Alfa daļiņa
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem. Alfa daļiņas rodas alfa sabrukšanas procesā un šādām daļiņām piemīt 1,8—15 MeV liela enerģija.
Alfa daļiņu plūsmu sauc par alfa stariem. Alfa stariem ir liela jonizācijas spēja, bet maza caurspiedība (iedarbojoties uz cilvēku, alfa stari nespēj izkļūt cauri ādas raga slānim). Tomēr, ja alfa radioaktīvi radionuklīdi nokļūst cilvēka organisma iekšienē, tie ir ārkārtīgi bīstami, jo sagrauj audus un rada mutācijas.
Alfa daļiņas var veidoties arī dažās kodolreakcijās, kā arī tās atrodamas primārajos kosmiskajos staros. Augstas enerģijas alfa daļiņas var iegūt lādētu daļiņu paātrinātājos.
Alfa daļiņas masa ir 6,644656×10−27 kg, kas atbilst enerģijai 3,72738 GeV.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alfa daļiņa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |