Jelgavas reālskola
Jelgavas reālskola bija valsts uzturēta reālskola, kas darbojās no 1857. līdz 1915. gadam Jelgavā. Mūsdienās agrākās reālskolas un institūta ēkā atrodas LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hercoga Gotharda laikā 1567. gadā nodibināja Jelgavas Lielo latīņu skolu (Große lateinische Schule), 1577. gadā uzcēla skolas namu. 1595. gadā iecēla pirmo skolas rektoru un kantoru, 1605. gadu konrektoru. 1678. gadā Katrīnas un Pils ielas stūrī uzcēla jaunu pilsētas skolas ēku (Große Stadtschule), kuru izmantoja arī Kurzemes landtāgi. 1721. un 1766. gadā publicēts Kurzemes pilsētas skolu likums. 1805. gadā Jelgavas lielo pilsētas skolu pārveidoja par apriņķa skolu un no bijušajām telpām Akadēmijas ielā skola pārcēlās uz Lielo ielu.
Jelgavas reālskola dibināta no Jelgavas apriņķa skolas 1857. gadā[1] vai 1860. gadā.[2]
1900. gadā uzcēla jaunu Jelgavas reālskolas ēku Svētes ielā 18 Jelgavā, kas Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā tika evakuēta uz Sičovkas pilsētu Smoļenskas guberņā, 1916. gadā uz Vīlandi, bet 1917. gada februārī uz Pjatigorsku, kur tā likvidēta 1920. gadā.[1] Bermontiādes laikā Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija atkāpjoties 1919. gada novembrī reālskolas ēku nodedzināja.[3] 1936. gadā bijušo reālskolas ēku atjaunoja un tajā sāka darboties Jelgavas Valsts Skolotāju institūts.
Ievērojami skolotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]A. Gecelis (Getzelius, konrektors, 1605-1621), K. Bornmanis (Bornmann, rektors 1685-1698, 1700-1714), M. F. Vatsons (Watson, "Latviešu Avīžu" dibinātāja K. F. Vatsona tēvs, rektors 1759-1773, 1781-1804), J.H. Kants (Kant, filozofa I. Kanta brālis, rektors 1775-1781; konrektors 1774-1775), J.J. Mačevskis (Maczewski, dzejnieka F. G. Mačevska tēvs, rektors 1742-1749), G. F. Stenders (Stender, rakstnieks, konrektors, 1742-1744), K. A. Kitners (Kütner, rektors 1774-1775, konrektors 1774), E. J. Bīnemanis (Bienemann, kantors 1789-1797).[2]
Skolā mācījušies vai mācījuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Alfrēds Bertušs
- Jānis Brūmelis
- Jūlijs Feders
- Nikolajs Fogelmanis
- Valdis Grēviņš
- Kristaps Helmanis
- Teodors Hermanovskis
- Gustavs Mangulis
- Fricis Kociņš
- Stepermaņu Krustiņš
- Ludvigs Kundziņš
- Jānis Lakše-Lasmanis
- Teodors Pīrāgs
- Jūlijs Rozentāls
- Voldemārs Skaistlauks
- Kārlis Ulmanis
- Eduards Zīslaks
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kārlis Ansons, Eduards Avots. Jelgavas Valsts Skolotāju institūts: vēstures materiāli, apceres un atmiņas. Grand Haven: Jelgavas Skolotāju institūta Absolventu centra un Gaujas Apgāda izdevums, 1978. – 224 lpp.