Pāriet uz saturu

Alfons Eihvalds

Vikipēdijas lapa
Alfons Eihvalds.

Alfons Kārlis Teodors Eihvalds (1862–1923) bija latviešu uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Tukuma pilsētas pilsētas galva (1907–1915; 1918–1920).

Dzimis 1862. gada 8. augustā Bikstu pagasta "Vērpju" saimnieka Kriša Eihvalda un viņa sievas Lības ģimenē. Mācījās Bikstu pagasta skolā un Jelgavas reālskolā. 1884. gada sāka studijas Rīgas Politehniskās augstskolas Ķīmijas tehniskajā nodaļā, iestājās latviešu studentu korporācijā "Selonija", bet 1892. gada septembrī studijas pārtrauca. Trīs gadus strādāja Andreja Zēberga (1855–1932) iesala fabrikā Tukumā. 1897. gadā sāka strādāt Tukuma–Ventspils dzelzceļa būves uzņēmumā, vēlāk viņam piederēja vīna un alus tirgotava. 1907. un 1908. gadā Eihvalds bija Tukuma Viesīgās biedrības priekšnieks.

1907. gada 9. novembrī A. Eihvalds nomainīja Marku Kremanu Tukuma pilsētas galvas amatā, bet 1911. gadā viņu pārvēlēja šajā amatā. Viņa prioritāte bija pilsētas teritorijas paplašināšana un modernas infrastruktūras radīšana, tostarp arī ūdensapgādes un kanalizācijas, elektrifikācijas jautājumi, kā arī pilsētas pamatskolas būvniecības plānošana. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada 2. jūlijā viņš saņēma rīkojumu evakuēt pilsētas pārvaldi, 26. oktobrī Valkā Tukuma pilsētas valde pārtrauca darbību. 1918. gada rudenī pilsētas valde atkal atsāka darboties A. Eihvalda vadībā, bet LSPR laikā no 1919. gada 3. janvāra un tam sekojošajā militārās pārvaldes laikā līdz 12. jūnijam pārtrauca darbu. Vēlētā Tukumā pašvaldība nedarbojās arī Bermontiādes laikā no 1919. gada 8. oktobra līdz 22. novembrim, kad 9. Rēzeknes pulks atbrīvoja pilsētu. Pēc 1920. gada pašvaldību vēlēšanām A. Eihvalds atstāja amatu un kļuva par Valsts kases Tukuma nodaļas priekšnieku. Miris 1923. gada 11. jūlijā.[1]