Ņikita Mihalkovs
| Ņikita Mihalkovs Никита Сергеевич Михалков | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1945. gada 21. oktobrī Maskava,  PSRS, tagad  Krievija |
| Nodarbošanās | kinorežisors, aktieris, scenārists, kinoproducents |
| Darbības gadi | 1959 - pašlaik |
| Vecāki |
Sergejs Mihalkovs Natālija Končalovska |
| Brāļi, māsas | Andrejs Končalovskis |
| Dzīvesbiedre |
Anastasija Vertinska (1967–1970) (1 bērns) Tatjana Mihalkova (dz. Šigajeva) (3 bērni) |
Ņikita Mihalkovs (krievu: Ники́та Серге́евич Михалко́в; dzimis 1945. gada 21. oktobrī Maskavā, PSRS) ir padomju / krievu kinorežisors, aktieris, scenārists un kinoproducents.
1984. gadā Mihalkovam piešķirts KPFSR Tautas skatuves mākslinieka nosaukums. Mihalkova režisētā filma "Saules nogurdinātie" (1994) saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā Labākā filma svešvalodā. No 1998. gada Krievijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs.
Satura rādītājs
Ģimene, izcelšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1945. gada 21. oktobrī Maskavā padomju literātu ģimenē. Viņa tēvs bija bērnu rakstnieks Sergejs Mihalkovs (1913-2009), kurš bija gan Padomju Savienības himnas, gan Krievijas himnas vārdu autors (dažādos valsts vēsturiskajos posmos sarakstījis vārdus vienas melodijas himnai trīs versijās). Māte Natālija Končalovska (1903-1988) bija dzejniece, rakstniece un tulkotāja.[1] Tēvs Sergejs piederēja pie Mihalkovu, Goļicinu, Uhtomsku dzimtām (senas Krievijas muižniecības dzimtas), māte Natālija bija avangarda mākslinieka Pjotra Končalovska meita un slavenā krievu gleznotāja Vasilija Surikova (1848-1916) mazmeita. Ņikitas Mihalkova brālis ir pazīstamais krievu režisors Andrejs Mihalkovs-Končalovskis.
Karjeras sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mihalkovs sāka filmēties kino 14 gadu vecumā. Kļuva plaši pazīstams 18 gadu vecumā pēc filmēšanās vienā no galvenajām lomā Georgija Danelijas filmā "Es soļoju pa Maskavu" (1963). 1963. gadā iestājās B.Ščukina vārdā nosauktajā Teātra institūtā, bet 1966. gadā tika atskaitīts par filmēšanos, kas tajā laikā studentiem nebija atļauta. Pārgāja uz režisoru fakultāti Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā (ВГИК), mācījās pie Mihaila Romma.[1] 1971. gadā pabeidza institūtu, bet tika iesaukts armijā un dienēja flotē, Kamčatkā (1972-1973).[2]
Režisors un aktieris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmo savu filmu "Savējais starp svešiem, svešs starp savējiem" Mihalkovs uzņēma 1974. gadā. Tam sekoja plašu ievērību ieguvušas filmas "Mīlas verdzene" (1976), "Nepabeigts skaņdarbs mehāniskajām klavierēm" (1977), "Pieci vakari" (1979), "Oblomovs" (1979), "Radinieki" (1983), "Bez liecniekiem" (1983). 1987. gadā Mihalkovs uzņēma filmu "Melnās acis" ar itāļu aktieri Marčello Mastrojāni galvenajā lomā.
Mihalkovs piedalījies kā aktieris gan savās, gan citu režisoru filmās filmās. Viņš tēlojis nozīmīgas lomas Andreja Mihalkova-Končalovska filmā "Sibiriāde" (1979), Eldara Rjazanova filmās "Stacija diviem" (1982) un "Cietsirdīgā romance" (1984), kā arī piedalījies Igora Masļeņikova slavenajā TV filmā "Bāskervillu suns" (1981).
Mihalkovs kļuva starptautiski pazīstams jau sākot ar savu otro režisēto filmu "Mīlas verdzene", viņa filmas bieži saņēma balvas dažādos kinofestivālos. Viņa 1991. gadā uzņemtā filma "Urga – mīlestības teritorija" ieguva balvu "Zelta lauva" Venēcijas kinofestivālā, kā arī tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Labākā filma svešvalodā". Līdzīgus panākumus guva arī viņa 2007. gada filma "12" - Venēcijas kinofestivāla balvu un "Oskara" nomināciju.[3][4] Bet līdz šim vislielāko ievērību ieguvusi Mihalkova 1994. gada filma "Saules nogurdinātie", kas apbalvota gan ar Kannu kinofestivāla lielo balvu Grand Prix,[5] gan arī ar Amerikas Kinoakadēmijas balvu "Labākā filma svešvalodā". Izmantojot gūtos panākumus, Mihalkovs nodrošināja līdzekļus jaunam projektam un 1998. gadā uzņēma lielbudžeta filmu "Sibīrijas bārddzinis" (ar Krievijā līdz tam lielāko budžetu). Par šo filmu tās veidotājiem tika piešķirta Krievijas Federācijas valsts prēmija literatūras un mākslas jomā.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Биография Н. Михалкова в «Лентапедии».
- ↑ Никита Михалков: «Я служил на флоте на Тихом океане».
- ↑ «Venēcijas kinofestivāls». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 30. janvārī.
- ↑ «Russian director Mikhalkov's "12" movie nominated for Oscar».
- ↑ «Festival de Cannes: Burnt by the Sun». festival-cannes.com. Skatīts: 2009-08-30.
- ↑ «Указ Президента Российской Федерации от 9 июня 2000 года № 1085 «О присуждении Государственных премий Российской Федерации в области литературы и искусства 1999 года»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. februārī. Skatīts: 2014. gada 30. janvārī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- IMDb profils (angliski)
|
