Antoniu de Abreu

Vikipēdijas lapa
Antoniu de Abreu
António de Abreu
Antoniu de Abreu cilnis Jaunatklājēju piemineklī Lisabonā
Antoniu de Abreu cilnis Jaunatklājēju piemineklī Lisabonā
Personīgā informācija
Dzimis 1480. gadā
Madeira, Portugāles karaliste
Miris 1514. gadā
Azoru salas, Portugāles karaliste
Tautība portugālis
Nodarbošanās jūrasbraucējs

Antoniu de Abreu (portugāļu: António de Abreu; dzimis 1480. gadā, miris 1514. gadā) bija Portugāles jūrasbraucējs, vadīja pirmo ekspedīciju, kas sasniedza Mazās Zunda salas un Moluku salas, un tiek uzskatīts, ka viņa ekspedīcija kā pirmie eiropieši kuģoja Klusā okeāna ūdeņos 1512. gadā.[1][2]

Piedalījies vairākās Alfonsu de Albukerka vadītajās portugāļu militārajās ekspedīcijās dienvidaustrumu Āzijā. 1507. gadā piedalījās Ormuzas ieņemšanā, bet 1511. gadā — Malakas ieņemšanā. Atgriežoties no šīs ekspedīcijas, Antonio de Abreu tika norīkots kā viens no četru kuģu flotes kapteiņiem, kas devās izpētīt Garšvielu salas (Moluku salas). De Abreu bija kuģa Santa Catarina kapteinis, citu kuģu kapteiņi bija Fransišku Serrau un Simau Afonsu Bisagudo; kopējais ekspedīcijas dalībnieku skaits bija 120 eiropieši un 60 vergi. Apmeklējuši Javu, Mazās Zunda salas un Ambonu, 1512. gada sākumā ekspedīcija sasniedza Bandas salas (Garšvielu salu grupā). Uzlādējuši kuģus ar vērtīgām precēm (muskatriekstiem, krustnagliņām), ekspedīcijas dalībnieki sadalījās - de Abreu drīz devās atpakaļ uz Malaku, kamēr Serrau kuģoja pa Moluku salām, kur pats nomira 1521. gadā.

1512. gada decembrī de Abreu sasniedza Malaku, no kurienes kopā ar Fernau Pirešu de Andradi kuģoja uz Indiju un tālāk uz Eiropu. Nesasniedzis galamērķi, viņš nomira Portugālei piederošajās Azoru salās 1514. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. M.C. Ricklefs. A History of Modern Indonesia since c.1300 (2nd izd.). London : Macmillan, 1991. 24. lpp. ISBN 0-333-57689-6.
  2. Willard A. Hannard. Indonesian Banda: Colonialism and its Aftermath in the Nutmeg Islands. Bandanaira : Yayasan Warisan dan Budaya Banda Naira, 1991. 7–8. lpp.