Aleksandrs Kuzņecovs

Vikipēdijas lapa
Aleksandrs Kuzņecovs
Александр Кузнецов
Aleksandrs Kuzņecovs
Personīgā informācija
Dzimis 1913. gada 23. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1982. gada 1. jūlijā (68 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās šaha problēmists

Aleksandrs Kuzņecovs (krievu: Александр Петрович Кузнецов; dzimis 1913. gada 23. jūlijā, miris 1982. gada 1. jūlijā) bija padomju šaha problēmists.[1]

Pēc nodarbošanās bija Maskavas dekoratīvās dārzsaimniecības tehniķis[2], vēlāk — prečzinis.[1]

Šaha kompozīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1929. gada sastādījis vispirms šaha uzdevumus, vēlāk pievērsies etīdēm. Savu pirmo etīdi publicējis 1930. gadā Ļeņingradas laikrakstā "Krasnaja Gazeta". Publicējis vairāk nekā 300 etīdes un 130 dažādu žanru uzdevumus. Desmit PSRS individuālo čempionātu (1947—1971) un daudzu sastādīšanas konkursu dalībnieks, ieguvis 15 pirmās godalgas, tai skaitā kopā ar F. Bondarenko zelta medaļu 1964. gada olimpiādei veltītā konkursā. 1962. gadā Kuzņecovs izpildīja PSRS sporta meistara normu. No 1966. gada starptautiskais tiesnesis[3] un no 1973. gada starptautiskais meistars šaha kompozīcijā.[4]

Etīdes piemērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrs Kuzņecovs
Šahmati v SSSR, 1938
2. godalga
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Neizšķirts

Etīdes risinājums:

1. Tf4! Tc5+ 2. Tc4 Zd3+ 3. Kc2 Ze1+ 4. Kc3 Txe5 5. Te4! Tc5+ 6. Tc4 Th5! 7. Th4! Tg5 8. Tg4! Neizšķirts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 187. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. Bondarenko, F. (1964). "Aleksandrs Kuzņecovs". Šahs. Etīdistu galerija (Nr.3/1964): 27. lpp.
  3. «Starptautiskie tiesneši šaha kompozīcijā.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 26. decembrī.
  4. «Starptautiskie meistari šaha kompozīcijā.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 26. decembrī.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Р. М. Кофман (сост.). Избранные композиции (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1985. 368. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]