Alfa Romeo F1

Alfa Romeo
Pilns nosaukums	Alfa Romeo SpA, Autodelta, Marlboro Team Alfa Romeo, Benetton Team Alfa Romeo
Valsts	Itālija
Slaveni piloti	Nino Farina Huans Manuels Fanhio Luidži Fadžioli Bruno Džakomelli Andrea de Čezariss
Formula 1 statistika
Debija	1950. gada Lielbritānijas GP
Pēdējā sacīkste	1985. gada Austrālijas GP
Aizvadītās sacīkstes	110
Konstruktoru kausi	0
Čempiona tituli	2 (1950, 1951)
Uzvaras	0
Pole position¹	12
Ātrākie apļi	14
1985. gada pozīcija	12. (0 punkti)
¹ pirmās starta vietas

Alfa Romeo autoražotājs vairākkārt piedalījās Formula 1 sacīkstēs. Komanda debitēja F1 1950. gadā un pirmajās divās sezonās izcīnīja čempiona titulus, bet pēc tam komanda pameta F1. Alfa Romeo atgriezās 1979. gadā un beidza pastāvēšanu 1985. gadā.

Vēsture

Alfa Romeo SpA (1950—1951)

1950. gadā itālis Nino Farina kļuva par pirmā Formula 1 pasaules čempionāta uzvarētāju, braucot ar Alfa Romeo. 1951. gadā Huans Manuels Fanhio atkārtoja šo sasniegumu. 1952. gadā Itālijas valstij piederošā komanda beidza piedalīties sacīkstēs sakarā ar pieaugošo Scuderia Ferrari konkurenci. Pirmajās divās sezonās komanda izmantoja minimālu budžetu, jo mašīnas tika gatavotas ar pirmskara tehnoloģiju un materiāliem.

Dzinēju piegādātāji (1961—1979)

Sākot ar 1960. gadiem Alfa Romeo sāka piegādāt dzinējus mazajām komandām. 1970. un 1971. gadā Alfa uz neilgu brīdi atgriezās, kad Andrea de Adamiks ar McLaren formulu, kurā bija ievietots Alfa Romeo dzinējs, piedalījās sacīkstēs. No 1976. gada Alfa Romeo apgādāja ar dzinējiem Brabham komandu. 1978. gadā komanda pat divreiz uzvarēja sacīkstēs.

Atgriešanās (1979—1985)

1979. gadā komanda atgriezās Formula 1 sacensībās. Autodelta izveidoja jauno Alfa Romeo šasiju, savukārt līgums ar Brabham tika lauzts vēl pirms sezonas beigām. Jaunā formula debitēja Beļģijas Grand Prix. Jaunais projekts tā arī nekad nebija veiksmīgs. Sešu gadu laikā komanda izcīnīja divus pole-position, divas otrās vietas un trīs trešās vietas, kā arī vienu ātrāko apli. Labākā komandas sezona bija 1983. gadā, kad Alfa Romeo ierindojās 6. vietā kopvērtējumā.

Pēc otrās aiziešanas

Tika uzskatīts, ka 1987. gadā Ligier Grand Prix saņems Alfa Romeo dzinējus, tomēr Fiat iegādājās Alfa Romeo un atcēla darījumu. Visu sezonu Ligier izmantoja BMW jeb Megatron dzinējus.

Alfa piegādāja dzinējus neveiksmīgajai Itālijas komandai Osella no 1983. līdz 1988. gadam. Komandas rezultāti bija tik vāji, ka pēdējā sadarbības gadā Alfa Romeo pieprasīja, lai tie tiktu saukti par Osella V8.