Alfonsu de Albukerks (portugāļu: Afonso de Albuquerque; dzimis 1453. gadā, miris 1515. gadā) bija Portugāles valstsvīrs, admirālis un ģenerālis, jūrasbraucējs. No 1509. līdz 1515. gadam viņš bija Portugāļu Indijas vicekaralis. Savas darbības laikā nostiprināja Portugāles valdījumus Indijas okeāna reģionā, padarot to par pirmo koloniālo impēriju.
Savā pirmajā ekspedīcijā, ko vadīja kopā ar brālēnu Fransišku de Albukerku viņš Indiju sasniedza 1503. gadā, bet 1504. gadā atgriezās Lisabonā.
Viens no viņa ievērojamākajiem sasniegumiem bija Goa iekarošana 1510. gadā (šeit arī miris 1515. gadā), kā arī Malakas ieņemšana 1511. gadā. Viņš bija pirmais eiropiešu jūrasbraucējs, kurš vadīja floti gan Persijas līcī, gan Sarkanajā jūrā. Alfonsu de Albukerks tiek uzskatīts par ļoti efektīvu militāro komandieri. Militārie konflikti, kuros viņš bija tieši iesaistīts, notika Indijas okeāna piekrastēs un bija mērķēti uz tirdzniecības ceļu kontroli. Viņa panākumi šajās kampaņās ļāva Portugālei kļūt par pirmo globālo koloniālo impēriju vēsturē.
Pēdējos piecos dzīves gados viņš pievērsās Portugāles koloniālo īpašumu pārvaldīšanai, kur viņa darbībai kā Portugāļu Indijas vicekaralim bija liela loma koloniālās varas un tirdzniecības sakaru nostiprināšanā visā reģionā. Viņš pārraudzīja ekspedīcijas, kuru rezultātā tika nodibināti diplomātiskie kontakti ar Taizemi, Mjanmu, Timoru un Moluku salām (Antoniu de Abreu un Fransišku Serrau ekspedīcija, kura pirmā kuģoja Klusajā okeānā). Viņš iedibināja ceļu Eiropas tirdzniecībai ar Ķīnu, kā arī palīdzēja nodibināt diplomātiskās attiecības ar Etiopiju un Persiju.
_-_Autor_desconhecido.png)
