Aleksejs Troickis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksejs Troickis
Алексе́й Тро́ицкий
Aleksejs Troickis
Personīgā informācija
Dzimis 1866. gada 14. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sanktpēterburga, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1942. gada 14. augustā (76 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ļeņingrada, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)

Aleksejs Troickis (krievu: Алексе́й Алексе́евич Тро́ицкий; dzimis 1866. gada 14. martā, miris 1942. gada 14. augustā) bija krievu šahists (problēmists), mākslinieciskās šaha etīdes pamatlicējs.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1866. gadā Sanktpēterburgā. 1894. gadā beidzis Pēterburgas mežsaimniecības institūtu. Savu pirmo šaha uzdevumu publicējis, vēl students būdams, 1893. gadā, bet pirmo etīdi — 1895. gadā. No 1896. gada līdz 1917. gadam strādājis par mežzini vairākās Krievijas guberņās. Šis bija ražīgākais posms A. Troicka daiļradē, šai laikā viņš sastādīja etīdes, kas padarīja viņu slavenu un nosacīja viņa tālāko daiļrades ceļu. 1910. gadā viņš publicēja rakstu "Šaha etīdes sastādīšanas mākslas galvenie principi". Rakstā uzsvērts, ka etīdēs jāattēlo šaha galvenā iezīme — cīņa starp divām pusēm, un tādēļ melnajiem jādod vislielākās aizsardzības iespējas. Etīdes galvenā ideja cieši jāsaista ar ievada spēli, un etīde kļūs jo vērtīgāka, jo vairāk figūru tajā pārvietosies, un tās beigu pozīcija atšķirsies no sākuma pozīcijas.[2] No 1917. gada līdz 1923. gadam viņš uz laiku pārtrauca etīžu sastādīšanu.

Savas daiļrades noslēguma perioda no 1923. gada līdz 1942. gadam A. Troickis turpināja pilnveidot iepriekš atklātās idejas. No 1923. gada līdz 1934. gadam viņš dzīvoja Penzā, kur bija vietējās avīzes "Trudovaja pravda" šaha nodaļas redaktors. 1934. gadā viņš pārcēlās uz Ļeņingradu, kur dzīvoja līdz savai nāvei. A. Troickis nomira 1942. gadā Ļeņingradas blokādes laikā.

Troicka atstātais mantojums ir aptuveni 800 publicētas šaha kompozīcijas (apmēram 750 etīdes un 50 joku un retrogrādās analīzes uzdevumu).[1]

Etīdes piemērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

№ 1. A. Troickis
Novoje vremja, 1897
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess blt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess klt45.svg
Chess qlt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Uzvara
№ 1. A. Troickis
Novoje vremja, 1897
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess klt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess rdt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Etīdes beigu pozīcija

"A. Troickis pierādīja, ka etīdes saturs var būt slēpts ne tikai vienas puses materiālā spēka realizācijā, bet vispirms izdevīgākās pozīcijas izmantošanā. Pozīciju savdabība var radīt tādas figūru savstarpējās attiecības, kad to spēku novērtējumam nav parastās nozīmes. Spilgts piemērs tam ir šī — viena no populārākām A. Troicka etīdēm." - A. Dombrovskis[3]

Balto materiālais pārsvars sākuma stāvoklī ir ievērojams, bet, lai uzvarētu, tie spiesti upurēt gandrīz visas savas figūras!

1. Lc6 Tb1+ 2. Ke2 Txh1 3. Lg2+! Kxg2 4. Zf4+ Kg1 5. Ke1 g2 6. Ze2# 1-0

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 409.—410. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. Советский шахматный этюд. Составители: А. П. Казанцев и др., 1955, 109. lpp. (krieviski)
  3. Dombrovskis, A. Šaha kompozīcija Padomju Latvijā. Rīga : LVI, 1961. 30. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]