Aleksejs Apīnis
| ||||||||||||||||
Aleksejs Apīnis (dzimis 1926. gada 25. martā, miris 2004. gada 10. decembrī)[1] bija latviešu grāmatniecības vēsturnieks, bibliotēku darbinieks, literatūrvēsturnieks. No 1992. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas filoloģijas goda doktors.[2] Andris Vilks nosaucis Apīni par visu laiku izcilāko Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieku.[1]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis ierēdņa un ārstes ģimenē. 1945. gadā beidzis mācības Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā, pēc tam iestājies Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, 1949. gadā absolvējis tās Klasiskās filoloģijas nodaļu.[2]
1950. gadā sācis strādāt Valsts bibliotēkā (vēlākā Nacionālā bibliotēka), no 1951. līdz 1986. gadam vadījis Reto grāmatu un rokrakstu nodaļu, šajā nodaļā arī strādājis par bibliogrāfu. No 1960. līdz 1988. gadam docējis grāmatniecības vēsturi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē.[2]
Pētījis grāmatniecības un latviešu literatūras sākuma posmu. Viens no ievērojamākajiem darbiem ir 1977. gadā izdotā monogrāfija "Latviešu grāmatniecība".[2]
1969. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu. 1996. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Andris Vilks. «Aleksejs Apīnis 1926. 25.III -2004. 10.XII». diena.lv. Skatīts: 2016. gada 7. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 34. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|