Tika uzskatīts par PSRS vadības liberālākā spārna pārstāvi, vairāk darbodamies pragmatiski, nevis ideoloģiski. No 1965. līdz 1970. gadam centās realizāt pamatā neveiksmīgas ekonomiskās reformas, rosinot uzņēmumu lielāku patstāvību un uz peļņu orientētu darbību.