Aleksis Adolfi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksis Adolfi
Alexis Adolphi
Aleksis Adolfi
Personīgā informācija
Dzimis 1815. gada 13. augustā
Tihemetsa, Pērnavas apriņķis, Vidzemes guberņa
(tagad Sārdes pagasts, Pērnavas apriņķis, Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1874. gada 17. aprīlī (58 gadi)
Cēsis, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās ārsts un dzejnieks
Vecāki tēvs - Jakobs Adolfi, māte - Anna Doroteja Henriete, dzim. fon Strika
Dzīvesbiedre 1. Nensija Hērvāgene (Nancy Heerwagen) ; 2. Ernestīne Hērvāgene (Ernestine Heerwagen)
Bērni Hermanis Ernsts Adolfi

Kārlis Heinrihs Aleksandrs (Aleksis) Adolfi (vācu: Karl Heinrich Alexander (Alexis) Adolphi; dzimis 1815. gada 13. augustā, miris 1874. gada 17. aprīlī) bija vācbaltiešu izcelsmes pirmais Cēsu pilsētas ārsts un dzejnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Pērnavas apriņķī Tignicas (Tignitz) muižas īpašnieka, vēlākā Pērnavas zēnu ģimnāzijas direktora Jākoba Adolfi ģimenē. No 1829. līdz 1833. gadam mācījās Tērbatas ģimnāzijā. No 1833. līdz 1840. gadam studēja medicīnu Tērbatas Universitātē. Papildinājies Vīnē, Vircburgā un Berlīnē. No 1843. līdz 1847. gadam Lielstraupes draudzes novada ārsts. No 1847. līdz 1874. gadam Cēsu pilsētas ārsts. Viņa pirmie dzejoļi publicēti 1858. gadā, dzejoļu krājumi izdoti 1863. un pēc nāves 1877. gadā.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Atsevišķi dzejoļi krājumā Literarisches Taschenbuch der Deutschen in Russland. Riga: J. von Sivers, 1858
  • Gedichte. Riga, Leipzig, 1863
  • Poetischer Nachlaß. Riga: H. Brutzer, 1877

Mīlas dzīve (Liebesleben)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mana mīla, es patiesi esmu jūra,
Liela, dziļa un vētru sabangota:
Esi saule, kas tajā skaidri
Klusā mierā spoguļojas!
Es esmu gliemežvāks, kas tur guļ,
Ar jūras dūņām blāvi apklāts:
Esi pērle tīri spīdoša,
Kas tam sirdī mirdz!
(..)

Mein Lieb, bin ich ein See fürwahr,
Groß, tief und sturmgehügelt:
Sei du die Sonne, die sich klar
Auf stiller Fluth ihm spiegelt!
Bin ich die Muschel, die da ruht,
Vom Meerschlamm trüb umfeuchtet:
Sei du der Perle reine Gluth,
Die ihr im Herzen leuchtet!
(..)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]