadā saņēmis ekumēniskās žūrijas balvu Prize of the Ecumenical Jury - Special Mention Lokarno starptautiskajā kinofestivālā. 1992. gadā Kaidanovskim piešķīra Krievijas Federācijas Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. 1994. gadā Kaidanovskis bija Kannu kinofestivāla žūrijas loceklis.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaidanovskis bija precējies četras reizes. Pirmā laulībā ar Irinu Bičkovu (1966—1975) piedzima meita Darja. Otrā sieva bija aktrise Jevgeņija Simonova (1975—1980), ar kuru Kaidanovskis iepazinās filmējoties kopā filmā Пропавшая экспедиция. 1976. gadā piedzima meita Zoja. Trešā sieva bija Lielā teātra balerīna Natālija Sudakova. 1987. gadā piedzima dēls Andrejs, kas arī kļuva par baletdejotāju. 1995. gadā Kaidanovskis aprecējās ar aktrisi un dziedātāju Innu Pivarsu (dzimušu Rīgā 1968. gadā), bet laulība ilga tikai 3 nedēļas — līdz Kaidanovska nāvei.[2]

Kaidanovskis nomira 1995. gada 3. decembrī 49 gadu vecumā no trešā infarkta. Apglabāts Kuncevas kapsētā Maskavā. Viņa daiļradei veltīta režisora E. Cimbala filma Сны Сталкера (1998).[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]